Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas kļuvušas tehniski sarežģītākas

Zivju pārstrāde

SIA Gamma Holdings A.O.I. zivju pārstrādes uzņēmumi Līcis-93 un SIA Gamma-A pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Gammai-A par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt Līcim-93 apgrozījums kāpis par 31%, un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest. «Tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma individuāli. Mums klājas normas robežās. Ir ļoti daudz darba. Mēs cenšamies veikt uzlabojumus, piemēram, tehniskā līmenī, lai mazāk varētu iesaistīt cilvēkus, tomēr ir procesi, kur to nevar,» komentē Līcis-93 ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Viņasprāt, konkurence tirgū joprojām ir sīva, jo zivju pārstrādes uzņēmumi ir samazinājušies, daļa likvidēti. Pēc R.Rūmnieces domām, galvenais ir cilvēku resurss un produktu kvalitāte.

Pārceļas uz Kolku

Nesen Gamma-A slēdza savu ražošanu Rīgā un pārcēla tās uz Līcis-93 Kolkā. «Esam sistematizējuši biznesu, optimizējuši ražošanas jaudas un pārskatījuši produktu portfeli, kas ļauj ražot rentablāk. Mūsu mērķis ir efektīvi strādāt ar to resursu, kas mums ir. Mums ir premium klases produkts, tāpēc mēs nekonkurējam ar cenu un neiesaistāmies cīņās tajā segmentā,» komentē Gamma-A pārstāvis Kaspars Cveiģelis. Šobrīd mēnesī uzņēmums spēj saražot aptuveni miljonu bundžu, taču drīzumā apjomu plāno kāpināt līdz 1,5 miljoniem. Mēnesī tiek pārstrādātas aptuveni 260 tonnas svaigo izejvielu. Svaigās zivis - reņģes un sardīnes - tiek noķertas Baltijas jūrā, pēcāk tiek ražotas pēc klientu vēlmēm.

Klietni prasīgāki

Pērn Gamma-A strādāja ar 15 miljonu eiro lielu apgrozījumu. No tā vietējais tirgus veidoja vien 1,5 miljonus eiro, kas ir aptuveni 10% no saražotās produkcijas. Kopumā uzņēmumam ir aptuveni 80 klienti un produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm. Pēc apjoma lielākās ir Ukraina, Uzbekistāna, Japāna, ASV, Austrālija. Visbiežāk potenciālie klienti tiek iegūti starptautiskajās nozares izstādēs. «Mums ir viena no spēcīgākajām pārdošanas komandām. Ar smagu darbu esam atkopušies no Krievijas krīzes, un kopš 2017. gada mēs katru gadu augam par aptuveni 20%,» komentē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis. Pēc viņa teiktā, uzņēmums attīstījies premium produktu segmentā, kur prasības ir ļoti augstas: «Piemēram, kādreiz uz Krieviju eksportējām ļoti daudz un viena sortimenta produkciju. To nevar salīdzināt ar prasībām, apjomu un darba ieguldījumu, kas tagad ir katrai kārbai.» Krievijas tirgum nebija lielu prasību, piemēram, lai zivis kārbā būtu tik skaisti sakārtotas. Brīžiem tas robežojas ar mākslas darbu. Klienti ir kļuvuši prasīgāki, pasūtījumi nav tik lieli apjomā un ir tehniski sarežģītāki. Mums nav īsti izvēles iespēju, ir jāaug līdzi tam, jāattīstās, jāmaina savi paradumi, kā mēs strādājām pirms tam, jo tirgus to pieprasa,» komentē A.Lejietis.

Savukārt R.Rūmniece, vaicājot, vai nākotnē varētu atgriezties Krievijas tirgus, teic: «Es domāju, ka Krievijas tirgū nevarētu atgriezties, jo tā ir politika, kuru mēs nevēlamies iejaukt. Mēs esam attīstījuši tirgus citās valstīs, un apjoms ir pietiekams, pat liels, lai mēs to varētu noturēt ar valstīm, kas mums jau ir.»

Palīdz neatlaidība

Šobrīd uzņēmuma ražotnē strādā aptuveni 230 darbinieki, bet, palielinot ražošanas apjomu, būs nepieciešami papildu darbinieki. Uzņēmums apsver iespēju darbiniekus piesaistīt no trešajām valstīm. «Protams, cik varēsim, ņemsim vietējos. Patriotisku jūtu vadīti. Mēs nekad nevainojam valdību un skatāmies uz to, ko mēs paši varam. Jāmeklē darbinieki arī no blakus novadiem, jau šobrīd vedam no Talsiem, Rojas novada. Ir vēl viena iespēja, ko vēlētos pamēģināt,- vest darbiniekus no Ventspils. Šeit uz vietas vēl nav visas alternatīvas izsmeltas,» domā R.Rūmniece. Uzņēmuma vadība ir pozitīvi noskaņota un uzskata, ka veiksmes atslēga ir uzņēmumu īpašnieku neatlaidībā. «Tāda tā bija sākotnēji, un tāda tā ir vēl tagad. Pat tad, kad bija Krievijas krīze. Mums likās, ka mēs arī tūlīt zaudēsim, bet viņi neatlaidīgi meklēja jaunu tirgu. Viņu entuziasms ir aizrāvis līdzi arī mūs. Tu vienkārši nespēj viņiem pateikt – nē, jo jūti to darbu, kuru iegulda īpašnieki un citi. Vienkārši ir jādara, un nevar teikt – nē. Tā ir mīlestība pret to, ko esi darījis visu laiku,» pārliecināta R.Rūmniece.