Metālapstrāde Eiropas Savienības iekšējā patēriņa pieaugums ļāvis pērn būtiski kāpināt metālapstrādes produkcijas ražošanas un realizācijas apjomus, taču par Eiropas tērauda tirgus nākotni paliek daudz jautājumu bez atbildēm

Tā kopējo SIA Severstal Distribution Servisa centra (metālapstrādes struktūrvienībā) ienākumu pieaugumu pērn par vairāk nekā 16% skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Timurs Judičevs. Pērn Servisa centra apgrozījums sasniedza 142,5 milj. eiro, salīdzinājumā ar 123,2 milj. eiro 2017. gadā, kas ir par 19 milj. eiro vairāk. «Tas ir lielākais Servisa centrā saražoto produktu realizācijas ieņēmumu apjoms, kāds jebkad bijis,» uzsver T. Judičevs. Viņš norāda, ka visa pamatā ir tirgus pieprasījums un uzņēmuma spēja nodrošināt pircējiem nepieciešamo produkciju. «Pieaugumu pērn nodrošināja metālapstrāde, kura ražo būvniecībai un mašīnbūvei,» norāda T. Judičevs. Viņš gan norāda, ka 2019. gadā minētie – būvniecība un mašīnbūve – dzinējspēki strādā ar nemainīgu jaudu, bet tiek novērotas sabremzēšanās pazīmes.

Zviedrijas artava

Servisa centra produkcijas pircēji ir gan pašmāju uzņēmēji, gan arī ārvalstu pircēji. «Uzņēmuma piegāžu ģeogrāfija ir tāda pati kā iepriekš – Baltijas, kā arī Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstis,» piemetina T. Judičevs.

«Latvijas tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs,» stāsta T. Judičevs.

Viņš norāda, ka uzņēmuma mērķis ir palielināt tieši pārstrādātas produkcijas ar paaugstinātu pievienoto vērtību realizācijas apjomus par 10–12% 2020. gadā.

Būvēs noliktavu

Uzņēmuma ražošanas struktūrvienības attīstību ierobežojošais faktors ir noliktavu deficīts. «Pašlaik varam saražot un arī pārdot vairāk, taču šo iespēju nevaram izmantot, jo pietrūkst telpu, kur glabāt saražoto produkciju, tāpēc ir izstrādāts jaunas noliktavas izveides projekts,» skaidro T. Judičevs. Pašlaik notiek noliktavas projektēšana, un pēc attiecīgo saskaņojumu saņemšanas tiks uzsākta būvniecība, kuras celtniecību plānots pabeigt nākamgad ap vasaras vidu.

Nākotnes migla

Lai arī 2019. gads jau ir otrajā pusē, taču attiecībā par 2020. gadu T. Judičevs ir ļoti piesardzīgs. Proti, esot ļoti daudz nezināmo, bet vienādojumu ar trijiem vai pieciem nezināmajiem esot grūti risināt. «Jau šogad ir novērots pieprasījuma sarukums, kam ir divi iemesli – ir apgūti (tiek pabeigti) infrastruktūras projekti, kuri finansējumu vai tā daļu saņem no ES struktūrfondiem, tajā pašā laikā ES nav akceptēts jaunais 2021.–2027. gada budžets un nav arī skaidrs, kādas varētu būt jaunā ES plānošanas perioda prioritātes, proti, vai tiks piešķirta nauda to projektu turpināšanai, kuri jau tikuši īstenoti ar ES finansiālu atbalstu, vai arī tomēr ne,» stāsta T. Judičevs.

Viņš norāda, ka ar jauno ES daudzgadu budžeta izveidi nodarbosies jaunās ES Komisija, kura vēl nav izveidota, un nav zināms, kāds būs tās piedāvājums un kad šis jaunais ES daudzgadu budžets stāsies spēkā.

Viņš norāda, ka ES iekšējā tirgū ir asa konkurence un ieviestie nosacījumi par noteikta daudzuma importa kvotu izsmelšanu ir izpildīti vairāk nekā mēnesi pirms attiecīgā termiņa iestāšanās.

«Visi šie pasākumi ierobežo brīvā tirgus procesus un, aizsargājot lokālo metāla ražotāju intereses, paaugstina pašizmaksu metāla patērētājiem, jo viņiem jāpērk izejviela par augstāku cenu nekā iepriekš,» uzsver T. Judičevs. Viņaprāt, šo aizsardzības pasākumu efektivitāte ir strīdīgs jautājums, jo Eiropas tēraudlējēji tik un tā samazina ražošanas apjomus, jo ir pārāk liels piedāvājums.

«Manuprāt, pasaulē ir tendence veidot lokālus tirgus, jo valstis un pat veseli reģioni «slēdz» savas teritorijas trešo valstu piegādātājiem,» uzsver T. Judičevs. Ilgtermiņā šāda situācijas attīstība var izraisīt metāla patērētāju darba apstākļu pasliktināšanos, jo aizsargātie piegādātāji diktēs savus nosacījumus. Vienlaikus konkurence tajos tirgos, kur tiek realizēti produkti no metāla, tāpat ir ļoti sīva un ne visi spēs adaptēties jaunajos apstākļos. Kā iespējamās sekas var būt metāla patēriņa samazināšanās iekšējā tirgū, kas savukārt atkal negatīvi atsauksies uz tērauda ražotājiem. «Apburtais loks, kuru šodien rada mākslīgas tirdzniecības barjeras,» vērtē T. Judičevs.