Iespējams, šonedēļ valdība apstiprinās vispārējās vidējās izglītības standarta projektu; šajā mācību gadā turpināsies jaunā mācību satura aprobācija dažādās Latvijas skolās

Projekts

Tā kā esošā mācību pieeja ir novecojusi, satura veidotāji un uzņēmēji ir daudz diskutējuši par to, kā turpmāk veidot izglītības sistēmu, lai tā augstskolām un darba tirgum sagatavotu vērtīgākus kadrus. Aktīvākās bijušas to nozaru asociācijas un uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti STEM (science, technologies, engeneering, mathematics) jeb eksakto priekšmetu, īpaši datorikas, kompetenču pilnveidošanā, secina projekta Kompetenču pieeja mācību saturā (Skola2030) mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Pēc viņas teiktā, šobrīd lielākās galvassāpes jaunā satura ieviešanā ir saistītas ar mācībspēku trūkumu. Lielākais skolotāju deficīts ir tieši STEM priekšmetos, piemēram, fizikā un ķīmijā, turklāt liela daļa esošo pedagogu ir pensijas vecumā.

Projekta kopējās izmaksas piecos tā realizācijas gados sasniedz teju 18,5 miljonus eiro. To īsteno Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar vairākām augstskolām, Latviešu valodas aģentūru, Strazdumuižas internātvidusskolu – attīstības centru vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem, kā arī ar pašvaldībām, kuru izglītības iestādes piedalās mācību satura aprobācijā. Pilnveidoto saturu Latvijas vidusskolās plānots sākt ieviest pakāpeniski, sākot no 2020. gada 1. septembra 10. klasē, no 2021. gada – 11. klasē, bet no 2022. gada – 12. klasē. Jaunā mācību satura aprobācija jau ir pabeigta pirmskolās.

Vieš optimismu

Pirmos pozitīvos rezultātus no jaunā mācību satura ieviešanas augstskolas un darba tirgus varētu izjust jau 2023.gadā, kad vidusskolas absolvēs pirmie jaunieši, kuri būs mācījušies citādi, cer Z. Oliņa. Izstrādātie izglītības satura plānošanas principi vispārējā vidējā izglītībā dos skolēniem iespēju vairāk mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem – to nodrošinās mazāks mācību priekšmetu skaits un iespēja 30% mācību laika veltīt padziļinātiem un specializētiem kursiem. Rezultātā skolēniem veidosies dziļāka izpratne un labākas prasmes apgūstamajos mācību priekšmetos, lielāka motivācija mācīties un spēcīgāka savu interešu apzināšanās. Pilnveidotā satura un pieejas aprobācijā ir iesaistītas dažāda lieluma un veida skolas. Līdz šim notikušas profesionālās pilnveides mācības 100 pirmskolām un skolām, kas piedalās satura un pieejas aprobācijā. Mācībās divu gadu garumā kopumā piedalījušies 1700 skolotāji un šo izglītības iestāžu vadības komandas. Šo skolu komandas izmēģināja mācību priekšmetu programmas un līdzekļus un sniedza savus ieteikumus satura un pieejas pilnveidē. Uz aprobācijas skolu komandu profesionālās pilnveides kursa bāzes turpinās e-mācību moduļu izstrāde, kuri būs pieejami ikvienam skolotājam. Pirmskolu skolotājiem šādi e-mācību moduļi pieejami jau no šī gada pavasara, skolās tie pakāpeniski būs pieejami no šī gada rudens.

Līdz pagājušā mācību gada beigām Skola2030 un sadarbības partneru organizētājos profesionālās pilnveides kursos bija piedalījušies 4435 dažādu izglītības pakāpju skolotāji, bija noorganizētas 6 konferences un 112 semināri, kā arī īstenoti daudzi citi izglītojoši pasākumi.

Jāsadarbojas ar nozari

Lai arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Izglītības darba grupa šobrīd ir fokusējusies galvenokārt uz augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju, projektu Skola2030 tā vērtē kā lielisku iniciatīvu, pauž FICIL Izglītības darba grupas vadītājs Klaudio Rivera (Claudio Rivera). «Ceram, ka šis projekts kļūs par paraugu, kā pasaules labākā prakse tiek pārņemta Latvijas skolās, palīdzot tām pielāgoties strauji mainīgajai videi. Uzņēmējuprāt, ir ļoti svarīgi nodrošināt izglītības sistēmas, it īpaši augstākās izglītības sasaisti ar darba tirgus pieprasījumu, nodrošinot, ka iestādes sagatavo tādus speciālistus, kādi ir nepieciešami ekonomikas izaugsmei, un tie apgūst vajadzīgās prasmes, lai var pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū,» viņš teic.

Pāreja uz kompetencēs balstītu un starpdisciplināru izglītību noteikti ir nepieciešama, jo padarīs mācības pietuvinātākas reālajai dzīvei, atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. «Ikdienā visas situācijas ir daudzdimensionālas, un, lai rastu risinājumus problēmsituācijām daudzās jomās, nepieciešams kombinēt vairākas prasmes. Mācoties katru priekšmetu atsevišķi un nošķirti, nesekmējam domāšanu un rīcību, ņemot vērā kopsakarības un kontekstu. Bez šādām iemaņām nākotnē būs grūti vai pat neiespējami pieņemt tālredzīgus un viedus lēmumus, jo dzīve nav Excel tabula,» viņš spriež.

LTRK eksperti Zināšanu ekonomikas padomes darbības ietvaros ir tikušies ar Skola2030 autoriem un īstenotājiem un šo projektu vērtē atzinīgi. A. Rostovskis uzskata, ka Latvijas izglītības sistēma kopumā ir viduvēja, par to liecina arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) rādītāji. «Ar viduvēju sistēmu nevar virzīties uz ekselenci, tāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas. Latviju redzu kā vietu, kur pulcējas talanti, bet izglītības sistēmu – kā šo talantu kalvi, neatkarīgi no tā, vai bērnam ir talants mākslā, mūzikā, ekonomikā, valodās, sportā vai citā jomā. Ikviens talants ir jāattīsta un jāslīpē kā dimants,» viņš uzsver.

Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa no projekta īstenotā mācību satura un pieejas pilnveides sagaida, ka skolēniem būs iespēja mācīties XXI gs. nepieciešamās zināšanas un prasmes. Pamatizglītības standarts ir papildināts ar caurviju prasmēm, un viena no tām ir digitālā pratība, kas virza skolēnu atbildīgi un efektīvi izmantot tehnoloģijas zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, koplietošanai un komunikācijai, kritiski un konstruktīvi izvērtēt tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā, uzsver S. Bāliņa. «Jaunais saturs ietver iepriekšējos gados aizsākto virzienu mācību pieejas pilnveidošanai dabaszinātņu jomā. Ņemot vērā, ka digitālas prasmes jauniešu konkurētspējai ir tikpat svarīgas kā prasme lasīt un rakstīt, pozitīvi, ka jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tostarp inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti,» vērtē LIKTA vadītāja. Viņa uzskata, ka aprobācija līdz šim ir bijusi sekmīga. Tomēr satraucoša ir nepietiekamā tehniskā bāze un skolotāju sagatavotība. Tāpat kā nozarē, arī skolās trūkst profesionāļu, kas būtu gatavi uzņemties atbildību par nākamās paaudzes speciālistiem. Viens no iemesliem ir pedagogu atalgojums. Tajā pašā laikā nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem tautsaimniecībā. «Ne visur pieejams pietiekams skaits datoru un citu tehnoloģiju, lai datoriku un programmēšanu apgūtu pietiekami labā līmenī. Skolām būtu jādomā par sadarbību savā starpā, kā arī ar nozares uzņēmumiem,» teic LIKTA vadītāja. Z. Oliņa izceļ vairākus uzņēmumus, kuri aktīvi iesaistās projekta ieviešanā, piemēram, Accenture Latvijas filiāli un AS SAF tehnika.

Laiks pārmaiņām

Tā kā vidējo izglītību nevar skatīt šķirti no augstākās izglītības, ir jāņem vērā arī tas, ko Skola2030 mainīs augstākās izglītības jomā, uzsver A. Rostovskis. Ieviešot jaunu modeli vidējās izglītības līmenī, pozitīvi tiks ietekmēts arī studēt gribētāju līmenis, viņš pauž. «Protams, rezultāti nebūs jau pirmajā gadā, taču pakāpeniski to jauniešu, kuri vēlēsies iegūt augstāko izglītību, kļūs vairāk, attiecīgi – būs vairāk arī absolventu un zinošu profesionāļu, kas pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi un darba tirgu. Mainot domāšanu un mācīšanas paradumus jau skolā, rezultātā iegūsim zinošākus uzņēmējus un eksportspējīgākus un produktīvākus uzņēmumus. Šie jaunieši, protams, kļūs ne tikai par uzņēmējiem, tas nozīmē, ka iegūsim arī racionāli un inovatīvi domājošus ierēdņus u.c. Tie būs cilvēki, kuri spēs redzēt plašāku laukumu, izprast, kādu ietekmi rada viens vai otrs lēmums, kā dažādas nozares savstarpēji ietekmē cita citu, un spēs pieņemt tālredzīgus lēmumus. Tie būs cilvēki ar plašu un radošu skatījumu,» ir pārliecināts A. Rostovskis.

Skola2030 gan neatrisinās visas izglītības sistēmas problēmas, tomēr tas ir būtisks solis nākamajā līmenī. «Rīga nekad nebūs gatava, un arī izglītības sistēmai, tāpat kā citām jomām, jābūt nepārtrauktā attīstībā. Integrētās mācības ir nopietns uzlabojums, taču to patiesais rezultāts būs atkarīgs no pedagogiem. Skola2030 ir skaidrs signāls, ka laiks pārmaiņām ir pienācis,» viņš uzsver.