Pusgadu pēc atziņas, ka Ārstniecības riska fonds darbībā nav ne sasniedzis mērķus, ne pienācīgi pilda tam noteiktās funkcijas, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti atzina, ka vēl jādod laiks likumdošanas un fonda darbības pilnveidošanai

Likumdošana

Saeimas komisijas deputāti 4. septembrī uzklausīja Valsts kontroles ziņojumu par revīziju Vai Ārstniecības riska fonds darbojas pacientu interesēs? Uzklausīja arī Veselības inspekciju, kas tieši nodrošina sūdzību par ārstu darbu izskatīšanu, un Veselības ministriju. Pusgadu pēc VK publiskotā ziņojuma fonda darbību nevar saukt par sakārtotu, lai arī iesniegti Ministru kabineta noteikumu labojumi un saprasts, kā labāk piedzīt debitoru parādus.

Secinājumi un ieteikumi

Valsts kontrole, pārbaudot Ārstniecības riska fonda darbību, lūkojās, vai tā atbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī, vai ir sasniegts mērķis – izveidot pacientiem saprotamas, savlaicīgas un efektīvas sūdzību procedūras, kas ārpustiesas kārtībā sniedz iespēju saņemt atlīdzību par veselības aprūpes rezultātā nodarīto kaitējumu.

«Revīzijas galvenie secinājumi vienā teikumā ir, ka mērķis nav sasniegts. Tikai 9% sabiedrības vispār zina, ka šāds fonds darbojas,» deputātiem norādīja VK Revīzijas departamenta direktore Inga Vārava. Viņa arī uzsvēra, ka fonds nepilda galveno misiju un sūdzību izskatīšanas termiņi vairāk nekā trešdaļā gadījumu pārsniedz vienu gadu, piebilstot, ka tiesvedības dažkārt beidzas ātrāk.

VK speciāliste kontroles laikā secinājusi, ka darba metodika nav skaidra pašiem fonda darbiniekiem, likuma regulējums ir izplūdis un, kas ļaunākais, par to visiem ir bijis labi zināms jau piecus gadus, bet Veselības ministrija nav centusies neko darīt lietas labā.

Ieteikumu sadaļa atbilst secinājumiem, un VK ieteic atrast pietiekami daudz speciālistu, lai varētu nodrošināt fonda normālu darbību, informēt iedzīvotājus par iespēju sūdzēties par ārstniecību un iegūt atlīdzību.

Saeimas komisijas sēžu zālē atklājās, ka nezināšana patiešām pastāv. Tā, piemēram, deputāts Atis Lejiņš kolēģiem godīgi atzinās, ka par Ārstniecības riska fondu iepriekš nav zinājis un uzskatījis, ka zaudējumus par sliktu ārstēšanu izmaksā ārstniecības iestādes.

Taisnošanās un risinājumi

Nacionālais veselības dienests Saeimas deputātiem apgalvoja, ka ir iesniegti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas mainīs norēķinu formulu, kā atrisināts jautājums ar debitoru parādu atgūšanu. Šajā jomā izstrādāti smalki noteikumi, kas turpmāk garantēšot naudas nonākšanu fondā no ārstniecības iestādēm. Savukārt Veselības inspekcija, kas veic ekspertīzes un tieši pilda fonda līdzekļu sadali cietušajiem, apgalvoja, ka 2017. gadā dienestu atstājuši četri no desmit ārstiem ekspertiem, kuri sniedz atzinumus ne tikai Ārstniecības riska fondam, bet veic vēl citas funkcijas. Šobrīd fonds tikai atgūstoties no kapacitātes problēmām.

Praktiskās risinājumu iespējas deputātiem izklāstīja Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis, norādot, ka valsts šobrīd realizē ko līdzīgu apdrošināšanai, kas ir apgrūtināta, jo pakļauta iestādei. Ārvalstu ekspertu ieteikums ir veidot jaunu neatkarīgu institūciju, ko uzreiz apstrīdēja deputāte Juta Strīķe, norādot, ka šādas iestādes izveidošana vien valstij maksātu miljonu, t.i., summu, kas šobrīd ir atvēlēta kompensāciju izmaksām.

R. Osis paredz vairākus iespējamos risinājumus, ja pašreizējā fonda darbību neizdodas sakārtot, kas galējā variantā paredz tādu kā atkāpšanās soli. Proti, sistēma tiek vienkāršota, lai paātrinātu sūdzību izskatīšanu, vienlaikus smagākos gadījumus atstājot tiesas ziņā. Tajā pašā laikā tiktu samazināta maksimālā iespējamā kompensācija. Arī citos variantos R. Osis paredz risinājumu sistēmu tuvināt apdrošināšanai, kas nozīmētu nodarījumu standartizēšanu un varētu ļoti nepatikt sūdzību izteicējiem.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs ieteica nesteigties ar Ārstniecības fonda pārveidi, jo šobrīd ekspertiem esot jāstrādā ar papīra dokumentiem un nav pieejami e-veselības dokumenti, kas būtiski kavē darba tempu. Pie šīs cerīgās nots deputātu secinājumi, pieņemot VK ziņojumu zināšanai, arī apstājās.

Noprotams, ka Veselības ministrija kaut ko darīs, ka deputāti vēlas, lai Ārstniecības riska fonds darbojas pacientu interesēs, tomēr - kāda konkrēti būs šī rīcība, atskaitot gaidāmos Ministru kabineta noteikumu grozījumus un debitoru parādu shēmas izstrādi, īsti nav skaidrs. Jāpiebilst, ka skaidrībai būtiski traucēja tas, ka jebkurš no uzlabojumiem var radīt papildu slogu budžetam, bet par to pirms jaunā budžeta sastādīšanas deputāti dzirdēt neko negribēja.

Starp citu, komisijas priekšsēdētāja biedre Juta Strīķe uzteica darbu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā kā priekšsēdētāja vietniece, jo tūdaļ jāsāk darbs pie valsts budžeta un visus darbus nevarot apvienot.