Lūgums aizstāvībai izsniegt visus krimināllietas dokumentus, atgriezt to prokuratūrā, un atkārtots lūgums noraidīt prokuroru Uldi Cinkmani – tāds ir Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas gaitas kopsavilkums

Tiesvedība

Visu vai neko – būtībā šāda bija advokāta Oskara Rodes lūguma būtība par Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras sagatavotajiem pierādījumiem Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā, kurā viņš pārstāv vienu no 11 apsūdzētajiem.

Izlīdzas ar attapību

Lūguma būtība slēpjas apstāklī, ka bez 165 sējumiem papīra formātā vēl eksistē milzīga apjoma digitāla rakstura informācija, kas lietā ir pieminēta un selektīvi norādīta, tomēr pilnībā ar to iepazīties nav iespējams. Pēc būtības O. Rode 6. septembra sēdē uzsvēra, ka vēlas zināt visu vai neko. Proti, ja prokuratūra neko no dažādajiem konfiscētajiem datoru un telefonu atmiņas diskiem neizmanto, tad tas netiek izmantots tiesā, tomēr, ja izmanto, tad jādod iespēja ar visu iepazīties arī aizstāvībai.

Šis ir jautājums par pašiem tiesāšanās pamatiem un to, vai apsūdzība dod iespēju iepazīties ar visiem materiāliem, kas tiek izmantoti pierādīšanas procesā, vai tomēr tiesai piedāvā tikai tos, kas pašiem ir izdevīgi, bet advokāti lai izlīdzas ar pašu attapību un nojautām.

Lietas virzītājs, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis uz sēdi nebija ieradies – it kā aizņemtības dēļ. Dienas Bizness jau rakstīja, ka par paviršībām viņam draud disciplinārsods un par to patlaban lemj Prokuroru atestācijas komisija. Tiesā uzstājās viņa palīdze, prokurore Zane Pavāre, kura tiesai norādīja, ka vajadzīgie pierādījumi no dažādiem konfiscētajiem diskiem atrodami lietas materiālos. Varēja saprast, ka viss tomēr tur nav atrodams, bet tikai tas, ko prokuratūra uzskatījusi par vajadzīgu. Viņa arī uzsvēra, ka nevar atļaut iepazīties ar visām noklausītajām telefonu sarunām, jo, raugi, tajās esot arī privāta rakstura ieraksti, bet tas viss sarakstīts vienkopus kādā datu nesējā, kuru prokuratūra nav sašķirojusi. Tādēļ aizstāvjiem būtu jāpasaka, ko viņi grib dzirdēt.

Visbeidzot – daži materiāli vēl aizvien atrodas ekspertīžu centrā Valsts policijā, jo tiek veiktas ekspertīzes. Skaidrojumu par to, kādēļ pēc lietas nodošanas tiesai vēl tiek veiktas kaut kādas ekspertīzes, Z. Pavāre nesniedza.

Tiesnesis I. Dzenis O. Rodes lūgumu daļēji apmierināja, sakot, ka tiesas telpās būs iespēja iepazīties ar materiāliem pēc pieprasījuma, kā arī lūdza prokuratūru beidzot pievienot sarakstu, kādi no diskos atrodamajiem datiem ir pievienoti un stenografēti aizstāvjiem izsniegtajā lietā papīra formātā, lai gūtu skaidrību, par ko vispār pieņemt lūgumus.

Bardaku īpašniekam!

No tās pašas tēmas lūgums tiesai bija arī zvērinātam advokātam Saulvedim Vārpiņam. Viņš tiesai lūdza nesakarīgo lietu atgriezt prokuratūrai sakārtošanai un tikai pēc tam, kad visi būs iepazinušies ar atbilstīgiem materiāliem, atsākt tās skatīšanu tiesā. Advokāts minēja gan rindu Kriminālprocesa likuma pantu, gan Eiropas Savienības direktīvu, kas noteic, ka apsūdzētajam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem līdz lietas nodošanai tiesai, kas nav noticis. Viņš ar dokumentiem pierādīja, ka viņa klients Timotejs Kellijs nav saņēmis visus materiālus un viņam nav izsniegti visi pieprasītie dokumenti.

Prokurore Z. Pavāre vien pārjautāja, vai T. Kellijs lūdzis tiesai iespēju iepazīties, un, ja nav lūdzis, tad par ko vispār jādiskutē? Nelaime ir apstāklī, ka stāsts nemaz nav par tiesas namu. Stāsts ir par to, ka prokuratūras pienākums bija iepazīstināt T. Kelliju ar materiāliem līdz lietas nodošanai tiesai, un tieši tādēļ S. Vārpiņš lūdza tiesu atgriezt lietu prokuratūrai, jo vēl aizvien ir materiāli, kas ir kriptēti un ar kuriem nav iepazinusies pat pati tiesa, nerunājot jau par apsūdzētajiem.

S. Vārpiņa ieceri atdot bardaku tā īpašniekiem, lai tiktu ieviesta kārtība un viss varētu ritēt tiesā pieņemamā formā, tiesnesis I. Dzenis nepieņēma, sakot, ka lieta jau tiesā tiek skatīta, un aicināja lietas dalībniekus ievērot to, ka viņi parakstījušies par materiālu tālāku neizplatīšanu. Tā S. Vārpiņa lūgums tika noraidīts.

Tiesa šobrīd ir varonīgi uzņēmusies šefību pār visām prokuratūras neizdarībām lietā. Proti, likums tik un tā tiek pārkāpts, jo lietā ir 11 apsūdzētie un viņi var nevēlēties, lai citi redz viņu personīgās foto- grāfijas, datus vai citus personīgos datus. Šī ķeza jau patlaban notiek Latvijas Republikas tiesā, un tiesnesis klātesošajiem solījās, ka tiesa darīs visu iespējamo, lai sensitīvo datu izplatīšana neturpinātos, tomēr ir pamatotas aizdomas, ka I. Dzenis sola neiespējamo.

Zverināta advokāte Elīna Kaminska tiesu brīdināja par salīdzinoši nejēdzīgo apjomu, par kuru tiesa uzņemas atbildību prokuratūras vietā. Tie 165 sējumi, ar kuriem visi iepazinušies, digitālā formātā aizņem aptuveni 5,32 GB, bet neapgūtie dati, kas ir lietiskajos pierādījumos – datu nesējos – aizņem 507 GB. «Tas ir 100 reižu vairāk,» sacīja E. Kaminska, liekot tiesai saprast, ar ko darīšana. Jāatgādina, ka Timotejs Kellijs ar 80 lietas sējumiem iepazinās teju pusgadu, bet tie ir tikai daži GB informācijas.

Noraida prokuroru

Viena no Trasta komercbankas lietā galvenajiem apsūdzētajiem Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs 6. septembra sēdē pieteica atkārtotu prokurora Ulda Cinkmaņa noraidījumu, to pamatojot ar faktiem, ka prokuroru var sodīt disciplināri un, iespējams, ka pret viņu tiks ierosināts arī kriminālprocess.

Jau 29. aprīlī viņa aizstāvamais M. Sprūds vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeijera ar lūgumu izmeklēt U. Cinkmaņa darbības, pārkāpumus un nolaidību. Būtībā pārmetums ir par to pašu, ap ko tiesā apsūdzība un aizstāvība tirgojas jau teju gadu. Proti, ka U. Cinkmanis ir pieļāvis dažādu personu datu izplatīšanu, lietu tiesai nodevis nesakārtotu un haotisku. Ir pārmetums arī par informācijas izmantošanas kārtību un izplatīšanas aizliegumu, un te jau U. Cinkmanim pārmet Krimināllikuma pārkāpumus. Konkrēti runa ir par Krimināllikuma 329. pantu.

Saņemtas arī atbildes no prokuratūras, kurās J. Rozenbergs guvis apstiprinājumu tam, ka U. Cinkmanis ir sodāms vismaz disciplināri. Noraidījums tika pieteikts, jo advokāts uzskata, ka U. Cinkmanim var rasties personīgs naids un nepatika pret M. Sprūdu, kurš viņam šādas problēmas sagādājis.

Ar to arī tiesas sēde 6. septembrī noslēdzās, jo pats U. Cinkmanis uz sēdi nebija ieradies.

Sēdes noslēgumā vien tiesnesis I. Dzenis, jau piecēlies kājās, sacīja: «Šāds gadījums manā praksē ir pirmais. Mēs esam lietu pieņēmuši tiesā, un ar to būs jātiek galā. Es lūdzu visus būt saprotošiem un neizmantot prokuratūras kļūmes ļaunprātīgi!»