Mēbeļu eksporta ieņēmumu samazinājums šā gada pirmajā pusgadā ir par vairāk nekā 12 miljoniem eiro jeb 13,8% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijas Latvijas mēbeles biedru dati rāda pretējo – ienākumu pieaugumu

ražošana

«Šogad operatīvie eksporta ieņēmumu apjomi ir lielāki par 2014., 2015. gada analogu laiku un ir līdzvērtīgi 2016. gada pirmajā pusgadā iespētajam, un tomēr 2019. gada pirmajā pusgadā ir eksporta kritums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet tā nav nekāda traģēdija, jo tas neatspoguļo situāciju mēbeļu ražošanā,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Savukārt asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore Ieva Erele norāda, ka biedru vidū vērojams neliels, bet stabils pieaugums apgrozījumā (no 25,27 milj. eiro pērn līdz 26 milj. eiro šogad) un eksportā (no 17,7 milj. eiro pērn līdz 19,26 milj. eiro šogad), salīdzinot ar kopējo nozares lejupslīdi. «Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vērojams, ka samazinājums saražotās produkcijas realizācijā ir guļamistabas koka mēbeļu sektorā, kā arī ēdamistabas un dzīvojamās istabas koka mēbeļu sektorā, lai gan jāatzīmē, ka tai pašā laikā ļoti labs pieaugums vērojams veikalu koka mēbeļu sektorā un virtuves mēbelēs, attiecīgi samazinājums nav viennozīmīgs,» tā I. Erele.

Eksporta ieņēmumi ir tikai viens no mēbeļu ražotāju ieņēmumu avotiem, jo otrs ir pašmāju – Latvijas tirgus. «Ražotājam svarīgākais, lai saražoto pērk,» uzsver J. Griķis. Viņš atzīst, ka ir arī situācijas, kad pašmāju tirgus ražotājam ekonomiski ir pat izdevīgāks nekā eksports.

«Nenoliedzami, ka mēbeļu ražotājiem eksporta tirgus lielākoties ir Eiropas Savienības dalībvalstis – visvairāk Dānija, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Francija, kur gan jāatzīmē, ka Vācijā un Lielbritānijā ir būtisks kritums 25% līdz 30% apjomā, tomēr Dānijā, Zviedrijā, Francijā drīzāk nebūtisks – robežās no 2,7% līdz 5%, kas zināmā mērā samazinājis salīdzinātos eksporta ieņēmumus mēbeļu segmentā,» skaidro I. Erele.

Situācija var mainīties

Jārēķinās, ka mēbeļu eksporta operatīvie dati vienmēr ir mazāki, nekā tie ir pēc datu korekcijām gada noslēgumā. Piemēram, 2017. gadā nobīde starp operatīvajiem un precizētajiem mēbeļu eksporta ieņēmumiem bija ap deviņiem milj. eiro, jo sākotnēji tika rādīti 73 milj. eiro, bet precizētie jau bija 82 milj. eiro apmērā.

Proti, pašlaik dati sadaļā «pārējie koksnes (tostarp neklasificēti) izstrādājumi» rāda 93,87 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn (kad bija 27 milj. eiro) ir pieauguši par 246% un «pārceļos» uz atbilstošām sadaļām, kur viena no pozīcijām būs tieši mēbeles.

Izmaksu jautājums

«Šobrīd ir vairākas izejmateriālu kategorijas, kurās jau vairākus gadus cena pieaug, ko gan nevar attiecināt uz masīvkoku vai plātņu materiāliem, kam cena šogad pret pagājušo gadu ir samazinājusies par teju 10–15%,» bilst asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore. Viņasprāt, būtu jārēķinās, ka produkcijas cenām būtu jāpieaug, jo pieaug arī ražošanas izmaksas un bezgalīgi samazināt uzņēmuma peļņu ir neproduktīvi uzņēmuma izaugsmei un attīstībai. Līdz ar to vairāk būtu jādomā par procesiem uz nākotni – kā strādāt ar cenu politiku un ilgtermiņa klientiem, kas pieraduši pie vienām cenām un kam pārmaiņas cenu politikā ir ļoti inerts un grūti pieņemams process.

Neiztiekam bez importa

Pēc Zemkopības ministrijas Meža departamenta sagatavotās informācijas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada pirmajā pusgadā importētas mēbeles par 38,96 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar pērn ievestajām par 35,4 milj. eiro ir par 3,5 milj. eiro jeb 10,1% vairāk. «Citos gados mēbeļu imports ir bijis pat ievērojami lielāks,» situāciju aicina nedramatizēt J. Griķis. Viņš arī norāda, ka Latvija nekad neražos pilnīgi visu mēbeļu sortimentu un tāpēc imports ir neizbēgama parādība.

Viņš gan neslēpj, ka Latvijā ražošanas izmaksas ir augstākas nekā, piemēram, Polijā, kā rezultātā arī nav pārsteigums, ka visvairāk mēbeles tiek importētas no šīs valsts – šā gada pirmajā pusgadā par 12,66 milj. eiro, kas ir par 91% vairāk nekā analogā laikā pērn, kad tās tika atvestas 6,63 milj. eiro vērtībā. «Ja lielākie piegādātāji IKEA veikalu tīklam ir ražotāji Polijā, tad viss nostājas savās vietās,» situāciju vērtē J. Griķis. Viņš gan bija piesardzīgāks par to, kāpēc mēbeļu imports no Itālijas sarucis par 40,9% – no 5,6 milj. eiro pērn līdz 3,3 milj. šogad. «Nevaru to ne apstiprināt, nedz arī noliegt,» vai tas noticis tāpēc, ka no Itālijas mazāk tikušas importētas glaunākas mēbeles, vai arī tāpēc, ka pieprasījums pēc tādām ir sarucis un pircēji vairāk izvēlas iegādāties tā dēvētās budžeta klases mēbeles, komentē J. Griķis.

Cita tendence

Asociācijas Latvijas mēbeles biedru dati iezīmē vēl kādu šā laika tendenci – efektivitāti. Proti, kopējie ražošanas un eksporta ieņēmumi ir lielāki nekā analogā laikā pērn, taču to izdevies sasniegt ar mazāku nodarbināto skaitu. Proti, asociācijā esošo uzņēmumu kopējais darbinieku skaits bijis 1366, bet 2018. gadā par 130 vairāk – 1493, kas gan nenozīmē, ka būs mazāka nepieciešamība pēc darbiniekiem. Nozarei ir svarīgi un vajadzīgi dažādu prasmju un atbildības līmeņu darbinieki – gan konstruktori, tehnologi, gan CNC un citu kokapstrādes iekārtu mašīnu operatori un, bez šaubām, mārketologi jeb tirgziņi, kas spēj saražoto pārdot, kā arī veidot starptautiskas attiecības ar potenciālajiem partneriem.