A/s Latvijas valsts meži ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusgadā bija 192,3 milj. eiro, kas ir par 35,7 milj. eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, peļņa – teju 82 milj. eiro

Mežsaimniecība

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. Šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) pirmajos sešos mēnešos realizējusi 3,1 milj. m3 koksnes, tai skaitā 3 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,1 milj. m3 augošu koku. Salīdzinot ar analogu laiku pagājušajā gadā, apaļkoksnes sortimentu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3 milj. m3. Ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija 176,5 milj. eiro (tā ir lauvas tiesa no visiem 192,3 milj. eiro), kas ir par 35,7 milj. eiro lielāki nekā 2018. gada anolgā laikā. Šo ienākumu pieauguma pamats ir augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena attiecīgajā periodā. Savukārt realizētās šķeldas apjoms šogad sasniedzis 240 000 MWh, kas ir par 25 000 MWh vairāk nekā analogā laikā 2018. gadā.

Investēti nepilni 25 milj. eiro

Šā gada pirmajā pusgadā LVM investējuši 24,8 milj. eiro, tai skaitā 21 milj. eiro ieguldīts meža infrastruktūrā – autoceļu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā un tiltu būvniecībā. Šajā laikā ekspluatācijā nodoti 16 kilometri meža autoceļu un pārbūvētas meža meliorācijas sistēmas 4000 ha platībā. Šogad jaunaudzes koptas 13,7 tūkstošu ha platībā, kas ir par 2,1 tūkstoti ha vairāk nekā pērn šajā pašā laikā. Meža atjaunošana veikta 9,1 tūkstoša ha platībā, nedaudz pārsniedzot pagājušajā gadā paveikto. Turklāt no piesērējuma attīrīti 248 000 m3 meliorācijas grāvju, kas ir par 55 000 m3 vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Peļņa – 81,7 milj. eiro

LVM šā gada pirmo pusgadu noslēguši ar peļņu (pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa) 81,7 milj. eiro, pārsniedzot attiecīgā perioda rādītāju 2018. gadā par 21,4 milj. eiro. Lielākas peļņas iemesls ir meklējams koksnes – apaļkoksnes sortimentu, šķeldas un augošu koku – pārdošanas cenās, kas strauji pieauga 2018. gada 2. pusgada laikā. Tomēr pēc būtiska koksnes produktu pieprasījuma krituma 2019. gada pavasarī šī gada otrā pusgada vidējā sortimentu cena tiek prognozēta par 15–20% zemāka nekā pirmajā pusgadā. Tā rezultātā prognozētā LVM peļņa 2019. gadā kopumā nepārsniegs 2018. gada līmeni. «Ir ilgtermiņa un īsāka termiņa iemesli,» uz jautājumu, kādi ir tie iemesli, kas tik būtiski divu gadu laikā ļāvuši būtiski palielināt tīrās peļņas apmēru, atbild LVM korporatīvās plānošanas daļas vadītājs Dainis Reķelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka igtermiņā tās ir iepriekš veiktās investīcijas meža infrastruktūrā. «Pozitīvu pienesumu dod mūsu iepriekšējo gadu investīcijas meža autoceļos, kas ļauj ne tikai piegādāt klientiem koksni jebkuros laika apstākļos, bet arī samazināt izmaksas. Ilgtermiņā liela loma ir investīcijām meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā, kas palielina koksnes ikgadējo pieaugumu valsts mežos,» tā D. Reķelis. Savukārt īsākā termiņā viņš min iepriekšējo gadu ļoti augstās koksnes cenas, kuru cēloņi meklējami gan tepat Latvijā, gan citur Eiropā. «2018. gada otrajā pusē, kad sākām slēgt līgumus par piegādēm 2019. gadā, cenas vēl bija augstas. Pašlaik gan situācija ir apgriezusies ar kājām gaisā –tirgū ir noticis ievērojams koksnes cenu kritums, kas atspoguļosies arī uzņēmuma nākamo atskaites periodu rezultātos,» skaidro D. Reķelis Lai arī pagaidām vēl nelielu, tomēr savu artavu kopējā ienākumu pienesumā ir devuši jaunie produkti – ģeotelpisko risinājumu pakalpojums, kā arī sertificētu minerālo materiālu un to maisījumu pārdošana.

Cenu faktors

Neto apgrozījumu un peļņas rādītājus ietekmē tautsaimniecības attīstība meža nozares lielākajos noieta tirgos. «Pasaules ekonomikas attīstības dinamika pirmajā pusgadā saglabājās vāja – stagnāciju veicināja gan nenoteiktība ar Brexit procesu, gan spriedze ASV un Ķīnas savstarpējās tirdzniecības attiecībās, tāpēc analītiķu prognozes attiecībā uz pasaules attīstības aktivitāti otrajā pusgadā arī ir piesardzīgas,» skaidro D. Reķelis. Viņš uzsver, ka kokmateriālu cenas Latvijā pirmajā pusgadā raksturojamas ar lejupvērstu tendenci. «Līdz ar cenu krišanos apaļo kokmateriālu piedāvājums no privāto meža īpašnieku platībām ir samazinājies. Arī gatavās produkcijas realizācijas tirgos joprojām valda vājš pieprasījums un augsta konkurence,» norāda D. Reķelis. Savukārt plātņu segmenta eksporta rādītājus šogad būtiski ietekmējis saplākšņa tirgu piesātinājums un tam sekojošs realizācijas cenu kritums, arī atsevišķos skaidu plātņu realizācijas tirgos vērojams būtisks pieprasījuma samazinājums. «Pārprodukcija un konkurences saasināšanās skārusi arī zāģmateriālu segmentu – eksporta cenu samazinājums pirmajā pusgadā bijis kā skujkoku, tā lapu koku zāģmateriāliem, tāpēc arī prognozes nevar būt optimistiskas,» teic D. Reķelis.