Twino grupas uzņēmumu mērķis ir būt ne tikai savstarpējo aizdevumu platformai un patēriņa kreditētājam, bet arī kļūt par vienu no līderiem finanšu tehnoloģiju jomā mūsu Ziemeļeiropas reģionā

Finanšu tehnoloģijas

Viens solis pretim šim mērķim ir šogad ieviestais pakalpojums mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai. Uzņēmums analizē citu valstu tirgu, kur varētu ieviest šo pakalpojumu. Tieši saistībā ar jaunu biznesa virzienu izpēti un attīstību nesen kompānijā notikusi vadības maiņa un SIA Twino īpašnieks Armands Broks grupas uzņēmumu vadības grožus ir nodevis līdzšinējās grupas finanšu vadītājas Anastasijas Oļeiņikas rokās.

Twino grupas uzņēmumi nodarbojas ar patēriņa kreditēšanu Latvijā, Polijā, Krievijā, Kazahstānā un Gruzijā, kā arī apkalpo savstarpējo aizdevumu platformu Twino, kas strādā visā Eiropā. Grupas apgrozījums 2018. gadā sasniedza 90 miljonus eiro un ieņēmumi veidoja 87,9 miljonus eiro.

Vairāk par izmaiņām uzņēmumā un tā nākotnes vīziju intervijā Dienas Biznesam stāsta Twino grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Cik sen esat Twino, un kā tagad atšķirsies jūsu darbs?

Twino esmu gandrīz trīs gadus, iepriekš biju grupas finanšu vadītāja, un manā pārraudzībā bija ne tikai Latvijas struktūrvienības, bet arī citu meitasuzņēmumu finanšu pārvaldība. No iepriekšējā gada vasaras paņēmu savā paspārnē arī grupas datu zinātnes un risku komandu. Tāpat tieši sadarbojos ar grupas valstu vadītājiem ar mērķi koordinēt viņu darbību, pieskatīt rentabilitāti, piedāvāt attiecīgo atbalstu no centrālā biroja un kompetenču centra, lai ikdienā atbalstītu to darbības.

Tagad manam atbildības klāstam pievienojas vēl vairāki departamenti, ar ko iepriekš cieši sadarbojos, – mārketinga, informācijas tehnoloģiju, cilvēkresursu. Tagad man ir plašāks operacionālais spektrs, kas ļauj konsekventāk turēt savā paspārnē visas pārraudzības jomas un ieviest jaunus stratēģiskos virzienus, par ko vienojamies un diskutējam ar Twino grupas īpašnieku un iepriekšējo vadītāju Armandu Broku. Vēsturiski mums ir bijusi diezgan cieša sadarbība, esam apsprieduši un kopīgi pieņēmuši gan taktiskos, gan stratēģiskos lēmumus. Plānojam, ka uz priekšdienām tas īpaši nemainīsies, jo Armands ir izteicis vēlmi turpināt būt klātesošs un aktīvi iesaistīties, vienkārši vairāk fokusējot savu darbību uz jaunu virzienu izpēti un jaunu biznesu attīstību un ieviešanu.

Kā būs ar to visu tikt galā?

Tas noteikti būs izaicinoši, bet arī ļoti interesanti. Twino ir liels, dzīvs organisms ar spēcīgu kultūru, un domāju - ir forši, ka mēs šeit audzinām cilvēkus no iekšpuses. Tas ir bijis arī mans gadījums. Jaunam vadītājam no ārpuses būtu grūtāk iedzīvoties, būtu vajadzīgs kāds laiks, bet man visi procesi un kultūra ir pazīstama. Domāju, ka tas iekšējos procesos ieviesīs vairāk saskaņas, ļaus brīvāk darboties, realizēt vīziju ātrāk un efektīvāk. Sagaidu, ka izaicinājumi būs, bet virzīsimies uz priekšu.

Kā finanšu vadītāja jūs vairāk esat ciparu cilvēks. Parasti no viņiem nedaudz baidās, jo nereti tiem pa priekšu iet sliktā slava kā optimizācijas un efektivitātes faniem.

Jā, es esmu ciparu cilvēks, bet vairāk tomēr ar biznesa skatījumu. Mana iepriekšējā pieredze ir bijusi konsultāciju jomā, kas nozīmē, ka vienmēr ir nācies skatīties uz biznesu uzņēmuma īpašnieka acīm. Līdz ar to, piemēram, organizējot uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas procesus, mana loma ir bijusi maksimizēt labumu uzņēmumu īpašniekiem, ievērojot visas prasības un procedūras, neradot lielākus riskus. Ņemot vērā, ka man ir šāda pieredze, tas man ir ļāvis attīstīties šajā virzienā un nepalikt ciparu cilvēkam, no kuriem tiešām citreiz izvairās, jo nereti tie neļauj biznesam augt, bet ierobežo to, uzliekot savas prasības. Es vienmēr mēģinu ieraudzīt abas puses, izvērtēt potenciālo labumu un riskus, paturot prātā cilvēkus. Domāju, ka spēja un vēlme darboties komandā un sadarboties ar cilvēkiem ir ļāvusi man sasniegt to, ka īpašnieks ir izteicis piedāvājumu pieņemt šo amatu.

Armands vienmēr bijis klātesošs visos procesos, dažādos pasākumos. Kāds būs jūsu vadības stils?

Twino kultūra un cilvēki ir viena no uzņēmuma prioritātēm, un Armands ir mēģinājis šo pieeju nodot visiem vadības komandas locekļiem. Lieliski apzinos, ka uzņēmuma vadītājs ir pirmais un svarīgākais uzņēmuma kultūras vēstnesis. Mana prioritāte noteikti paliks iekšējās kultūras un cilvēkresursu motivācijas veicināšana. Es darbiniekiem un komandai mēģinu dot pietiekami daudz brīvības, protams, pieskatot, ko viņi dara, jo uzskatu, ka tad, ja cilvēkam tiek dota brīvība, parādās īsta motivācija, uguntiņa acīs un viņi ir gatavi mesties un darīt to labāko. Twino ir iekšējais joks, ka gads te ir kā trīs gadi citur, jo darbinieki ir tik motivēti un orientēti uz rezultātu uzlabošanu un jaunu virsotņu sasniegšanu, ka ikdienas darbībā ir gatavi no sevis ielikt tiešām daudz. Dodam darbiniekiem signālu, ka viņi drīkst izpausties un uzņemties atbildību, un tā ir būtiskākā sastāvdaļa, kas ļauj radīt Twino kultūru. Ikdienā dzīvojot šajā kultūrā, arī ārpus uzņēmuma darbinieki ir šīs kultūras vēstneši.

Par kultūru mūsdienās runā daudz, bet kā nodrošināt, ka tā izplatās vienmērīgi visā uzņēmumā?

Ļoti svarīga daļa no kultūras ieviešanas ir nevis lozungi, ko pasakām reizi gadā kopējā sanākšanā par vīziju un misiju, bet gan ikdienas procesi, kas ir organizēti saskaņā ar iekšējo kultūru. Twino ikdienā ir ieviestas tādas lietas kā ļoti regulāras atgriezeniskās saites sesijas. Darbinieki saņem atgriezenisko saiti gan formālākos procesos trīs reizes gadā no kolēģiem, gan arī mēs viņus rosinām izteikt atgriezenisko saiti un būt atklātiem ikdienā savstarpējās sanāksmēs. Man šķiet, ka šī kultūras daļa ir ļoti aktīvi iedzīvojusies. Ja esam atklāti viens pret otru, tas ļauj katram saprast, kā varam pievienot vairāk vērtības, pieiet pie kolēģa un pajautāt, kā var palīdzēt. Otra daļa, protams, ir saistīta ar personāla atlasi – izvēlēties cilvēku ne tikai pēc viņa kompetencēm, kas, protams, ir svarīgas, bet arī skatīties uz kultūras aspektu. Varbūt šobrīd cilvēks kompetences līmeņa ziņā ir sliktāks par kādu citu, bet, ja redzam, ka šim cilvēkam mirdz acis, citreiz pieņemam lēmumu investēt šajā cilvēkā, ļaut viņam nedaudz pamācīties, kā rezultātā trīs līdz sešu mēnešu perspektīvā jaunais kolēģis var kļūt par vienu no labākajiem uzņēmuma speciālistiem.

Kā saprast kulturālo neatbilstību? Parasti jau darba pārrunās cilvēki cenšas parādīt sevi no labākās puses.

Jā, un to var ļoti labi redzēt. Mums pārrunas notiek vairākās kārtās ar dažādiem iesaistītajiem. Mēģinām vērot kandidātus citā vidē, netaisām formālas intervijas, piemēram, prasot pastāstīt par darba pieredzi. Stāstām par to, kas esam mēs, kāda ir ideālā darbadiena, kādas ir mūsu vērtības. Jautājumi ir dažādi. Var jautāt faktus, un tad cilvēks mēģinās sevi maksimāli pārdot, bet, kad tiek jautāts par vērtībām, parasti atbilde vai nu ir, vai nu nav.

Kā Twino šobrīd klājas?

Ļoti labi. Finanšu rezultātu ziņā 2018. gads ir bijis veiksmīgākais Twino darbības gads uzņēmuma vēsturē. SIA Twino, kas ir Latvijas uzņēmums, kur ietilpst savstarpējo aizdevumu platforma Twino, ir pabeigusi gadu ar vairāk nekā trīs miljonu eiro peļņu, bet visas Twino grupas konsolidētā peļņa ir deviņi miljoni eiro. Finansiāli 2018. gads bija labs un veiksmīgs.

Šobrīd ar patēriņa kreditēšanu darbojamies piecos tirgos, lielākie no tiem ir Polija un Krievija. Mums ir aktīvas darbības arī Kazahstānā, kuras tirgu šobrīd redzam kā vienu no visstraujāk augošajiem. Gruzijā saistībā ar izmaiņām regulācijā ir mērenāks temps un arī visi konkurenti ir sašaurinājuši darbību. Esam gatavi atsākt darbību ar pilnu sparu, ja noteikumi mainīsies, bet šobrīd darbību tur vairs neaudzējam. Aktīvi attīstāmies arī mājas tirgū. Latvija mums ir īpaši tuva, varam nepastarpināti redzēt visas te notiekošās tendences, veltām daudz laika un enerģijas tirgus izpētei, lai meklētu, kas varētu būt nākamie biznesa virzieni. Piemēram, šogad Latvijā papildu patēriņa kreditēšanai ieviesām arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Šis virziens darbojas ar to pašu zīmolu Moneza.

Un kā ar apgrozījumu?

Grupas apgrozījums 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 157%, sasniedzot 90 miljonus eiro. Grupas neto portfelis pērn sasniedza 27,2 miljonus eiro un ieņēmumi veidoja 87,9 miljonus eiro, kas ir par 63% vairāk nekā gadu iepriekš. Grupas brīvie naudas līdzekļi veidoja 8,1 miljonu eiro, bet pašu kapitāls sasniedza 15 miljonus eiro.

Lepojamies, ka visu darbības valstu tirgus šobrīd ir peļņu nesošs. Atkarībā no tā izmēra atšķiras arī darbību apjoms. Visā grupā strādā 400 darbinieki, no kuriem puse nodarbināti Krievijā. Tas ir lielākais tirgus finanšu rezultātu ziņā, kas dod arī vislielāko pienesumu grupas katliņā.

Ja nemaldos, savas darbības laikā no vairākiem reģioniem esat aizgājuši.

Jā, 2017. gadā veicām grupas stratēģijas pieejas un virziena maiņu un esam aizgājuši no vairāku valstu tirgus. Aizgājām no Meksikas, pārdevām savas darbības Spānijā un Dānijā. Šādai rīcībai katrā tirgū bija savi iemesli, tostarp regulācija. Taču darījām to, lai pirms jauna izaugsmes viļņa nodrošinātu stabilitāti gan mūsu investoriem, gan paši sev.

Kāpēc nolēmāt, ka jāsāk piedāvāt savstarpējās kreditēšanas pakalpojumi ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem?

Ņemot vērā notikumus banku industrijā pērn, ir daudzi mazi un vidēji uzņēmumi, kurus bankas šobrīd kreditē nelabprāt vai arī process, lai saņemtu finansējumu, piemēram, apgrozāmajiem līdzekļiem, ir pārāk ilgs – jāiesniedz pieteikums, divas trīs nedēļas jāgaida komisijas lēmums. Un, ja tas ir negatīvs, vēlreiz jāiesniedz dokumenti. Taču uzņēmums tajā laikā varbūt zaudē peļņas potenciālu. Šiem uzņēmumiem varam piedāvāt daudz ātrāku kredītlēmumu un redzam, ka tam ir būtisks pieprasījums. Arī citi tirgus spēlētāji pamazām iet šajā virzienā. Iespējams, tas notiek arī tāpēc, ka no 1. jūlija patēriņa kreditēšanā ir mainījusies regulācija.

Šobrīd skatāmies arī uz citām valstīm, kur varētu šo pakalpojumu ieviest.

Kāpēc bankas daļu uzņēmumu finansē nelabprāt?

Mēs visi saprotam, ka šobrīd banku nozarē tolerance pret dažāda veida risku ir pazemināta un tās izvēlas drošāku ceļu. Bankas nevēlas uzņemties papildu risku, izsniedzot aizdevumu uzņēmumam, ko tik labi nepazīst, neredzot īpašu potenciālu, jo tās piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu un grib ne tikai iedot aizdevumu, bet arī vēlas, lai uzņēmums pārceļ darbinieku algu kontus utt. Iespējams, atdeve, ko bankas redz no sadarbības ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir nepietiekama, salīdzinot ar risku. Savukārt mēs esam gatavi uzņemties kaut kādā ziņā lielāku risku, jo mums ir labi uz datiem balstīti novērtēšanas modeļi, un līdz ar to mums šī tirgus niša ir pievilcīga.

Par vārdu savienojumu finanšu tehnoloģijas bieži vien ir diskusijas, nereti atdalot kreditētājus. Kā jūs definētu, kas ir finanšu tehnoloģiju kompānija un kāpēc Twino un Moneza ietilpst šajā kategorijā?

Ļoti vienkārši – finanses plus tehnoloģijas.

Reizēm mēdz diskutēt, ka ir īstie un neīstie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, cenšoties nodalīt kreditētājus.

Domāju, pamatdarbības joma nav tik svarīga kā darbības veids un cik ļoti tas ir balstīts uz tehnoloģijām, un vai ātri procesi un laba klientu pieredze ir prioritāte. Manuprāt, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir tie, kas mēģina strādāt finanšu pakalpojumu jomā, pievēršot šiem faktoriem lielu uzmanību un mēģinot maksimāli automatizēt un piedāvāt klientiem risinājumus tiešsaistē ātri, ērti un patīkami. Mēs sevi noteikti pieskaitām šādiem uzņēmumiem un ieguldām ļoti daudz resursu, lai uzlabotu klientu pieredzi.

Vai jums ir kāds skaidrojums, kāpēc ir šis dalījumos īstajos un neīstajos?

Nu kā – tā, protams, ir konkurence. Tiem, kas sevi sauc par īstajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumam, ir foršāk saglabāt šo nišu maksimāli šauru un neielaist tajā kreditētājus. Tajā pašā laikā ir arī tādi kreditētāji, kas mēģina šajā jomā iespraukties un ap sevi būvēt publisko stāstu saistībā ar finanšu tehnoloģijām, patiesībā neinvestējot šajā jomā un nepadarot to par uzņēmuma darbības prioritāti. Varbūt šī diskusija ir radusies šo divu faktoru ietekmē.

Kā Latvijā kopumā attīstās finanšu tehnoloģiju joma?

Tā aizvien ir strauji augoša un perspektīva. Jau esam redzējuši, ka vairāki uzņēmumi, ko pirms pāris gadiem sauktu par jaunuzņēmumiem šajā jomā, sevi ir ļoti labi parādījuši plašā Eiropas mērogā un piesaistījuši finansējumu. Pamazām esam nonākuši starptautisko investoru redzeslokā. Šobrīd nozare vairs nav sākuma fāzē, ir vairāki veiksmes stāsti. Industrijai turpina pievienoties jaunpienācēji, ko ir iedvesmojuši šie veiksmes stāsti. Līdz ar to varu teikt, ka šī joma notikti ir augoša.

Runājot konkrētāk par Twino darbības virzienu, Latvija noteikti ir līdere kontinentālajā Eiropā savstarpējo aizņēmumu platformu nozarē. Kopš darbības sākšanas 2015. gadā ar Twino savstarpējo aizdevumu platformā piesaistītas investīcijas vairāk nekā 530 miljoni eiro apjomā, no kuriem 183 miljoni eiro piesaistīti pērn. 2018. gadā platformas investoru skaits pieauga par 40%, sasniedzot 16,2 tūkstošus investoru. Šī gada pirmajā ceturksnī visas Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas ir finansējušas aizdevumus aptuveni 570 miljonu eiro apmērā.

Galvenokārt Twino un Mintos?

Patiesībā šajā nozarē ir daudz dalībnieku, bet jā – mēs un Mintos noteikti esam lielākie. Tirgū parādās arvien jauni dalībnieki un virzieni, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana.

Pieminējāt veiksmes stāstus. Kas jūsu skatījumā ir Latvijas veiksmes stāsti finanšu tehnoloģiju jomā?

Jūs tagad man prasāt nosaukt konkurentu vārdus.

Labi, pajautāšu ko citu – kur redzat Latvijas iespējas nākotnē finanšu tehnoloģiju jomā? Ar ko varam izcelties? Kur ir lielākais potenciāls?

Ņemot vērā pieaugošo kompetenci datu zinātnē un informācijas tehnoloģijās, jebkas, kas apvieno šos divus virzienus, ir ar lielu potenciālu. Tā ir dažāda veida kreditēšana, datu analīze, vērtēšana un jebkāds cits darbs, kas paredz gudrus secinājumus no sarežģītu datu apstrādes.

Pirms kāda laika mēdza pretnostatīt bankas un finanšu tehnoloģiju uzņēmumus. Vai šī diskusija vēl ir aktuāla?

Domāju, ka šobrīd šī diskusija ir nedaudz pierimusi, bet, iespējams, tā atjaunosies, ja kāds no nebanku kreditētājiem mēģinās iespraukties banku sektorā un konkurēt ar to. Vairākas Latvijas lielās bankas ir veikušas ievērojamus ieguldījumus tehnoloģiju attīstībā, bet mēs kā nebanku aizdevējs šī iemesla dēļ neesam jutuši izmaiņas savu klientu uzvedībā. Šobrīd mērķa tirgus ir diezgan skaidri nodalīts un uzņēmumu kreditēšanas jomā banku interese par klientiem, kas nāk pie nebanku kreditētājiem, ir nedaudz norimusi, jo atšķiras mērķauditorija.

Kā Latvijā un citās valstīs atšķiras klientu uzvedība Moneza gadījumā un Twino platformā? Cik lieli ir tipiskie aizdevumi?

Ir dažāda veida patēriņa kredīti atšķirīgām klientu vajadzībām. Piemēram, klientam, kurš vēlas nopirkt televizoru, ir vajadzīgs kredīts uz 12 mēnešiem. Ja vēlas pirkt auto, termiņš ir garāks. Vēl citi apzināti aizņemas tikai uz mēnesi, līdz algas dienai, vai lai aizbrauktu ceļojumā – salīdzinoši nelielas summas. Vidējās summas korelē ar kopējo labklājības un algu līmeni valstī un kredīta termiņu – jo garāks termiņš, jo lielākas summas. Latvijā izsniegtās summas skaidri noteiktas likumā – mums jāpārbauda klienta ienākumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, no kā ir atkarīga maksimālā summa. Latvijā vidēji izsniegtā summa patērētājiem ir ap diviem tūkstošiem eiro. Polijā tie vidēji ir ap 500 līdz 600 eiro, Krievijā 150 eiro, Kazahstānā un Gruzijā ap 120 eiro. Krievijā vidējais termiņš ir 14 līdz 20 dienas, Kazahstānā ap 20, Polijā nedaudz virs 30, taču ir arī garāki aizdevumi uz 26 mēnešiem. Latvijā arī vidējais termiņš ir 26 līdz 28 mēneši.

Runājot par Twino, investori galvenokārt ir no Vācijas, Dānijas, Baltijas valstīm, kā arī Lielbritānijas. Ir tādi investori, kas ir no paša dibināšanas brīža, tāpat ir tādi, kas uzliek automātiskos parametrus savam portfelim un atstāj to darboties, atnākot tikai pēc tam kādā brīdī pēc naudas. Citi reizi gadā pārskata savu stratēģiju un pārkārto resursus starp dažādām platformām.

Ja nemaldos, Twino grupas aizsākumi meklējami 2008. gadā, kad kompāniju sauca FinaBay un tie bija tikai aizdevumi. Kā uzņēmums ir mainījies kopš tā rašanās?

Jā, sākotnēji bija citas juridiskās personas formāts, kas vēlāk tika reorganizēta par Twino. Sākumā Twino auga saviem spēkiem, un 2015. gadā tika dibināta Twino platforma, kas ļauj arī investoriem no ārpuses piedalīties portfeļu prasījuma tiesību iegādē. Tas ļāva grupai ievērojami paaugstināt izaugsmes tempu. Laika gaitā esam palielinājuši investoriem pieejamo pakalpojumu klāstu. Tā šobrīd piedāvājam investēt ne tikai eiro, bet arī citās valūtās, piemēram, Krievijas rubļos. Tas ļauj diversificēt savu investīciju portfeli un nopelnīt ar potenciāli lielāku atdevi, protams, uzņemoties valūtas riska komponentu.

Jāpiebilst, ka Twino grupa vēl aizvien ir viens no nedaudzajiem privāti finansētajiem uzņēmumiem nozarē, kam 100% īpašnieks ir Armands Broks un kam nav bijušas nekādas investīcijas no ārpuses.

Kā ar grupas nākotnes ambīcijām?

Mums ir mērķis kļūt par vienu no reģiona līderiem finanšu tehnoloģiju nozarē. Iepriekš vairāk fokusējāmies uz ģeogrāfisko izaugsmi un iešanu jaunā tirgū ar esošo patēriņa kreditēšanas produktu, bet šobrīd skatāmies uz produktu un pakalpojumu diversifikāciju. Protams, skatāmies arī jauna tirgus virzienā. Viens no pievilcīgiem reģioniem šobrīd ir Āzija.

Vai ieskicēsiet jaunos biznesa virzienus, par ko domājat?

Pagaidām nevēlos tajā publiski iedziļināties, bet mūsu mērķis ir būt ne tikai savstarpējo aizdevumu platformai un patēriņa kreditētājam, bet gan kļūt par vienu no līderiem finanšu tehnoloģiju jomā mūsu reģionā, piedāvājot klientiem dažādus produktus un pakalpojamus. Šī iemesla dēļ pēdējos gados esam stiprinājuši sava kompetenču centra IT, datu zinātnes un risku komandas un šobrīd strādājam pie vairākiem tehnoloģiskiem virzieniem, lai ietu uz šo mērķi.

Kā iesācies šis gads?

Arī 2019. gads iesācies veiksmīgi. 2018. gada rezultāti ir apliecinājums, ka 2017. gadā sāktā grupas restrukturizācija ar mērķi ievērojami uzlabot efektivitātes rādītājus gan procesos, gan kreditēšanas un investīciju produktu portfeļu struktūrā ļoti īsā laikā ir nesusi gaidītos rezultātus. 2019. gada pirmajos mēnešos redzam to pašu.