Prokuroru atestācijas komisija turpina izskatīt prokurora Ulda Cinkmaņa darbības, kurš uztur apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl desmit citām personām un, iespējams, pārkāpis likumus, izpaužot sensitīvus personu datus

Tiesa

Piektdien, 6. septembrī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atsāksies tā sauktā Trasta Komercbankas lieta, kurā viens no apsūdzētajiem ir M. Sprūds. Dienas Bizness jau rakstīja, ka tiesnesis Imants Dzenis šā gada 7. jūnijā nolēma turpināt lietas izskatīšanu, neraugoties uz to, ka apsūdzība aizstāvjiem bija izdalījusi sensitīvus personu datus par lieciniekiem un ar lietu nesaistītām personām. I. Dzenis arī solīja nosūtīt vēstuli prokuratūrai, lai tā uzsāktu pārbaudi par prokurora darbībām, kā arī novērstu personu datu noplūdi.

«Šā gada 12. jūnijā ir saņemta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša Imanta Dzeņa vēstule ar lūgumu organizēt materiālu, kuri satur ziņas par personas datiem, izņemšanu no kriminālprocesā iesaistītajām personām. Tika uzsākta dienesta pārbaude, kas vēl nav noslēgusies,» vēl pirms Līgo svētkiem Dienas Biznesu informēja Latvijas Republikas Prokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta preses sekretāre Laura Majevska.

Nodots izskatīšanai

Šobrīd ir zināms, ka jautājums ir nodots izskatīšanai Prokuroru atestācijas komisijā, pēc kuras pieņemtā atzinuma ģenerālprokurors lems par prokurora iespējamo disciplinārsodu vai nesodīšanu.

Tiesnesis I. Dzenis 7. jūnijā apgalvoja, ka turpmāk tiesa apņemas novērst jebkādu sensitīvu personu datu noplūdi ne pēc nozīmes, tā pēc būtības atbrīvojot prokurorus Uldi Cinkmani un viņa palīdzi prokurori Zani Pavāri no tālākām kļūmēm un saglābjot lietas izskatīšanu. Gadījumā, ja aizstāvībai izdotos panākt prokuroru atcelšanu lietā, tad jaunam apsūdzības pārstāvim vajadzētu iepazīties ar lietu, kas ir 168 sējumus liela. Pēc dažādām neoficiālām prognozēm tas jaunam lietas virzītājam prasītu vidēji pusgadu.

7. jūnija tiesā sensitīvo datu noplūdi aizstāvjiem un apsūdzētajiem konstatēja zvērināta advokāte Ingūna Lamberte, un viņai pievienojās arī citi aizstāvības pārstāvji. Aizstāvība uzsvēra, ka ir pārkāpti Datu aizsardzības likumi, savukārt prokurori to noliedza.

I. Lamberte norādīja, ka daudzviet atrodami gan liecinieku telefoni, gan dzīvesvietu adreses, gan komercinformācija, pat slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi un aizskar personu cilvēktiesības. Konkrēti ir runa par privātās dzīves neaizskaramību. Tika norādīts gan uz Latvijas Satversmes pārkāpumu, gan Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulas neievērošanu.

U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka visi dati noderēs lietas izskatīšanā, tādēļ nekas nav pārkāpts. Tostarp prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka apsūdzībai kā tiesībsargājošai institūcijai nav saistoši pildīt Datu aizsardzības likumu un ES regulu, jo tie uz prokuratūru kā krimināllietas virzītāju neattiecoties. Advokāti izteica šaubas par to, ka tiešām visi izdalītie sensitīvie dati būtu vajadzīgi lietas pierādīšanā.

Apvieno visas nelikumības

Jāpiebilst, ka tiesa nebija saņēmusi daudzas datu kopijas, kuras bija izdalītas advokātiem, tādēļ brīžiem bija nesaprašanās, par ko vispār ir runa. Tikai pēc tam, kad advokāti tiesai uzrādīja savus lietas kopiju eksemplārus, I. Dzenis atzina, ka nepieciešams ieviest kārtību.

Prokuratūra konkrētajā lietā ir apvienojusi visas iespējamās nelikumības gan Trasta komercbankas likvidācijas procesā, gan uzņēmumu Peltes īpašumi un Dzimtā sēta maksātnespējas procesos. Kopumā uz apsūdzēto sola ir 11 cilvēki. Galveno lomu prokuratūra piešķir Mārim Sprūdam. Pats M. Sprūds tiesā uzsver, ka U. Cinkmanim ir personīgs naids pret viņu kā personu. Tiesa vēl nav nonākusi līdz lietas izskatīšanai pēc būtības, jo daži dalībnieki vēl nav iepazinušies ar visiem lietas materiāliem, kas arī gadījās prokuratūras neizdarības dēļ. Laikus nebija iztulkoti materiāli vienam no apsūdzētajiem, kurš runā angļu valodā.