Latvija iesniegusi tehnisko ziņojumu par Moneyval rekomendāciju ieviešanu, bet FATV savu vērtējumu par situāciju Latvijā varētu mainīt tikai 2023. gadā

Moneyval

Šādu iespējamo scenāriju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē iezīmēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un premjera izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks Jānis Bekmanis. Viņš uzsvēra, ka FATF klātienes sēdē 2020.gada februārī vērtējums par Latviju mainīts netiks. Proti, Moneyval un FATF Latvijai deva uzdevumu, kas jāizpilda līdz 2023.gadam, un februārī tiks vērtēts, vai Latvija strādā pareizajā virzienā. «Ja secinās, ka mēs neko nedarām, tad vērtējums tiks pazemināts un Latviju iekļaus pelēkajā sarakstā. Ja paveiktais tiks novērtēts pozitīvi, varam sagaidīt rekomendācijas, ko darīt tālāk,» norādīja J. Bekmanis. Viņa ieskatā, ir sperti attiecīgi soļi, lai Latvija atbilstu izvirzītajām prasībām. «Savai sievasmātei vienkāršā valodā skaidroju – ir dots uzdevums līdz 2023. gadam izdarīt darbu, taču darba devējs neuzticas un pēc gada atnāk pārbaudīt, vai vispār strādāju. Ja pārliecinās, ka neko nedara un velk gumiju, tad piemēro papildu sodus, kas šajā situācijā ir iekļūšana pelēkajā sarakstā ar atskaitīšanos reizi trijos mēnešos u.tml., bet februārī nodemonstrēsim, ka aktīvi strādājam,» skaidroja J. Bekmanis. Savulaik tika saņemtas konkrētas norādes, ka no 40 tehniskajiem standartiem daļēji atbilstoši bija 10, bet 16 bija nepilnīgi atbilstoši. «Šis ir pirmais posms,» uzsvēra. J. Bekmanis. Viņš pieļauj, ka februārī var saņemt arī jaunas rekomendācijas par progresa esamību.

Progresa ziņojums

30. augustā Latvija ir iesniegusi progresa ziņojumu par Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai – Moneyval – 5. kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi Latvijas Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas uzlabošanai ar detalizētu izklāstu par līdzatbildīgo institūciju, jo īpaši Latvijas valdības un Saeimas, darba rezultātiem. Valsts kancelejas informācijā norādīts, ka rekomendāciju ieviešanas gaitā ir veikti būtiski uzlabojumi Latvijas NILLTPFN likumdošanā, pielāgojot tos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem, tajā skaitā izdarot būtiskus grozījumus NILLTPFN likumā un aizliedzot finanšu institūcijām darījumus ar čaulas veidojumiem, kā arī stiprinot juridisko un operacionālo Finanšu izlūkošanas dienesta neatkarību, nosakot to kā atbildīgo un vadošo iestādi NILLTPFN jomā. Viens no nozīmīgiem soļiem rekomendāciju ieviešanā ir Saeimas pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un ar tiem saistītie Ministru kabineta izdotie noteikumi, nodrošinot ANO Drošības padomes noteikto sankciju tiešu un nekavējošu piemērošanu, negaidot to pārņemšanu ES tiesību sistēmā. Tāpat arī ir izveidota Sankciju koordinācijas padome, kas Ārlietu ministrijas vadībā stiprinās sankciju piemērošanas efektivitāti, kā arī informēs privāto un publisko sektoru par sankciju ievērošanu. Tāpat ir pārskatīts Nacionālais risku novērtējums, iekļaujot tajā sektorālos un nacionālos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumus. Šobrīd darbs turpinās ar nākamo novērtējuma posmu par 2017.-2018. gadu, kas tiks noslēgts un publicēts līdz šī gada beigām. Visu līdzatbildīgo iestāžu kopīgais darbs jau šobrīd ir devis ievērojamus rezultātus. Ārvalstu (ārpus ES) klientu noguldījumu īpatsvars samazinājies līdz rekordzemajam 8% līmenim. Ir ievērojami samazināti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski. 2018. gadā Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis vēsturē lielāko noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēru, proti, 101,5 milj. eiro (2017. gadā – 45,6 milj. eiro). Savukārt jau 2019. gadā iesaldēti 168,3 milj. eiro. Vēl Latvija ir ievērojami uzlabojusi piekļuvi informācijai par patiesajiem labuma guvējiem un kopš 2017. gada novembra likvidējusi vairāk nekā 17 000 uzņēmumu, t. sk. čaulas veidojumu. 2018. gadā Latvijas Valsts policija kriminālvajāšanai nosūtījusi par 15 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kriminālprocesiem vairāk nekā 2017. gadā. Eiro tiek izmantoti 95% darījumu Latvijā, samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, izmantojot ārvalstu valūtas.

«Tehniskais ziņojums nosūtīts Moneyval sekretariātam. Tehniskie eksperti no Slovēnijas un Melnkalnes ziņos par Latvijas sasniegto, būs aktīva komunikācija ar sekretariātu,» skaidroja J. Bekmanis. Viņš atgādināja, ka, pateicoties valdības un Saeimas darbam pie milzīgās likumu paketes, Latvija lūdz paaugstināt vērtējumu par 20 rekomendācijām, kas ir vairāk, nekā sākotnēji tika plānots (16). Vienlaikus atvērt fronti par pilnīgi visiem jautājumiem uz šā gada decembra sēdi nebūti pareizi. Vai decembra sēdē tiks saglabāts līdzšinējais vērtējums vai tas tiks paaugstināts, nav zināms. Taču decembra vērtējums neietekmē nākamā gada februārī notiekošo finanšu darījumu darba grupas (FATV) procedūru, vienlaikus tas ir tā kā savdabīgs darbs pirms eksāmena – pierādīt sistēmisku kļūdu neesamību.

Otrs process

J. Bekmanis norādīja, ka turpinās arī otrs process - ziņojums par efektivitāti 11 rādītājos. 30.septembrī beigsies statistikas datu apkopošana, kas jānosūta Moneyval, un 15.oktobrī beidzas tā dēvētais pēcnovērošanas periods, līdz kuram varam nodemonstrēt, ka viss strādā. Savukārt 15.novembrī ziņojums par efektivitāti jāiesniedz FATF, un mums jāspēj pierādīt mūsu efektivitāte. «Mans personīgais vērtējums par šo ziņojumu ir piesardzīgs – septiņi,» savu vērtējumu atklāja J. Bekmanis.  Viņš atzina, ka ir panākta vienošanās par ārvalstu ekspertu ierašanos Latvijā un pašmāju delegāciju trenēšanu pārstāvībai FATV, jo daudz kas būšot atkarīgs no spējām pierādīt efektivitāti atšķirībā no tā, kas bijis iepriekš.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa sacīja, ka patlaban ir apstiprināts pasākumu plāns un iedalīts finansējums līdz šā gada decembrim. «Arī nākamā gada budžetā plānots iestrādāt nesadalītu summu 10 milj. eiro apmērā, kuru pēc tam varētu sadalīt pa plānotajiem pasākumiem. Ja gadījumā tiekam iekļauti pelēkajā sarakstā, tad FATF nāks klajā ar plānu, kas Latvijai jāizdara, tam arī var būt nepieciešams finansējums,» skaidroja L. Kļaviņa. 

Atšķirīgas prasības

Interesanti, ka ES likumdošanas prasības īsti neatbilst FATV standartam. Kā piemēru L. Kļaviņa min nosacījumu, ka advokātiem nav tiesību turpināt sadarbību ar klientu pirmstiesas procesā tikai tad, ja nav veikta konkrētā klienta izpēte. «FATV standarts nosaka, ka šādā gadījumā šāda sadarbība ir jāpārtrauc. Tādējādi, ja par personu nevar veikt padziļinātu izpēti, tad pirmstiesas procesā tās kļūtu neaizsargātas, jo neviens advokāts nespētu nodrošināt attiecīgu pakalpojumu,» skaidroja L. Kļaviņa. Viņa prognozē, ka šajā kritērijā Latvijai tiks konstatēta neatbilstība, taču jautājums ir par to, kā Latvija turpinās sarunas ES līmenī ar FATV par šī regulējuma salāgojamību. «Latvija ievieš ES direktīvu prasības,» tā L. Kļaviņa. Kā vēl vienu piemēru viņa min alternatīvo ieguldījumu fondu jautājumu – licencēšanu un reģistrāciju. «Ja FATV ieskatā alternatīvie ieguldījumu fondi ir pamata finanšu institūcija, tad tie būtu tikai licencējami, bet ES (un tādējādi arī Latvija) izvēlējusies ieviest divus režīmus – reģistrāciju un licencēšanu,» uz otru piemēru norādīja L. Kļaviņa. Minētajās pozīcijās var būt diskusijas, un daudz kas būs atkarīgs no Latvijas speciālistu spējas pierādīt savu pozīciju, un tās var tikt vērtētas kā gandrīz atbilstošas vai arī tomēr neatbilstošas.