2020. gada valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi varētu pieaugt par 510 miljoniem eiro, bet nodokļu pārskatīšana neesot plānota, vienlaikus nauda jārod, pārskatot jau esošo programmu tēriņus

Budžets

Šādu ainu rāda Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes darba rezultāts. Pēc Finanšu ministrijas datiem, 2020. gadā valsts budžetā paredzēti 8,4455 miljardu eiro lieli ieņēmumi, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 7,997 miljardiem eiro ir par 448 milj. eiro vairāk, savukārt pašvaldību budžetos plānoti 1,7532 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 1,6918 miljardiem eiro ir par 61 milj. eiro vairāk. Tajā pašā laikā 2020. gada budžetā tā dēvēto brīvo pieejamo līdzekļu nav, jo tie ir rezervēti ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un tādējādi fiskālā telpa ir negatīva (mīnus 25 milj. eiro), ko rada Rīgas satiksmes iekļaušana valsts kopbudžeta deficītā. Diskusijas par valsts budžeta priekšlikumiem – nākamajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Prasa ievērojami vairāk

Vienlaikus jāņem vērā, ka pat pie pieaugoša kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognozēm nav finansējuma, lai varētu segt visu institūciju papildus pieprasīto naudu pat prioritārajiem pasākumiem. Proti, pēc Finanšu ministrijas datiem, ministrijas un neatkarīgās iestādes jau uz 2020. gada budžetu papildus vēlas teju vai vienu miljardu (977 miljonus) eiro, savukārt 2021. gada budžetā – 1,84 miljardus eiro un 2022. gadā – jau 2,16 miljardus eiro. Pieprasījums pēc papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem saņemts no Veselības ministrijas, kura vēlas nākamgad papildu 279,4 milj. eiro, 2021. gadā – jau 445 milj. eiro un 2022. gadā – 606,8 milj. eiro. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija vēlas papildu 128,7 milj. eiro 2019. gadā un attiecīgi 185,4 milj. eiro 2021. un 218,8 milj. eiro 2022. gadā. Papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem ar ikgadēju pieaugumu ir teju vai visām ministrijām, izņemot Ārlietu ministriju.

Atrasti 94 milj. eiro

Jau tika ziņots, ka darba grupa Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā, pārskatot budžeta programmas, ir spējusi «atrast» 93,7 milj. eiro 2020. gadā. LDDK pozitīvi vērtē, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020. gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte. LDDK ieskatā, ir nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicināja ievērot 2017. gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020. gadam saglabāt minimālo mēneša darba algu 430 eiro apmērā un uzsver, ka visām sarunām par minimālās mēneša algas paaugstināšanu ir jānotiek Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Novērtē stabilitāti

Latvijas Darba devēju konfederācija atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Arī LTRK pozitīvi vērtē valdības apņemšanos necelt nodokļus, veidojot 2020. gada valsts budžetu, aicinot pārskatīt ministriju iekšējos izdevumus vēl pamatīgāk un diskutēt par ekonomikas izaugsmi.

Lai arī izaugsme plānota mazāka nekā pērn, uzņēmējiem būtiski, ka valdība apņēmusies nemainīt nodokļus, jo tas ir biznesa vides stabilitātes pamats, lai turpinātu attīstību. LTRK šim solījumam sekos līdzi, novērtējot ministriju iekšējo tēriņu vēl pamatīgāku pārskatīšanu, lai atrastu papildu finansējumu savu prioritāšu realizēšanai.

«Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc papildu līdzekļiem no valsts budžeta arvien pieaug, būtiski domāt par to, kā Latvijai pelnīt vairāk, veicinot uzņēmēju eksportspēju, konkurētspēju un izaugsmi,» norāda LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Uzņēmēju biedrība pauž, ka valsts budžeta pieaugums jāveido uz ekonomikas attīstības pamata, nevis radot papildu nodokļus jeb jaunu slogu biznesam. «Mūsuprāt, pietiek dzīvot ikgadējo pieprasījumu un nodokļu celšanas bailēs, tāpēc ļoti novērtējam pašreiz izteikto skaidro signālu – nodokļi ir stabili, jādiskutē par izaugsmi,» saka A. Rostovskis.

Minimuma lieta

Turpinot diskusijas par nodokļu politiku, LDDK uzsver, ka diferencētā neapliekamā minimuma noteikšana iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir radījusi ļoti sarežģīti administrējamu sistēmu, kas nav mazinājusi sociālo nevienlīdzību, tāpēc šīs sistēmas papildināšana, ieviešot 1,09 koeficientu prognozējamiem algas ienākumiem nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, nav atbalstāma.

«Valsts budžets jāveido, ievērojot stratēģiskās plānošanas principus, lai nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu vidējā termiņa robežās un ilgtermiņā. Darba devējiem un visai sabiedrībai ir svarīga ekonomiskā stabilitāte un prognozējamība. Tādēļ aicinām pieņemt pārdomātus lēmumus, konsultējoties ar sociālajiem partneriem sociālā dialoga formātā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs,» rosināja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.