2020. gada valsts budžeta projektu iecerēts saņemt parlamentā jau 14. oktobrī

Valsts budžets

Budžetu akceptēt plānots līdz 18. novembrim, bet diskusijas par tā apmēru un tēriņiem vēl tik ātri nebeigsies, jo vēlmes pārsniedz budžeta prognožu iespējas par veselu miljardu. Šādu scenāriju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē iezīmēja tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. To, ka būs diskusijas par to, kur papildus rast naudu budžetā un kā labāk – efektīvāk sadalīt naudu, kuru iekasēs nodokļos, norādīja parlamentāriešu jautājumi un arī idejas. Piemēram, Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvāja atcelt visus nodokļu atvieglojumus, kas kopumā no valsts «maka» izņem apmēram 2,5 miljardus eiro, vienlaikus katram cilvēkam, kuram vajadzīgs valsts atbalsts, piešķirt 200 eiro mēnesī, tādējādi «notērējot» apmēram 700 milj. eiro gadā, taču «pāri» vēl paliktu savi 1,5–1,8 miljardi eiro, kurus tad varētu novirzīt akūtu problēmu risināšanai. Proti, turīgi cilvēki pašlaik izmantojot tos atvieglojumus (piemēram, iegādājoties medikamentus ar samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi utt.), kas būtībā pienāktos tieši tiem, kuriem ir mazākie ienākumi.

DB jau vēstīja, ka, pēc Finanšu ministrijas datiem, 2020. gadā valsts budžetā paredzēti 8,4455 miljardu eiro lieli ieņēmumi, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 7,997 miljardiem eiro ir par 448 milj. eiro vairāk, savukārt pašvaldību budžetos plānoti 1,7532 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 1,6918 miljardiem eiro ir par 61 milj. eiro vairāk. Tajā pašā laikā 2020. gada budžetā tā dēvēto brīvo pieejamo līdzekļu nav, jo tie ir rezervēti ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, un tādējādi fiskālā telpa ir negatīva (mīnus 25 milj. eiro, ko rada Rīgas satiksmes iekļaušana valsts kopbudžeta deficītā.). Proti, pēc Finanšu ministrijas datiem, ministrijas un neatkarīgās iestādes jau uz 2020. gada budžetu papildus vēlas teju vai vienu miljardu (977 miljonus) eiro, savukārt 2021. gada budžetā – 1,84 miljardus eiro un 2022. gadā – jau 2,16 miljardus eiro. Pieprasījums pēc papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem saņemts no Veselības ministrijas, kura vēlas nākamgad papildu 279,4 milj. eiro, 2021. gadā – jau 445 milj. eiro un 2022. gadā – 606,8 milj. eiro. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija vēlas papildu 128,7 milj. eiro 2019. gadā un attiecīgi 185,4 milj. eiro 2021. un 218,8 milj. eiro 2022. gadā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir norādījis, ka valdība nekad nevarēs rast līdzekļus visu ministriju prioritāšu finansēšanai. Kā iespējamie risinājumi būtu strauja nodokļu sistēmas maiņa, pret ko K. Kariņš ir bijis ļoti noraidošs, vai arī straujš ekonomikas uzplaukums. Vienlaikus pēc izdevumu pārskatīšanas ministrijās 2020. gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro, no kuriem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze Saeimas atbildīgajā komisijā norādīja, ka Latvijas budžeta ieņēmumi ir atkarīgi no makroekonomiskajām prognozēm. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir par ārējo vidi, proti, kas notiek Latvijas lielākajos preču un pakalpojumu eksporta tirgos. «Nav noslēpums, ka par ārējo vidi pienāk arvien satraucošākas ziņas, jo ASV un Ķīnas starpā faktiski notiek tirdzniecības karš. Nekādu iepriecinošu ziņu par ES ekonomikas izaugsmi arī nav, jo īpaši, ja Eiropas lielākajā – Vācijas – ekonomikā tautsaimniecības izaugsme šā gada otrajā ceturksnī ir vairs tikai 0,4%, nevis kā šā gada pirmajā ceturksnī 0,9%,» skaidroja I. Vasaraudze. Viņa norāda, ka tiek analizēti Latvijas lielāko partnervalstu dati un prognozes par situācijas attīstību. Dati rāda, ka pēc sekmīgiem izaugsmes (2017. un 2018.) gadiem Latvijas lielākajās preču un pakalpojumu noieta valstīs notiek bremzēšanās. Līdzīga aina ir vērojama arī Latvijā. Proti, pēc diviem izaugsmes gadiem, kad IKP auga par teju 5%, šis gads sākās ar lēnāku izaugsmi – 3% pirmajā ceturksnī un vairs tikai 2% otrajā ceturksnī, kas vidēji pirmajā pusgadā deva 2,4% IKP kāpumu. «Tas ir vājāks, nekā iepriekš gaidīts,» atzina I. Vasaraudze. Viņa norādīja, ka ietekmi uz šiem rādītājiem radīja elektroenerģijas un gāzes apgādes sektori, kuros novērots kritums, turklāt otrajā ceturksnī ticis novērots ārējā pieprasījuma samazinājums. I. Vasar- audze arī norādīja uz interesantām preču eksporta niansēm. Proti, nacionālā lidsabiedrība iepērk lidmašīnas, kuras sākotnēji «ienāk» importā, tad tās testē un sūta atpakaļ to piegādātājam, un tad jau tās «parādās» eksportā. Pērn pirmajā pusgadā bijušās sešas «eksportētas» lidmašīnas, kas «nokļuvušas» salīdzinošajā datubāzē un tādējādi ietekmē eksporta apmēru (pieaugumu/kritumu) jau 2019. gada pirmajā pusgadā, taču, «izskaitot» šādus eksporta darījumus, preču eksporta aina rādās jau citās krāsās. Vēl viens eksporta ienākumu ietekmētājs ir Brexit, jo pirmā ceturkšņa laikā britu tirgotāji izveidoja salīdzinoši lielus krājumus, sākotnēji noteiktajam Brexit marts–aprīlis, taču otrajā ceturksnī savus iepirkumus būtiski samazināja, kas atspoguļojas arī Latvijas apstrādes rūpniecības datos. «Labs ir pakalpojumu eksporta pieaugums,» tā I. Vasaraudze. Vienlaikus privātais patēriņš ir zemāks nekā iepriekš, taču tas esot gana stabils, ko nodrošina labvēlīgā situācija darba tirgū, darba samaksas pieaugums un bezdarba kritums. «Investīcijas pirmajā ceturksnī augušas par 8%, pieaugums, lai arī mazāks, ir arī otrajā ceturksnī,» tā I. Vasaraudze. Viņa arī norāda, ka ES struktūrfondu projekti ir labs multiplikators ekonomikas stimulēšanā, taču šis ES plānošanas (2014.–2020. gada) periods beidzas. Lai arī šā gada pirmajā ceturksnī ir bijuši 28 000 brīvu vakanču (tās ir nozarēs, kurās notiek attīstība, un tajās, kurās maksā salīdzinoši zemas algas), vienlaikus ir bijis vairāk nekā 55 000 bezdarbnieku. I. Vasaraudze vērsa uzmanību, ka bezdarbnieku «armijā» aptuveni 20% ir ar augstāko izglītību un 36% ir vidējā vai speciālā izglītība, taču, kāpēc šos resursus neizmanto, atbildes neesot. Vienlaikus nodarbināto skaits pieaug uz darba meklētāju skaita un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazinājuma rēķina. Visi minētie faktori arī rada savdabīgu kokteili par to, cik lielus tad var rēķināt nodokļu ieņēmumus, ko pārdalīt.

Atbildīgās komisijas sēdē skanēja arī viedoklis, ka šī valdība tāpat kā iepriekšējā sākotnēji vienmēr staigā iepriekšējās valdības atstātajās «kurpēs» un uz savām var pārkāpt tikai pēc kāda laika.