Meža nozares eksporta ienākumi šogad pieauguši par 57,29 milj. eiro jeb 4,4% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, lielākoties balstoties uz šā gada pirmo mēnešu izcilajiem rādītājiem

Meža nozare

To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Eksporta ienākumu ziņā nozare uzstādījusi vēl vienu jaunu rekordu. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 866,86 milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports – par 24,85 milj. eiro jeb 5,4% - un sasniedzis 481,35 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 140,8 milj. eiro jeb 29,3% no kopējā meža nozares importa apjoma.

Faktoru kokteilis

«Nozares eksporta pieaugums pusgadā ir šā gada pirmo divu trīs mēnešu labo rādītāju devums, ko nespēja dzēst salīdzinoši sliktākie otrā ceturkšņa dati,» vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2019. gada sākumā Lielbritānijas koksnes importētāji – tirgotāji veidoja salīdzinoši lielus produkcijas krājumus noliktavās, gaidot pirmo Brexit datumu – marta pēdējās dienas, bet pēc tam piegāžu apjomi saruka un kritumu piedzīvoja arī cenas – iestājās deflācija. «Tas nav nekas neparasts, jo šāda situācija ar globālo koksnes cenu deflāciju tika prognozēta jau pērn,» uz jautājumu par cenu kritumu atbild K. Klauss. Viņš atzīst, ka aprīlī, maijā un jūnijā novērotā tendence, kad meža nozares eksporta ienākumi vidēji mēnesī ir par 10 līdz 15 milj. eiro mazāki nekā analogā laikā pērn, saglabāsies arī jūlijā un augustā. «Prognozes ir nepateicīga lieta, bet visu noteiks šā gada pēdējo mēnešu rezultāti,» uz jautājumu par 2019. gada kopējo rezultātu atbild K. Klauss. Viņš savu sacīto pamato ar ļoti daudziem nezināmajiem, kas ietekmē koksnes izstrādājumu patēriņu un arī realizācijas apjomus.

Neatšifrētās daļas artava

Lai arī vairākās koksnes izstrādājumu pozīcijās ieņēmumu apjoms ir mazāks nekā analogā laikā pērn, tomēr skan pārliecība, ka «pēc kāda laika» viss nostāsies savā vietā. Proti, pašlaik dati sadaļā – pārējie koksnes (tostarp neklasificēti) izstrādājumi rāda 93,87 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn (kad bija 27 milj. eiro) ir pieauguši par 246% un pārceļos uz atbilstošām sadaļām. Ir viedoklis, ka pēc laika neklasificētie koksnes izstrādājumi papildinās gan eksportēto zāģmateriālu, gan saplākšņa, gan namdaru un galdniecības izstrādājumu eksporta ieņēmumus un arī to kopējo ārzemēs realizēto daudzumu. Šāds skatījums tiek pamatots ar vēsturisko pieredzi, kad kopējie cipari ir atbilstoši un tie faktiski būtiskas pārmaiņas nepiedzīvo, taču tādas notiek, sadalot tā dēvētos neklasificētos koksnes izstrādājumus.

Datu līkloči

Pamatīgas pārmaiņas rāda dati par kurināmo koksni. Proti, šogad sarukuši malkas eksporta ieņēmumi (par 4,5%) un arī apjomi ( par 2%), vienlaikus būtisku kāpumu rāda kokskaidu granulu piegādes uz ārzemēm, kuras augušas par 46,4% no 0,7 milj. t pērn līdz 1,03 milj. tonnu šā gada sešos mēnešos, kas ieņēmumus palielinājis par 58,5% un sasniedzis 140,3 milj. eiro salīdzinājumā ar 88,5 milj. eiro pērn. Kurināmās koksnes importa apjoms kopumā pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Tāpat audzis ari apaļkoksnes imports no 514 800 t līdz 665 200 t šogad. Audzis arī granulu imports no 109 000 t pērn līdz 123 800 t šogad, taču ļoti būtisku pieaugumu rāda zāģskaidu, brikešu un koksnes atlikumu imports no 68 600 t pērn līdz 107 300 t šogad.

Lielbritānija un Lietuva

Šogad visvairāk nozares produktu eksportēti uz Eiropas Savienību pametošo Lielbritāniju – kopumā par vairāk nekā 240,7 milj. eiro jeb 17,94% no kopējā eksporta ienākumu apmēra. Interesanti, ka 2019. gadā uz Lielbritāniju piegādāto koksnes izstrādājumu apjoms pieaudzis par vairāk nekā 18 milj. eiro jeb 8,3%. Savukārt ilggadējo otrās vietas ieņēmēju Zviedriju uz trešo pozīciju nobīdījusi Igaunija, uz kurieni šogad piegādāti koksnes izstrādājumi 165,3 milj. eiro apjomā, kas salīdzinājumā ar analogu laiku 2018. gadā ir par teju 42 milj. eiro jeb 33,4% vairāk. Savukārt visvairāk naudas izteiksmē ir imports no Lietuvas 93,4 milj. eiro apmērā, turklāt no abām valstīm importa vērtība pieaugusi par 1,6%.