Vecāki meklē līdzsvaru starp bērna vēlmēm un pašu iespējām

Izmaksas

Viena bērna sagatavošana skolai izmaksā vidēji 200 līdz 250 eiro, lēš vecāki. Tomēr daudz kas atkarīgs no tā, kurā klasē jaunajam cilvēkam būs jāmācās. Pirmklasniekam izmaksas būs lielākas, citu klašu skolēniem var izmantot šo to, kas palicis pāri no iepriekšējiem gadiem. Tikmēr Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) jau saņemta pirmā sūdzība pirms jaunā mācību gada saistībā ar skolas pieprasīto individuālo mācību līdzekļu sarakstu.

Dzija zeķēm jāpērk pašiem

Satversme nosaka, ka Latvijā valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Maksu par tās ieguvi, skolas darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, atgādina Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Tas nozīmē, ka grāmatas un darba burtnīcas vecākiem pašiem nav jāpērk. Valsts finansējums katru gadu tiek pārskaitīts pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam to administratīvajās teritorijās esošajās vispārējās izglītības iestādēs. Šo jautājumu 2013. un 2014. gadā aktualizēja Tiesībsarga birojs un IKVD, veicot plašu skaidrojošo darbu.

Taču vecāku pienākums aizvien ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus: kancelejas piederumus, piemēram, pildspalvas, zīmuļus, burtnīcas, klades, dienasgrāmatu, līmi, lineālu, zīmēšanas papīru, apģērbu un apavus, atsevišķu mācību priekšmetu, kā sports, mājturība un tehnoloģijas, obligātā satura apguvei nepieciešamo specifisko apģērbu un higiēnas piederumus. Tāpat pašiem jāpērk materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, piemēram, dzija zeķēm, kuras skolēns vēlāk pats valkās.

Turklāt spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz vecākiem, brīvprātīgi savstarpēji vienojoties, nodrošināt arī citus mācību līdzekļus, darba burtnīcas un tamlīdzīgi. Taču tā nevar būt skolas obligāta prasība, tas ir izglītības iestādes padomes kompetencē – tajā pārsvarā darbojas vecāki, norāda IZM Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa. IKVD vecākā eksperte Jana Veinberga uzsver, ka šai gadījumā jāņem vērā vecāku materiālais stāvoklis. Ja konkrēta bērna vecāki nespēj nodrošināt skolas padomes pieņemtajā lēmumā norādītos individuālos mācību piederumus, tie jānodrošina skolai.

Firmu nedrīkst noteikt

IZM un IKVD rīcībā nav pētījumu, cik tad īsti izmaksā viena bērna sagatavošana skolai pirms jaunā mācību gada. Tas atkarīgs no katra vecāka iespējām un uzskatiem, saka I. Bērziņa. J. Veinberga atgādina, ka ne skola, ne skolas padome nedrīkst noteikt, ka jāiegādājas konkrēta ražotāja vai preču zīmes individuālie mācību piederumi.

Aptaujājot vecākus, secināms, ka skolēna sagatavošana jaunajam mācību gadam izmaksā vidēji 200 līdz 250 eiro. Daudz kas atkarīgs no tā, kurā klasē bērns mācās, vai kas saglabājies no iepriekšējiem gadiem, piemēram, soma, zīmuļi, klades, kā arī no tā, vai apģērbs un apavi tiek pirkti visam gadam, tajā skaitā ziemas sezonai, vai vēl var izmantot to, kas valkāts gadu iepriekš. Ja būtu jāpērk pilnīgi viss, visticamāk, šī summa būtu četras reizes lielāka, spriež Pāvilostas vidusskolas direktores vietniece, pirmklasnieka mamma Daiga Jēkabsone. Tāpat DB aptaujātie vecāki uzsver, ka izmaksas noteikti pieaugtu, ja pirktu visu to, ko vēlas bērns. Tas attiecas gan uz kancelejas preču, gan apģērba firmu izvēli. Tiek meklēts kompromiss starp to, ko skolēna sirds kāro un ko vecāku maciņš var atļauties.

«Pirmklasniekam noteikti vajag vairāk – zīmuļus, guašu, akvareļkrāsas, otas, plastilīnu, krītiņus un vēl daudz ko citu. Pusaudzim pietiek ar pāris kladēm, bet viņam svarīgāki ir labi sporta apavi, kas izmaksā dārgi,» novērojusi organizācijas Palīdzēsim.lv vadītāja Ilze Skuja. Lai atbalstītu bērnus, kuru vecāki nevar atļauties tērēt tik daudz naudas bērna skolas gaitu nodrošināšanai, iepriekšējos gados organizētas labdarības akcijas. Šogad tas nav darīts. Novērojumi rāda, ka pieprasījums, salīdzinot ar laiku pirms septiņiem, astoņiem gadiem, samazinājies.

Iemesls varētu būt tas, ka vairs nav jāiegādājas grāmatas un darba burtnīcas, turklāt daudzas pašvaldības trūcīgajām, mazturīgajām ģimenēm un citām sociālajām grupām piešķir pabalstu šim mērķim, secina I. Skuja. Rīgas dome maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm izglītības ieguves atbalstam piešķir pabalstu 50 eiro apmērā. Ir arī pašvaldības, kas atbalsta visu pirmklasnieku vecākus neatkarīgi no ģimenes finansiālā stāvokļa. Piemēram, Grobiņas novada dome, mācību gadu sākot, izmaksā 45 eiro lielu pabalstu.

Pirmajā vietā – apģērbs

Mācību līdzekļu iegāde patiesībā veido izdevumu mazāko summu – aptuveni 50 līdz 80 eiro, secināms pēc sarunām ar vecākiem. Gana daudz naudas – ap 20 eiro – aiziet grāmatu un darba burtnīcu ievākošanai. Pārējos izdevumus veido apģērbs un apavi.

Arī tirdzniecības centra Domina Shopping aptauja, kas tapusi sadarbībā ar OMG Snapshots, augustā aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem, apliecina, ka tieši apģērba un apavu iegādi skolas ikdienas gaitām lielākā daļa vecāku – 71 procents – min kā prioritāti. Sākumskolas audzēkņu vecāki galvenokārt gan iegādājas vien apavus un dažādus aksesuārus, jo apģērba jautājumu risina vienošanās par formas valkāšanu. Savukārt, sākot no pamatskolas vecuma, tās aktualitāte strauji zūd.

Svarīgāko pirkumu augšgalā ir arī kancelejas preces (52 procenti), sporta apģērbs un apavi (40 procenti) un skolas soma (25 procenti). Salīdzinoši retāk pirms jaunā mācību gada tiek pirktas mēbeles, piemēram, rakstāmgalds (11 procenti), un dažādi gadžeti (mobilais tālrunis – 10 procenti, dators – 8 procenti).

«Jaunietim, kurš dzīvo audžuģimenē, vai bērnam no mazturīgas ģimenes ir sāpīgi, jo arī gribas, piemēram, tādus pašus apavus kā citiem,» saka I. Skuja. Tādēļ viņa ir pateicīga pastāvīgajiem sadarbības partneriem, kas bez speciāla aicinājuma ziedo skolai nepieciešamas lietas pirms katra jaunā mācību gada. Visbiežāk uzņēmumi savās telpās izvieto kasti, kur darbinieki var ielikt kādu lietu trūcīgajiem bērniem, un pēc tam to nogādā labdarības organizācijā. Ir arī gadījumi, kad firma aicina darbiniekus ziedot naudu un beigās no sava budžeta pievieno tikpat lielu summu, cik izdevies savākt. Šādi rīkojas, piemēram, AS KPMG Baltics. «Tādējādi iegūst gan uzņēmums, gan darbinieki. Tas viņos veido izpratni un toleranci,» piebilst Palidzesim.lv vadītāja.

Ir arī tādas kompānijas, kas ziedo savu produkciju – ilggadējs organizācijas sadarbības partneris ir SIA Officeday Latvia. Tas atbalsta arī brīžos, kad par saziedotajiem līdzekļiem nepieciešams iegādāties preces. «Svarīgi tomēr, vai nopērkam veikalā ar uzcenojumu, vai par pašizmaksu,» piebilst I. Skuja.

Situācija uzlabojas

2013. un 2014. gadā Tiesībsarga biroja un IKVD īstenotais aktīvais skaidrojošais darbs par to, kas mācību vajadzībām jāiegādājas vecākiem un kas jānodrošina skolai, vainagojies panākumiem. Pēdējos trīs gados saņemti vidēji četri iesniegumi, kuros vecāki uzdevuši jautājumus par skolas aicinājumu iegādāties mācību līdzekļus vai individuālos mācību līdzekļus. Gatavojoties 2019./2020. mācību gadam, saņemta viena šāda veida sūdzība, kura šobrīd tiek izskatīta.

Iesniegumos tikpat kā vairs netiek skarti jautājumi par mācību grāmatām vai darba burtnīcām. Lielākā daļa jautājumu ir par materiāliem, kas jāiegādājas, piemēram, mācību priekšmeta Mājturība un tehnoloģijas apgūšanai. Vai ēdienu gatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas tiešām jāpērk pašiem? Starp citu, tas tiešām būtu skolas pienākums, apgalvo J. Veinberga.

Lai arī situācija uzlabojusies, IKVD aizvien saņem skolu un vecāku lūgumus konsultēt, kas ir individuālie mācību līdzekļi. Tādēļ tuvākajā laikā paredzēts tikties ar Tiesībsarga biroja pārstāvjiem, lai vēlreiz pārrunātu šo jautājumu.