Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits 2019. gada septembrī ir mazāks, nekā tas bija ekonomiskās recesijas laikā – 2009.- 2010. gadā, turklāt PVN maksātāju reģistra «tīrīšana» turpināsies

Nodokļi

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada 1. septembrī PVN maksātāju reģistrā reģistrēto personu skaits bija 79 495, savukārt šā gada 1. jūnijā – 82 855, tātad triju mēnešu laikā šis reģistrs kļuvis tukšāks par 3360 maksātājiem jeb 4,1%. Tas nozīmē, ka vairāk tiek no šī reģistra izmesti, nekā tiek reģistrēti jauni. Jāņem vērā - PVN maksātāju skaits pēdējo četru gadu laikā sarūk, pat neraugoties uz to, ka no 2018. gada tiek samazināts obligātais PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis līdz 40 000 eiro (iepriekš 50 000 eiro). Par šo situāciju arī ir neliela neizpratne, jo oficiāli tautsaimniecība Latvijā skrien augšup, bet PVN maksātāju rindas kļūst retākas.

Tīra PVN reģistru

DB jau vēstīja, ka šā gada jūlijā spēkā stājās grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas dod plašākas tiesības nodokļu administrācijai no PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju. Proti, VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendārajiem mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savulaik, par šīs normas ieviešanu diskutējot Saeimā, Finanšu ministrija sniedza datus, ka konstatēti 5 154 PVN maksātāji, kuri pēdējos 12 mēnešus ir iesnieguši PVN deklarācijas, neuzrādot darījumus. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. Tāpat no PVN maksātāju reģistra VID komersantu varēs izslēgt, ja uzņēmums nomaina visas amatpersonas un nodokļu administrācijai ir pamats saskatīt riskus nodokļu nenomaksai. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka nodokļu administrācija šobrīd aktīvi izslēdz no PVN reģistra tos uzņēmumus, kuriem ilgāku laiku nav bijuši PVN darījumi. «Šā gada jūnijā bija apmēram 2500 izslēgtu uzņēmumu, jo šādi tukši uzņēmumi ir risks atjaunoties shēmu darījumiem,» stāstīja I. Jaunzeme.

Dažādi skatupunkti

«Šo tendenci var vērtēt no vairākiem atšķirīgiem skatupunktiem un līdz ar to iegūt diametrāli pretējus secinājumus,» uz lūgumu novērtēt PVN maksātāju reģistrā reģistrēto šī nodokļa maksātāju skaitu atbild Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka šai tendencei ir divas medaļas puses. «Nodokļu teorija saka: uzņēmums reģistrējas, lai maksātu PVN. Tātad valsts saņemtu šī nodokļa maksājumus no konkrētiem maksātājiem. Savukārt PVN maksāšanas atlaides, priekšnodoklis un varbūt arī krāpniecība ir saistīti ar pirmo, bet tieši uz šo pašlaik koncentrējas Latvijas valsts,» tā A. Dābols. Viņš uzskata, ka PVN maksātāju reģistra tīrīšanai ir manāms kampaņveida raksturs. «Tas fakts, ka līdz šā gada 20. septembrim no PVN maksātāju reģistra ir jāizmet visi tie, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis ar PVN apliekamu darījumu,» uz jautājumu, kur saredz kampaņas elementu, atbild A. Dābols. Vienlaikus viņš piekrīt viedoklim, ka iepriekš ir bijusi salīdzinoši liberāla pieeja uzņēmumu vēlmei kļūt par PVN maksātāju. «Savulaik teju vai pietika tikai ar iesniegumu, un uzņēmums jau kļuva par PVN maksātāju ar visām no tā izrietošajām preferencēm, savukārt, saprotot, ka tā ir pārāk liberāla pieeja, tika pievilktas skrūves, un tagad esam otrā grāvī, jo, visticamāk, daudzi no tiem, kas viegli tika reģistrēti, tagad tikpat viegli tiek izmesti no šī PVN maksātāju reģistra,» analizē A. Dābols. Viņš gan steidz piemetināt, ka tukšāks PVN maksātāju reģistrs nav panaceja pret PVN krāpniekiem, it īpaši, ja tie atrodas citās ES valstīs.

Neredz ietekmi

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu PVN maksātāju reģistra tīrīšanai, to pamatojot ar to, ka tajā esot pietiekami daudz fantomu, kuri reāli nedarbojas un eksistē tikai uz papīra, vienlaikus tie esot potenciālie draudu nesēji, jo tos varot izmantot krāpniecībai, kuras rezultātā cietēji būtu reāli strādājošie uzņēmumi. Bez tam, ja turpat vai visu nodokļu maksājumu summas valsts makā samaksājot kādi divi desmiti tūkstošu uzņēmumu, tad ko PVN maksātāju reģistrā darot četras reizes vairāk kompāniju? Minēto iemeslu dēļ arī no PVN reģistra izmestie nebūt neesot tie, kuri uzrāda būtisku ekonomisko aktivitāti, un līdz ar to šis fakts nekādu ietekmi uz tautsaimniecību nerada. A. Dābols gan norāda, ka atrašanos PVN maksātāju reģistrā nevajagot padarīt par privilēģiju vai arī par sodu. «Likums nosaka - ja uzņēmums sasniedz 40 000 eiro gada apgrozījumu, tad tam obligāti jāreģistrējas kā PVN maksātājam,» uzsver A. Dābols. Viņš piemetina, ka ir ko piestrādāt pie iespējas – reģistrēšanās uz laiku PVN maksātāju reģistrā – kāda darījuma īstenošanai. «Diemžēl reizēm vieglāk ir reģistrēt jaunu uzņēmumu un panākt tā reģistrāciju PVN maksātāju reģistrā, nekā atkārtoti reģistrēt kā PVN maksātāju jau strādājošu uzņēmumu, kas savulaik jau bijis PVN maksātājs,» stāsta A. Dābols.Viņam gan centās oponēt kāds uzņēmējs, kurš izgājis PVN maksātāja reģistrācijas procesa labirintus un uzskata, ka jaundibinātu uzņēmumu reģistrēt šajā reģistrā esot grūti un bez nodokļu konsultantiem - pat ļoti grūti, jo nodokļu administrācija jaunam uzņēmējam izvirzot ļoti augstas prasības un gaidot pareizās atbildes.

Cits skats

Ir arī viedoklis, ka viens no stimuliem nodokļu administrācijai regulāri tīrīt PVN maksātāju reģistru ir arī jau notikušie un gaidāmie strīdi ar nodokļu maksātājiem, tai skaitā mazsvarīgi nav ES tiesas lēmumi par labu nodokļu maksātājiem strīdos ar nodokļu administrāciju. Proti, neesot reti gadījumi, kad ES tiesa nostājas nodokļu maksātāja pusē, jo faktu zināja vai vajadzēja zināt par to, ka darījumu partneris nesamaksās valstij, it īpaši, ja darījuma slēgšanas brīdī tas ir bijis PVN maksātāju reģistrā, interpretē nodokļu maksātāja labā.