Elpa izdzīvošanas recepti atradusi tirgus diversificēšanā

Pārtikas ražošana

SIA Elpa ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Dienvidkurzemē. Ražot pēc iespējas dabiskāku produkciju, nelikt «visas olas vienā groziņā», izturēties ar cieņu pret darbiniekiem – tie ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gundara Siseņa biznesa principi, kas kompānijai ļāvuši izdzīvot vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu.

Dzīve ievieš korekcijas

Liepājas puses uzņēmumam Elpa šogad jūlijā apritēja 26 gadi. Sākotnēji uzņēmums darbojās Kazdangas tehnikuma paspārnē, taču pēc gada ražotni iekārtoja bijušajās kolhoza kantora un kultūras nama telpās. Agrāk Liepājas pusē bija vairāki piena pārstrādes uzņēmumi – Aizputes sausā vājpiena rūpnīca, Liepājas piena kombināts, siera rūpnīcas Priekulē un Saldū. Tagad Elpa palikusi vienīgā Dienvidkurzemē un viena no retajām kompānijām Latvijā ar vietējo kapitālu. Vēl, protams, ir zemnieku saimniecības un nelieli ražotāji, kas gatavo biezpienu, sieru, krējumu, jogurtu.

Saimnieciskā dzīve ievieš savas korekcijas, saka G. Sisenis. Ir objektīvas lietas, ar kurām jārēķinās, un jāsaprot, kur šajā situācijā esi un kādas ir tavas iespējas. «Kādreiz laukos dzīvoja vairāk cilvēku, nebija lielu govju ganāmpulku, transports nebija tik mobils. Situācija joprojām turpina veidoties tāda, ka viss tiek centralizēts. Piena lopkopības saimniecības šobrīd ir lielas, gluži kā kolhozu laikos – pat ar tūkstoš un vairāk galvām,» viņš min iemeslus izmaiņām.

Tajā pašā laikā konkurence aizvien ir pietiekami liela. Latvijā darbojas vairāk nekā 30 piena pārstrādes uzņēmumu. Daļa no tiem gan nav tiešie konkurenti, jo ražo, piemēram, tikai saldējumu vai jogurtu. Un vēl jau jākonkurē ar importēto produkciju. «Skumjākais ir tas, ka kaut vai Kazdangas veikalā nopērkams piens no Polijas, Lietuvas. Tas ir jautājums gan par patriotismu, gan sava tirgus aizsardzību,» uzskata G. Sisenis.

Izvēlas pat Rīgā

Elpa savu nišu noteikusi pašos pirmsākumos un pie tās turas joprojām. Ražošanas procesā neizmanto ne konservantus, ne stabilizatorus, ne augu taukus. Tam ir savi plusi un mīnusi. Pie mīnusiem pieminams īss realizācijas termiņš – atkarībā no produktu grupas no dažām dienām līdz pāris nedēļām –, pie plusiem – maksimāls dabīgums. «Klienti laika gaitā ir sapratuši, ka nemānāmies un tiešām strādājam tā, kā sakām,» secina G. Sisenis. Kazdangas ražojumus gan nevar dēvēt par ekoproduktiem, jo tam būtu vajadzīgs piens tikai no sertificētām ekoloģiskajām saimniecībām. Tādu aizvien ir maz un izkaisītas plašā teritorijā. Ja slaukumu būtu nepieciešams savākt 300 un vairāk kilometru rādiusā, veidotos lielas izmaksas.

Piena savākšanu Elpa organizē pamatā saviem spēkiem un līgumus slēdz ar zemniekiem, kuru saimniecības atrodas ne tālāk kā 50 kilometru rādiusā. Vasarā pietiek ar to, bet mācību gada laikā, kad klāt nāk pasūtījumi no Skolas piena programmas, sadarbojas ar Durbes novada piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību Dzēse. Uzņēmums mācību iestādēm šajā programmā piedāvā pienu 250 mililitru iepakojumā. To izvēlas ne tikai apkārtnes, bet visas Kurzemes un arī Rīgas mācību iestādes. Tā kā darbs ir laikietilpīgāks, fasēšanas iekārtu nākas darbināt divās maiņās. Mācību gada laikā noiets ir 14 līdz 18 tūkstoši šādu paciņu dienā.

Novērtē savus darbiniekus

«Latviešiem ir teiciens, ka visas olas vienā grozā nevajag likt,» atgādina G. Sisenis. «Esam noieta tirgu diversificējuši, lai viena niša nepārsniegtu divdesmit piecus procentus.» Viena pozīcija ir pašu tirdzniecības vietas Liepājā, Saldū, drīzumā arī Rīgā, otra – budžeta iestādes: skolas, bērnudārzi, slimnīcas, veco ļaužu pansionāti, trešā – konditorejas, ceptuves, kam piegādā sveramo produkciju, un nelielie veikali; ceturtā – lielveikali Rimi, top!, Elvi.

Vidēji dienā Elpa pārstrādā aptuveni 25 tonnas piena. Darbu sāk piecos no rīta, kad ienāk pirmās mašīnas, un līdz pusdienai viss tās dienas vedums ir pārstrādāts. Atkarībā no pasūtījumu apjoma, uzņēmumā strādā līdz pussimtam cilvēku. Kolektīvs ir noturīgs. Astoņdesmit procenti darbinieku ir tādi, kas strādā jau gadiem. Tie pārsvarā ir Aizputes un Kazdangas iedzīvotāji.

«Labi teicieni ir arī kazdandzniekam Māteru Jurim – «darbs ir gods», «ubags nav strādnieks». Tas, kam nekā nav un kas nekā neprot, tikai iet ar pastieptu roku, nav strādnieks,» pārliecināts G. Sisenis. «Tam, kas strādā pie tevis, jājūtas vajadzīgam – ka var kaut ko uzņēmumam dot, ka novērtē, ko viņš padarījis. Katram cilvēkam ir vajadzīgs gandarījums. Man pašam gandarījumu sniedz tas, ka cilvēki saka – vai, cik tev laba produkcija!»

Patērētājs konservatīvs

Elpas produktu portfelī ietilpst piens, kefīrs, krējums, biezpiens, neitrālais jogurts un mīkstie sieri. Vairāk nekā 90 procentiem produkcijas ir Zaļās karotītes zīme, Elpa ir nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieks. Tas gan prasa papildu izdevumus, jo nepieciešams veikt papildu analīzes un pārbaudes, bet ir tā vērts, jo dod priekšrocības, piedaloties zaļajā iepirkumā. Uzņēmums ražo arī produktus ar tirdzniecības tīklu zīmolu. Tas gan liek veikalu plauktos konkurēt pašiem ar sevi. «No vienas puses, zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. No otras puses, tas ir svarīgi, lai saglabātu apgrozījumu,» pamato G. Sisenis. Ik pa laikam notiek meklējumi, lai ieviestu jauninājumus, piemēram, dažādas biezpiena masas. «Latvijas patērētājs ir diezgan konservatīvs,» secina G. Sisenis. Parasti, lai testētu jauno produkciju, vispirms to piedāvā pircējiem tirgū. «Sapirkt iekārtas un sākt ražot, ja nezini, kā tas produkts aizies, ir diezgan riskanti.»

Sadarbībā ar Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtu radītas idejas, kā pārstrādāt sūkalas. Bijusi doma ražot dzērienu, suliņas izfiltrējot un pievienojot, piemēram, apelsīnu koncentrātu. «Mēģinājām dot degustēt, bet, kad latviešu cilvēks padzird, ka tās ir sūkalas, uzskata – tas jādod lopiem,» pasmaida G. Sisenis.

No biezpiena un siera ražošanas rodas pat sešas līdz septiņas tonnas suliņu dienā. Patlaban lielākais noņēmējs ir dāņu cūku audzēšanas komplekss Lažas pagastā. Nelielā daudzumā tās aizceļo uz SIA Cita Lieta, kas ražo dabīgo kosmētiku līnijā Pien-Dairy Spa.

Bijis mēģinājums arī ielauzties jau tā piesātinātajos jogurta plauktos. Tā ražošanai izmantoja Pūres ievārījumus. «Ja mēs gribam teikt, ka nelietojam konservantus, tad to nevaram darīt. Jogurta ievārījums diemžēl ir ar konservantiem,» nosaka G. Sisenis. Apzinot pieprasījumu bērnudārzos, nolemts koncentrēties uz neitrālā jogurta ražošanu. Ja vēlas, tur ievārījumu vai citas garšas var pievienot paši. Vasarā tam labs noiets ir arī tirgū, jo klientiem patīk pievienot ogas vai musli.

Sezonalitātei ir nozīme

Runājot par atsevišķu produktu noietu, G. Sisenis stāsta, ka var just ēšanas paradumus. Karstā laikā strauji pieaug vājpiena kefīra patēriņš, ko izmanto aukstajām zupām. Biezpiena patēriņš pieaug rudenī, ziemā. Pavasarī, vasarā, sākoties salātu laikam, palielinās krējuma noiets.

Kopumā vērtējot, šo gadu laikā pieaudzis siera patēriņš. «Savi nopelni tur ir Siera klubam, kur darbojamies. Strādājam ar jaunajiem pavāriem, organizējam meistarklases, braucam uz tehnikumiem, lai rosinātu viņus izvēlēties vietējos piena produktus,» saka G. Sisenis. Tirgus daļa, ko aizņem Elpa, gan kopumā nav liela. Tā sevi pieskaita pie nelielajiem uzņēmumiem. Par savu teritoriju uzskata Kurzemi līdz Rīgai. Tālāk tirgu necenšas saviem spēkiem iekarot, jo uzskata, ka tas neatmaksājas. «Rimi varbūt aizsūta arī uz Latgali, bet paši loģistiku tur nenodrošinām.»