Latvijas un Igaunijas piensaimnieki, apvienojoties piensaimniecības kooperatīviem Piena ceļš no Latvijas puses un E-Piim no Igaunijas puses, ir izveidojuši starptautisku piensaimnieku ražotāju organizāciju (RO)

Lauksaimniecība

Starptautiskais kooperatīvs nodokļus maksā tajā valstī, kurā tas ir reģistrēts, un konkrētajā gadījumā tas notiks Igaunijā. Tomēr katrā valstī zemnieki un ražošanas uzņēmumi saglabājas un turpina maksāt nodokļus mājās. E-Piim šobrīd ir trīs piena pārstrādes uzņēmumi, bet Piena ceļam viens – Jaunpils pienotava. Latvijas piena pārstrādes uzņēmums savu piederību nemaina un paliek Latvijā, līdz ar to arī nodokļus maksā tepat.

«Starptautiskais kooperatīvs ir uzņēmums, kam jāpilda katras konkrētās valsts likumdošana atkarībā no tā, vai tas ir šīs valsts rezidents vai nerezidents,» skaidro Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Šāda starptautiska kooperatīva gadījumā jānodala tie nodokļi, kurus maksā zemnieku saimniecības, un tie, kuri jāmaksā no dividendēm, ko saņem no kooperatīva kopējās peļņas.

Lai arī kooperatīvā ir Igaunijas zemnieku pārsvars, kā arī jauna piena pārstrādes rūpnīca iecerēta Igaunijā, nevis Latvijā, kopumā Zemkopības ministrija šādas sadarbības izveidi vērtē pozitīvi, jo arī nodokļu jomā Latvija būs ieguvēja. Proti, kooperatīvs nodrošinās zemniekiem stabilākas piena iepirkuma cenas, kas nozīmē stabilus ienākumus zemnieku saimniecībām un stabilus nodokļu maksājumus.

«Protams, Latvija kā valsts iegūtu ievērojamāk, ja būtu iespējams pašiem rast noieta tirgus jau pārstrādātam pienam un radīt augstāku pievienoto vērtību, palielināt kapitālu un darba vietu skaitu tieši Latvijā,» norāda ZM pārstāve.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka apvienotā piensaimnieku kooperatīva E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited reģistrācija būs Igaunijā. «Eiropas Savienības likumdošana dod iespēju RO apvienoties dažādu valstu ražotājiem, tā veidojot starpvalstu RO vai ražotāju organizāciju apvienības (ROA). Šādos gadījumos atzīšanu piešķir tajā dalībvalstī, kura ir visvairāk pārstāvēta vai nu biedru skaita, vai produkcijas apjoma ziņā. Pēc pieejamajiem Eiropas Komisijas datiem, šobrīd piena nozarē nav nevienas starpvalstu RO vai ROA,» informē R. Rudzīte.

Igauņu vairāk

Kooperatīvu E-Piim un Piena ceļš zemnieki šobrīd saražo 25% no abu valstu svaigpiena apjoma, un to konsolidētais apgrozījums ir ap 75 miljoniem eiro. E-Piim kopumā ir apvienojušies 143, bet Piena ceļā – 49 piena ražotāji. Abu kooperatīvu apvienošanās procesu plānots pabeigt 2020. gada sākumā.

«Starptautiskā kooperatīva padomē ir dažādu valstu pārstāvniecība – jo vairāk balsu, jo lielāka ietekme konkrētās valsts kooperatīvam vai tā biedriem, pieņemot lēmumus,» saka R. Rudzīte, vienlaikus atzīstot, ka mazākums iegūst līdzvērtīgas priekšrocības. Proti, iesaistoties RO, ražotāji var stiprināt savu tirgus spēku, kā arī samazināt izmaksas un sekmīgāk virzīt savus produktus tirgū.

RO un ROA dibina dažādās nozarēs. Piemēram, augļu un dārzeņu nozarē Latvijā jau vairākus gadus darbojas piecas RO. Kopumā Eiropas Savienībā piena nozarē darbojas 342 RO un astoņas ROA vienpadsmit dažādās dalībvalstīs. Visvairāk to ir Vācijā – 169, kā arī Francijā – 77.

Kooperatīvi – piena savācēji

Kopš 2013. gada Latvijā piensaimniecības kooperatīvu skaits nav būtiski mainījies, un 2018. gadā to bija 24, gluži tāpat kā pirms pieciem gadiem.

Atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem, 2018. gadā piena nozares kooperatīvi Latvijā pārstrādājuši 8000 tonnu svaigpiena, kas ir mazāk nekā iepriekšējos gados. Taču relatīvais kooperatīvu pārstrādātā piena apjoms kopējā Latvijā pārstrādātā piena daudzumā saglabājas bez būtiskām izmaiņām – aptuveni 2%.

«Lielākoties piena kooperatīvi Latvijā veic piena savākšanu, to tālāk pārdodot pārstrādei. 2018. gadā Latvijā piena pārstrādi veica četri kooperatīvi,» norāda R. Rudzīte.

No šī aspekta raugoties, Piena ceļš ar savu Jaunpils pienotavu ir viens no nedaudzajiem, kas salīdzinoši daudz piena pārstrādā un pēc apvienošanās cer palielināt pārstrādātā pašu piena apjomu.

Pētot visu Latvijas piena kooperatīvu apgrozījumu, ir skaidri redzama tendence, ka piensaimnieki ir tieši atkarīgi no pārstrādātāju diktētām cenām. Proti, to apgrozījums pa gadiem svārstās no 40 miljoniem eiro gadā līdz vairāk nekā 80 miljoniem eiro gadā.

Svaigpienu pārdod lietuviešiem

Runājot par piena produktu tirdzniecību ar mūsu kaimiņvalstīm, kopumā Igaunija nozīmīguma ziņā ierindojas tikai trešajā vietā. No Igaunijas piena produktus ievedam par 43,2 miljoniem eiro, bet izvedam uz Igauniju tikai par 15,3 miljoniem eiro. Būtisks ir faktors, ka salīdzinoši maz svaigpiena tiek izvests uz Igauniju, bet pārstrādātie piena produkti daudz vairāk tiek no Igaunijas ievesti.

Ar Lietuvu nosacītā eksporta–importa situācija ir krietni labāka, jo uz kaimiņvalsti tiek izvests ievērojams apjoms svaigpiena. Lietuva ir lielākais Latvijas partneris tirdzniecībā ar pienu un piena produktiem. 2018. gadā uz Lietuvu Latvija eksportēja pienu un piena produktus par 108,2 miljoniem eiro, kas bija 46% no nozares kopējā eksporta. Savukārt piena un piena produktu imports no Lietuvas 2018. gadā sasniedza 53,67 miljonus eiro jeb 34% no nozares kopējā importa.