Vakar, 20. augustā, Ministru kabinetā (MK) atbalstītais tieslietu ministra Jāņa Bordāna konceptuālais ziņojums Par ekonomisko lietu tiesas izveidi ir starta šāviens jaunā tiesu nama izveidei, kas darbu uzsāks no 2021. gada

Tieslietas

MK lēmums noteic Tieslietu ministrijai (TM) līdz šā gada 9. septembrim izstrādāt atbilstošus grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz jaunās specializētās tiesas izveidi no 2021. gada 1. janvāra, kā arī TM līdz šā gada 11. novembrim jāsagatavo grozījumi Civilprocesa un Kriminālprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai noteiktu specializētās tiesas kompetenci. Konceptuālā ziņojuma ieviešanai TM 2020. gadā paredzēts piešķirt 136 245 eiro, ko, visticamāk, apstiprinās likumprojektā Par valsts budžetu 2020. gadam. Tāpat līdz ar ziņojumu tiek iezīmēts finansējums 2021. gada un 2022. gada valsts budžetā.

Tiesneši iebilda

Dienas Bizness jau iepriekš aprakstījis J. Bordāna ieceri veidot jaunu specializētu tiesu namu ekonomisko lietu iztiesāšanai. Jau vasaras sākumā ministrs uzsāka debates Tieslietu padomē par jaunā tiesu nama izveidi, bet vēlāk, 17.jūlijā, Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) tika organizēta plaša diskusija ar nosaukumu Vai pienācis laiks specializētai tiesai?

Kā Tieslietu padomē, tā arī diskusijā RJA Tieslietu ministrijas argumenti bija vieni un tie paši. Latvijā jau šobrīd ir tiesas, kuras specializējas atsevišķu jautājumu iztiesāšanai, un tas dod rezultātus. Uzņēmējdarbības vides stiprināšanai būtu jēdzīgi ekonomiskos strīdus nodot specializētas tiesas ziņā, tā paverot plašākas attīstības iespējas. Šādi secinājumi esot gan no Moneyval ziņojuma, gan Eiropas Komisijas pētījumiem un citām starptautisku institūciju norādēm par to, ka ekonomisko lietu iztiesāšanā Latvijai vajadzētu panākt labākus rezultātus. Arī politiski pašreizējā valdība savā deklarācijā ir solījusi «bezkompromisa tiesiskumu», proti, ka tiesu sistēmā lietas ies uz labo pusi, uzņēmēju strīdus izskatīs ātrāk, efektīvāk un kvalitatīvāk, noziedznieki saņems sodus, bet cietušie - atlīdzību.

Neskatoties uz iebildumiem Tieslietu padomē, kur ministrs uzklausīja vairāku tiesnešu kritiku savai iecerei, kā arī uz iebildumiem jau pieminētās diskusijas laikā, ko Dienas Bizness aprakstījis iepriekš, konceptuālais ziņojums MK neatšķīrās no šā gada vasaras sākuma paziņojumiem, un jaunās ekonomiskās tiesas izveide tiek realizēta, neraugoties uz vairāku pazīstamu tiesnešu norādēm, ka pasākums, iespējams, lemts neveiksmei. Vēl pirms tam Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs līdztekus J. Bordāna ieceres kritikai Dienas Biznesam uzsvēra, ka jaunas specializētas tiesas izveide nevar būt padomes lēmums, bet gan ir politiska izšķiršanās, kur līdzi tiek paredzēts atbilstošs finansējums, likumdošanas izmaiņas un citas lietas, par kurām padome nevar lemt.

Strīdu ābols

Visas vasaras garumā uzņēmēju organizācijas paudušas nemainīgu atbalstu J. Bordāna iecerei par jaunā tiesu nama izveidi. Tā, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš jūlija diskusijā pauda, ka komercstrīdi tiks izskatīti ātrāk. Arī citu uzņēmēju organizāciju pārstāvji neiebilst, ka dažādu ekonomisku strīdu ātrāka izskatīšana veicinātu valsts tautsaimniecības izaugsmi un padarītu uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku.

Tas, ko jau iepriekš pauda tieslietu ministrs J. Bordāns un kas praktiski nemainīgi ir iekļauts arī konceptuālajā ziņojumā MK, ir, ka iecerētā ekonomisko lietu tiesa izskatīs ne tikai komercstrīdus, kas ir civillietas, bet arī krimināllietas.

Civiltiesību jomā šādai tiesai piekristu finanšu instrumentu tirgus likuma piemērošana, finanšu nodrošinājuma likuma piemērošana un publiskos reģistros ierakstītie saistību nodrošinājuma līdzekļi, lietas, kas saistītas ar investīciju aizsardzību, liela apjoma prasības komercstrīdos, kā arī tiesiskās aizsardzības lietas par Koncernu likuma piemērošanu. Savukārt krimināltiesību jomā jaunai tiesai paredzētas krāpšanas un piesavināšanās lietas lielā apmērā un organizētā grupā, arī pēdējā pusgada likumu grozījumos izslavētā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kā arī koruptīvie noziegumi, ko izdarījušas valsts amatpersonas.

Galvenā problēma, uz ko norāda pieredzējuši dažādu instanču tiesu tiesneši, ir, ka jaunajā tiesu namā tiek sajauktas krimināltiesības un civiltiesības, par piemēru minot KNAB sagatavotās lietas, kas, iespējams, varētu noslogot jauno tiesu pilnībā ar pašreiz paredzēto tiesnešu skaitu. Šādi uzņēmēju sajūsma par ātrāku komercstrīdu izskatīšanu draud pārvērsties par nepiepildītu sapni.

TM iesniegtajā konceptuālajā ziņojumā ir norādīts, ka vairumā Eiropas valstu ir specializētas komerctiesas, kas nenodarbojas ar ekonomiskajiem kriminālnoziegumiem. Pamatā izskaidrojums par ārvalstu praksi TM ziņojumā parāda to, ka gan pasaulē, gan Eiropā ir specializētas komerctiesas, tomēr nav norādes par to, ka krimināllietas un civillietas būtu zem viena tiesu nama jumta. TM konstatējusi, ka Slovākijā un Horvātijā ir īpašas tiesas, kas nodarbojas ar krāpšanas un korupcijas gadījumiem, kā arī citām ekonomiska rakstura krimināllietām. Tas ir arī vienīgais piemērs, kas runā par krimināllietām.

Ziņojuma sadaļā par ārvalstu praksi ir gala secinājums: «Ievērojot minēto, secināms, ka komerctiesas ir plaši izplatītas, taču tām noteiktā kompetence pamatā atšķirīga katrā no valstīm. Tāpat atsevišķās valstīs ir izveidotas specializētas tiesas, kuru kompetencē nodotas lietas, kas saistītas ar korupcijas noziegumiem un noziegumiem, ko paveikušas organizētas noziedzīgās grupas.»

Šajā sadaļā sakrīt gan J. Bordāna idejas kritiķu teiktais, gan TM pētījumi. Proti, nav tādas valsts, kur visas ekonomiskās lietas skatītu vienā specializētajā tiesā.

Lēnām un pakāpeniski

MK sēdē 20. augustā tieslietu ministrs J. Bordāns norādīja, ka tiesu reformas valstī veic sabiedrības labā, nevis vadoties no tiesnešu ieteikumiem un viedokļa, to salīdzinot ar universitātēm, kas domātas studentiem, nevis profesoriem. Ar šo repliku J. Bordāns vienā paņēmienā tika galā ar galveno tiesnešu iebildumu par civiltiesību un krimināltiesību miksēšanu un vairāk pie šī jautājuma neatgriezās.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro MK sēdē tomēr atļāvās pajautāt TM ziņotājai TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktorei Initai Ilgažai, vai eksistē kāda tiesa ES, kur vienuviet skata civillietas un krimināllietas. Atbilde bija izvairīga, nesniedzot tiešu skaidrību. Esot tādas tiesas, kur zem viena jumta ir administratīvās lietas un civillietas. Esot arī dažādas specializētās tiesas. No I. Ilgažas teiktā varēja secināt, ka Latvija veic tiesu reformas eksperimentu, kas var kļūt gan par labo, gan par slikto piemēru. J. Bordāns cita starpā norādīja, ka Latvijā ir notikušas vairākas tiesu reformas un tās bijušas veiksmīgas.

R. Nemiro arī norādīja, ka Konkurences padomes izmeklētās lietas šobrīd izskata Administratīvā tiesa, kur ir tikai divas instances. Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens skaidri norādīja, ka ekonomisko lietu izskatīšanai otrajā instancē ir vairāki trūkumi. Proti, otrajā instancē paredzēti tikai četri tiesneši, kas pirmkārt rada risku par nejaušu tiesnešu izvēli, un seko korupcijas risks. S. Ģirģens arī norādīja, ka vairums tiesnešu ir sievietes, un, ja kāda no četrām tiesnesēm pēkšņi dodas dekrēta atvaļinājumā, tad ekonomisko lietu izskatīšana iestrēgst un no reformas maz jēgas.

J. Bordāns par šādiem sīkumiem nesatraucās, jo reformu plānots ieviest pakāpeniski, tādēļ arī problēmas tikšot risinātas laikus. Viņš pieļāva, ka Ekonomiskajā tiesā, gluži tāpat kā Administratīvajā tiesā var samazināt instanču skaitu līdz divām.

Par reformas ieguvumiem interesantu pieņēmumu izteica finanšu ministrs Jānis Reirs, norādot, ka, jo «profesionālāka būs tiesa, jo labāk būs uzņēmējiem!» Šobrīd daudzas instanču izmeklētās lietas tiekot pieņemtas tiesā bez iebildumiem un tā arī aizejot. «Nav īstas sāncensības!» sacīja J. Reirs, minot, ka tas ir tiesnešu kompetences trūkuma dēļ. Te ir runa par Konkurences padomes lietām, kas teju simtprocentīgi tiek iztiesātas par labu instancei. Dienas Bizness par šo fenomenu šogad intervijās jautājis gan Konkurcences padomes izpildinstitūcijas vadītājam Mārim Spičkam, gan PricewaterhouseCoopers Legal vadošajam juristam Mārim Butānam, gan Vilgerts zvērinātām advokātēm Deborai Pāvilai un Jūlijai Jerņevai. Atbildes bija dažādas, bet J. Reirs šobrīd norāda uz izeju no situācijas.