Ģimenes ārstu trūkumu reģionos risina, piedāvājot virkni atbalsta pasākumu

Speciālistu pieejamība

Reģionos trūkst ne vien zobārstu, bet arī ģimenes ārstu, un šī problēma ir aktuāla jau vairākus gadus. Pilsētās veidojas garas rindas un dakteri netiek galā ar darba apjomu, bet laukos ir vietas, kur šis pakalpojums nav pieejams vispār. Tur iedzīvotājus pieņem feldšeri, kam nav tādas pašas funkcijas kā ģimenes ārstiem.

Kompromisa variants

Jānis Blumfelds rudenī pabeigs rezidentūras studijas Rīgas Stradiņa Universitātē. Pēc sešu gadu mācībām Medicīnas fakultātē un trim gadiem rezidentūrā viņš beidzot būs tiesīgs par ģimenes ārstu strādāt patstāvīgi. Jauniešiem, kas šo specialitāti izvēlas tagad, sistēma ir mainījusies, un pēc rezidentūras vēl pusotrs gads jāpavada, strādājot cita sertificēta ģimenes ārsta uzraudzībā.

Tomēr J. Blumfelds nolēmis turpināt darbu kā algots darbinieks ģimenes ārstes praksē Ikšķilē, kur izgāja rezidentūras praksi. Būt pats sev priekšnieks pagaidām nevēlas, jo nolēmis strādāt par pasniedzēju universitātē, apsver iespējas iegūt papildu specialitāti vai studēt doktorantūrā. «Strādājot cita ārsta praksē, to visu būs vieglāk apvienot,» viņš uzskata. Ģimenes ārsta specialitāti viņš izvēlējies kā kompromisa variantu, jo tā apvieno interesi gan par iekšķīgajām slimībām, gan profilaksi, sporta medicīnu un citām jomām.

Šobrīd Latvijā kopumā brīvas ir 18 ģimenes ārstu prakses vietas, tās atrodas ne tikai laukos, kā Staicelē, Rankā un Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas un Dunavas pagastā, bet arī reģionu centros – Liepājā, Valmierā, Kuldīgā.

Pēdējo divu gadu laikā Liepājā praksi pārtraukuši vai aizsaulē aizgājuši vairāki ģimenes ārsti, bet jauno vietā nav, problēmu iezīmē pašvaldībā. Pie cita speciālista piereģistrēties pacientiem teju nav iespējams, jo vairums atbild, ka prakse ir pilna un jaunus pacientus vairs nereģistrē, jo jau tagad netiek galā ar apjomu.

Vidēji viena ģimenes ārsta praksē Latvijā reģistrēti aptuveni 1500 pacienti, informē Nacionālā veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Tanita Tamme-Zvejniece. Normatīvos nav noteikts, cik pacientu drīkst būt reģistrēti vienā praksē. Jaunu pacientu var atteikties reģistrēt tad, ja viņa deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas. Tādēļ ir arī tādas ģimenes ārstu prakses, kur reģistrēti 3800, 6300 un pat 8000 pacientu. Ar šo darba apjomu dakteri tiek galā, pārstrukturējot savu praksi un pieņemot darbā papildu ārstniecības personas.

Trešdaļa pensijas vecumā

Pēc statistikas datiem, situācija neizskatās slikta. Ģimenes ārstu skaits kopš 2010. gada nav būtiski mainījies, turklāt uzrāda pakāpenisku pieauguma tendenci, informē Veselības ministrijā (VM). Tā kā Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, nodrošinājums pat nedaudz pieaug, pērn sasniedzot 7,0 uz 10 tūkstoš iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā tas aizvien ir zemāks nekā Eiropas Savienības valstīs vidēji – pēc Eurostat datiem, 8,0 uz 10 tūkstoš iedzīvotājiem.

Šobrīd ģimenes ārstu skaits Rīgā ir optimāls, savukārt reģionos – mainīgs, norāda VM Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Anna Strapcāne. Būtiska problēma ir ģimenes ārstu novecošanās. Jūlija sākumā līgums ar NVD bija noslēgts vairāk nekā 1340 ģimenes ārstiem, aptuveni trešdaļa no tiem sasnieguši pensijas vecumu. Šajā vasarā, piemēram, Priekules novadā pārtrauca strādāt ģimenes ārstes Margarita Asriance un Maija Retējuma, abas devās pensijā. M. Asriances prakses vietā kā īstermiņa risinājums izveidots feldšerpunkts. Paredzams, ka tuvākajā laikā novadā darbu sāks jauna ģimenes ārste, kura patlaban iziet rezidentūras praksi pieredzējušas kolēģes vadībā turpat Priekulē.

«Visdraudzīgāk iedzīvotājiem būtu, ja pensijas vecumu sasniegušie ārsti par lēmumu pārtraukt vai sniegt ģimenes ārsta pakalpojumus domātu savlaikus un aktīvi iesaistītos jauna kolēģa piesaistē, piemēram, nodrošinot viņam prakses vietu,» norāda T. Tamme-Zvejniece. Tāpat ģimenes ārsts, pieņemot lēmumu pārtraukt līgumu ar NVD, var iesniegt vienošanos ar ģimenes ārstu, kurš pārņems viņa praksi.

Izvēli ietekmē studiju ilgums

Domājot par nākotni, cerību vieš tas, ka ģimenes ārsta specialitāte Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) studentu vidū ir gana populāra. Jauniešu skaits, kas to izvēlas studēt, pēdējos gados korelē ar pieejamo budžeta vietu daudzumu, norāda RSU. 2018./2019. akadēmiskajā gadā no 173 valsts finansētās studiju vietās uzņemtajiem rezidentiem 28 tika uzņemti ģimenes ārsta specialitātē, un tieši tikpat bija arī budžeta vietu. Iepriekš gan bijuši gadi, kad studentu interese par šo jomu bijusi uz pusi mazāka nekā valsts piešķirtās budžeta vietas.

VM papildina, ka interese būtiski pieaugusi kopš 2017./2018. studiju gada. Ņemot to vērā, rezidentūras beidzēju skaits ģimenes ārsta specialitātē ievērojami pieaugs jau nākamgad. Tomēr iestādēs atzīst, ka galvenā problēma ir jauno speciālistu koncentrēšanās Rīgā un tās apkārtnē. Studiju ilgums ir viens no iemesliem, kādēļ jaunie ārsti bieži paliek galvaspilsētā un neizvēlas vakances ne tikai laukos, bet arī reģionu centros. Patstāvīgi strādāt jaunais speciālists var tikai tad, kad sasniedzis aptuveni trīsdesmit gadu vecumu. Šajā laikā jau ir izveidojusies privātā dzīve galvaspilsētā – nodibināta ģimene, iegādāts mājoklis. Dzīvesvietas maiņa sagādā lielas neērtības, jo jādomā par skolu vai bērnudārzu atvasēm, jaunu mājokli, darbu otrajai pusei.

Lai šo problēmu risinātu, daudzas pašvaldības piedāvā atbalsta pasākumus – gan nodrošina ar dzīvesvietu, kompensē īres maksu, gan piedāvā meklēt risinājumus dzīvesbiedra nodarbinātības un bērnu izglītošanas problēmai. Katrā pašvaldībā piedāvātās iespējas atšķiras, un to ietekmē katras prioritātes un pieejamais finansējums.

Ļaujas izaicinājumiem

J. Blumfelds gan stāsta, ka darbu Ikšķilē izvēlējies tieši tāpēc, ka tas atrodas ārpus ierastās vides. Viņš ir rīdzinieks. «Ikšķile, protams, nav lielākais reģions, bet tālāk no Rīgas diagnožu klāsts un praktisko manipulāciju iespēja ir lielāka, jo ģimenes ārsts daudziem pacientiem ir galvenais pieejamais speciālists,» viņš pamato. «Cilvēkam nav tik lielas iespējas doties uz Stradiņa slimnīcu, kā dzīvojot Āgenskalnā.»

Protams, tas ir sava veida izaicinājums, jo nākas tikt galā arī ar sarežģītākām situācijām, ir mazāka iespēja pacientu nosūtīt pie cita kolēģa, piedevām nepieciešams pildīt sociālo funkciju. Ja pacients nāk pēc receptes, pie reizes viņš grib arī parunāties par dzīvi. «Ģimenes medicīnā arī tas ir vajadzīgs. Ar pacientu ir jāparunā, jo darbs ar viņu notiek vairāku gadu garumā,» uzskata J. Blumfelds. «Kādreiz medicīniskajā darbā var palīdzēt tieši tas, ka zini pacienta ikdienas situācijas.»

To, ka iedzīvotāji neuzticētos gados jaunam dakterim, gan nevarot teikt. Dažs pat tieši tādēļ dodot priekšroku. «Ja pierādi, ka esi kompetents savās zināšanās un drošs par to, ko dari, iegūsti pacienta uzticību,» ārsts ir pārliecināts.

J. Blumfelds zina teikt, ka arī daudzi no studiju biedriem izvēlējušies strādāt ārpus Rīgas – Liepājā, Valmierā, Cēsīs un mazākās vietās. To veicina gan tas, ka Veselības ministrija gādā par valsts finansēto rezidentūras vietu sadali, gan tas, ka pašvaldības un ārstniecības iestādes rūpējas par stipendijām, lielākām algām, dzīvesvietas un bērnudārza nodrošināšanu.

Piedāvā finansiālus labumus

Lai veicinātu jauno ārstu piesaisti, Liepājas pašvaldība šogad martā noslēdza līgumu ar RSU. «Kā vienu no būtiskākajām prioritātēm izvirzījām nosacījumu medicīnas studiju pēdējo kursu studentiem un rezidentiem Liepājā apgūt praktiskās iemaņas un pēc tam turpināt darbu Liepājas reģionālajā slimnīcā,» vēsta domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš. Vienlaikus studentiem, kuri apgūst kādu no pilsētai īpaši vajadzīgajām specialitātēm un pēc studiju beigšanas ir gatavi Liepājā noteiktu laiku strādāt, piedāvā īpašu stipendiju programmu. Ārstiem–rezidentiem tā noteikta minimālās algas apmērā jeb šobrīd 430 eiro mēnesī. Paredzēta arī īpaša kārtība, lai piešķirtu lietošanā pašvaldības īpašumā esošus dzīvokļus vai, izvēloties īrēt dzīvokli, kompensētu īres maksu.

Arī VM paredz finansiālo atbalstu ģimenes ārstiem, kuri plāno sākt darbu ārpus Rīgas. Tā apmērs ir piecu mēnešalgu apmērā plus viena alga par katru ģimenes locekli. Papildus ir iespēja divus gadus saņemt uzturēšanās kompensāciju līdz 200 eiro mēnesī. Savukārt tie ģimenes ārsti, kuri strādā ārpus Rīgas un nolēmuši doties pensijā, praksi nododot jaunajiem kolēģiem, trīs mēnešus var saņemt kompensāciju 50 procentu apmērā no vidējās iepriekšējo 12 mēnešu periodā NVD samaksātās ikmēneša summas.

Kopumā atbalsta pasākumā pieejamais finansējums ir gandrīz 10 miljoni eiro. Līdz šim laikam ar 20 ārstiem noslēgti līgumi par kompensācijām, no tiem septiņi nodevuši savas prakses jaunajiem kolēģiem, tikpat daudz saņēmuši atbalstu, darbu sākot. Ģimenes ārstu prakses pārņēmuši seši ārsti.

Vidējais NVD maksājums vienai ģimenes ārsta praksei šogad ir 5550 eiro mēnesī. To veido vairākas pozīcijas, tajā skaitā piemaksa par prakses un personāla darbību lauku teritorijā. Tā apmērs atkarīgs no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita, vidēji tas ir 447 eiro.

Atvieglo prakses atvēršanu

Bieži ģimenes ārsti reģionos gan saskaras ar problēmu atrast piemērotu telpu prakses izveidošanai, īpaši, sākot tās darbību, atzīst VM pārstāve A. Strapcāne. Lai atbalstītu infrastruktūras attīstību – telpu renovāciju un aprīkojuma iegādi –, ministrija piedāvā iespēju piedalīties vēl vienā programmā. Tajā augstāku punktu skaitu piešķir ģimenes ārstiem, kuri pakalpojumus nodrošina tālāk no stacionārajām ārstniecības iestādēm un kam ir papildu pieņemšanas vietas. Bieži vien tās atrodas tieši nomaļos lauku reģionos, piebilst A. Strapcāne.

Kopumā šim mērķim paredzēti četrarpus miljoni eiro, un šajā pasākumā projektu iesniedzēju aktivitāte līdz šim bijusi liela. Kurzemē iesniegti 26 projekti, Vidzemē – 15 projekti, Rīgā – 34 projekti, Pierīgā – 30 projekti, Zemgalē saņemti 18, Latgalē – 17 pieteikumi.

Tiem kolēģiem, kuri izvēlas strādāt ārpus Rīgas, tas ir labs atbalsts, uzskata J. Blumfelds. «Tas varētu ja ne veicināt, tad vismaz atvieglot prakses atvēršanu reģionā,» viņš saka. Cik tas izmaksā kopumā, jaunais ārsts nezina teikt, jo pats praktiski ar to nav saskāries.

VM rosina arī pašvaldības atbalstīt jaunu prakšu un kopprakšu veidošanu. Veselības aprūpes finansējumu tās varētu novirzīt, piemēram, administratīvo funkciju nodrošināšanai – informāciju tehnoloģiju lietošanā, prakses atvēršanas un pielāgošanas jautājumos, finanšu pārvaldības jautājumos.

Sadarbība nedrīkst apsīkt

«Spriežot pēc reģionālo rezidentūras līgumu skaita pieauguma, galvenā problēma šajā stāstā līdz šim ir bijis pilnvērtīgas informācijas trūkums,» uzskata RSU Tālākizglītības fakultātes dekāne profesore Ilze Grope. Viņa domā, ka jau tuvāko gadu laikā jauno mediķu trūkums Latvijas reģionos varētu vairs nebūt tik akūta problēma.

Augstskola aizvien aktīvāk darbojas kā platforma, kas saved kopā jauno speciālistu ar viņa iespējamo nākotnes darbavietu. Par ikgadēju tradīciju kļuvis tāds pasākums kā karjeras iespēju diena, attīstīta brīvo darbavietu platforma ar aktuālajām vakancēm reģionos, notiek regulāras tikšanās starp jaunajiem ārstiem un reģionālo slimnīcu vadību, studenti dodas ekskursijās uz attālākām slimnīcām, lai iepazītu darba vidi. Tajā pašā laikā I. Grope norāda, ka vēl pāragri priecāties: «Reģionu piepildīšana ar jaunās paaudzes ārstiem ir komplekss process, kas augļus nesīs tikai tad, ja turpinās pastāvēt šī pēdējos gados tik labi ieeļļotā sadarbība starp augstskolām, reģionālajām ārstniecības iestādēm un Veselības ministriju.»