Izvēloties jaunus tirgus, kur strādāt, Stripe izvēlas valstis, kur ir tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi, daudz jaunuzņēmumu, inovācijas un ekonomiskā aktivitāte

Investīcijas

Tā intervijā Dienas Biznesam teic globālās maksājumu platformas Stripe vadītājs Centrāleiropā, Austrum- eiropā, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā Fēlikss Hubers (Felix Huber). Kompānija tiek dēvēta par vienu no pasaulē visstraujāk augošajiem uzņēmumiem. Tās vērtība tiek lēsta 22,5 miljardu dolāru apmērā, un tā līdz šim ir piesaistījusi aptuveni 785 miljonus dolāru investīcijas. Investoru vidū ir Sequoia Capital, Andreessen Horowitz, General Catalyst, Capital G u.c. Stripe galvenais birojs atrodas Sanfrancisko, un tajā kopumā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Uzņēmums sadarbojas ar miljoniem uzņēmumu – gan jaunuzņēmumiem, gan lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Google, Amazon, Uber un Shopify. Latvijā Stripe jau lieto Datazenit, Atom, ZoomCharts u.c.

Kā Stripe izlēma būt Latvijā?

Mēs skatāmies uz valstīm, kur ir tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi, jaunuzņēmumi, inovācijas. Latvijā ir ļoti laba IKP izaugsme, kas parāda lielu ekonomisko aktivitāti. Dažādos avotos Latvija tiek minēta kā aktuāla vieta jaunuzņēmumiem, un skaidrs, ka tā ir vide, kur mēs vēlamies būt. Mēs esam priecīgi būt tādās vietās, kur ir liela aktivitāte.

Esmu priecīgs, ka Latvijā uzņēmēji tagad var izmantot Stripe. Mēs esam B2B tipa uzņēmums un nodrošinām, lai citas kompānijas var pieņemt maksājumus tiešsaistē. Stripe nav maksājuma metode, cilvēks nekad nemaksās «ar Stripe», jo mēs visu darbu izdarām fonā. Visticamāk, jūs jau esat maksājusi, piemēram, Vācijas, Francijas vai Zviedrijas kompānijām ar Stripe starpniecību, bet to nezinājāt, jo maksājāt ar kredītkarti vai bankas pārskaitījumu.

Diemžēl attīstība jaunos tirgos vienmēr prasa ilgāku laiku, nekā mēs būtu gribējuši. Tā kā strādājam finanšu pakalpojumu industrijā, ir nopietni noteikumi, ko vajag izpildīt. Daudzu lielu tehnoloģiju uzņēmumu, par ko bieži runā sabiedrībā, attīstība jaunā valstī bieži vien prasa vien iztulkot mājaslapu, bet mums ir vajadzīgs vairāk laika un darba, lai ieietu jaunā valstī.

Cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai sāktu darbību Latvijā?

Es nepateikšu precīzi, kad pirmoreiz uzsākām strādāt specifiski ar Latviju, bet parasti tas prasa daudzus mēnešus.

Daudz ko uzlabo tas, ka mēs esam izveidojuši inženieru centrus arī ārpus Sanfrancisko. Ilgu laiku viss notika no Sanfrancisko – varat iedomāties, cik tas ir sarežģīti, ja viss notiek no vienas vietas. Sapratām, cik svarīgi ir ne vien pievienot jaunas valstis, bet arī veidot produktus konkrētam reģionam, esot tajā, un pievienojām vairākus inženieru centrus ārpus Sanfrancisko, un tagad tie ir Dublinā, Singapūrā u.c. Es ceru, ka ieiešana nākamajās valstīs vairs neprasīs tik daudz laika.

Kādas ir Stripe ambīcijas Latvijā?

Pamatā mūsu misija ir visur vienāda – uzlabot interneta IKP. Domāju, ka Latvijā varam darīt to pašu. Lai kāds būtu tiešsaistes biznesa īpatsvars, tas var augt. Tas mums ir ilgtermiņa mērķis, jo izmaiņas nenotiek ļoti ātri. Mēs vēlamies nodrošināt infrastruktūru, lai palīdzētu veidot nākamos lielos biznesus.

Jums ir pieredze, sākot biznesu arī citās valstīs. Vai redzat kādas atšķirības, sākot darbības Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm?

Ir valstis, kur ir ļoti labs vietējais tirgus, kas ir gana liels, lai būtu pietiekami labs bizness. Nesaku, ka tas ir slikti, bet bieži vien tas automātiski nozīmē, ka uzņēmums ierobežo savu izaugsmi. Latvijā, Zviedrijā, Izraēlā un Igaunijā ir citādi – uzņēmējiem galvās nav šādu ierobežojumu, tie domā par starptautisku biznesu. Viņi citādi skatās uz to, kā veido uzņēmējdarbību, kā organizē pārdošanu. Ja uzņēmums strādā no kādām valstīm, kas kartē ir mazs punkts, bet mērķē augstu, tehnoloģijas var palīdzēt kļūt par globālām zvaigznēm.

Stripe strādā kopš 2011. gada. Kāpēc tik ilgi bija jāgaida līdz attīstībai Latvijā?

Ja ir kaut kas, ko es būtu vēlējies notiekam ātrāk, tad tā ir attīstība. Mēs to uztveram nopietni – ievērojam visus noteikumus, strādājam atbilstoši regulējumam. Laimīgā kārtā Latvijā nebija valūtas jautājuma, bet citās valstīs cita valūta ir šķērslis.

Ir vajadzīgs klientu loks, ar ko strādāt agrīni, lai pārbaudītu, vai viss strādā labi. Vajadzīga atgriezeniskā saite, kas prasa laiku. Par šo var padomāt arī no otras puses – ja tas nebūtu tik sarežģīti, būtu jau 20 vai 50 kompānijas, kas to darītu. Taču tā nav.

Vai ir kādas valstis vai reģioni, kur Stripe ir populārāks nekā citur, vai arī ir reģioni, starp kuriem ir aktīvāka sadarbība?

Protams, tā kā sākām Amerikā, tas mums joprojām ir liels tirgus. Taču mums ir daudz klientu arī Eiropā. Stripe lieto gan lielas kompānijas, gan interesanti startup, kas veido jaunus biznesa modeļus un ir ar globālām ambīcijām.

Viens no jūsu mērķiem ir attīstīt interneta ekonomiku. Vai varat minēt kādus veiksmes stāstus, kas parāda, ka jūsu risinājums ir palīdzējis kompānijām attīstīties nākamajā līmenī?

Jā, mūsu misija ir uzlabot interneta IKP. Šobrīd tikai kādi 5% no globālās ekonomikas notiek tiešsaistē. Zinot, cik liels ir interneta spēks, cik daudz ir lielo kompāniju, reizēm varētu domāt, ka tie jau ir 50%. Neviens nezina precīzi, kur tas beigsies, bet, visticamāk, tas varētu būt ap 30, 40 vai varbūt 50%. Katrā ziņā – daudz, daudz vairāk nekā šodien. Tas nozīmē, ka viss internets, ko mēs zinām šodien, augs vēl piecas vai desmit reizes. Tas nozīmē, ka biznesi radīs diezgan daudz papildu transakciju. Tāpēc mēs esam tik ieinteresēti palīdzēt startup un lielākiem biznesiem, kas rada jaunus biznesa virzienus, veidus, modeļus. Mēs nedarām tā, ka ejam biznesā, kas jau eksistē, un piedāvājam vienkārši zemāku cenu par pakalpojumu. Mēs vēlamies radīt tiešām apjomīgas izmaiņas.

Ir daudz labu piemēru. Man patīk transakcijas, kas agrāk notika fiziskajā pasaulē un tagad ar mūsu palīdzību pārceļas uz tiešsaisti. Piemēram, pat prāmja, kas savieno divas mazas salas, vadītājs tagad var piedāvāt savus pakalpojumus internetā, ļaujot nopirkt biļetes internetā, nevis tikai skaidrā naudā kasē. Tagad cilvēkiem, kam nav super lielisku zināšanu par biznesu internetā, ir platforma, kur pieņemt maksājumus. Tādējādi rodas jauni uzņēmumi, jaunas darbavietas. Ir daudz šādu piemēru.

Kas ir lielākie izaicinājumi šodienas digitālajiem uzņēmumiem?

Viens no izaicinājumiem ir saglabāt to, kas jau ir, un inovēt jaunas lietas – jo īpaši uzņēmumiem, kam nav gana daudz inženieru. Tāpēc mēs esam darījuši visu, lai Stripe integrācija ir vienkārša, cik vien iespējams cenšamies izvairīties no sarežģītības. Ja uzņēmumi var būt daudz produktīvāki, tas ir liels grūdiens viņu kopējos nākotnes panākumos.

Kas ir bijuši Stripe lielākie panākumi līdz šim?

Esam priecīgi, ka miljoniem uzņēmumu lieto Stripe. Pasaulē nav tik daudz uzņēmumu, bet ir iespaidīgi, ka miljoni no tiem lieto mūsu risinājumu. Sākumā mēs strādājām ar agrīnākas stadijas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Mēs paši bijām jaunuzņēmums, ko sākumā lietoja mūsu draugi un paziņas, bet pēdējos gados to lieto arī lielās kompānijas. Bieži vien tie ir tie paši iemesli, kas jaunām kompānijām, – tām ir jauni biznesa modeļi, tās vēlas ātrākus procesus, strādāt globāli, inženieri ir teikuši, ka ir jauns risinājums vecajai problēmai.

Kas ir bijis Stripe lielākais izaicinājums?

Viens no tiem noteikti ir tas, ka problēmu apjoms, ko risinām, ir tik liels. Ir tik daudz valstu, tik daudz maksājumu metožu, tik daudz izmantošanas veidu un variantu. Pat ja darām pamatlietas, mēs visu laiku esam nodarbināti. Mums ir inovatīvi domājoši dibinātāji, kas visu laiku izdomā ko jaunu, un arvien pievienojam jaunas lietas.

Kā ar konkurenci šajā jomā?

Konkurence nav liela. Daudzi industrijā fokusējas uz vienu valsti vai mazu reģionu, bet veiksmīgas tehnoloģiju kompānijas ar izrāvienu izaugsmē sastopas, attīstoties citos tirgos. Lai uzņēmums saglabātu izaugsmes ātrumu, 50 dažādi partneri traucē. Ir daudz biznesa modeļu, kas kļuvuši aktuāli tikai pēdējos piecos gados – dažādas platformas, abonēšanas pakalpojumi utt. Mēs esam veidojuši savu risinājumu tādiem specifiskiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka mēs piedāvājam visu, kas vajadzīgs uzņēmumiem, kas piedāvā programmatūru kā pakalpojumu, lai tie nodrošinātu maksājumus, turklāt atbalstām viņus ne tikai Latvijā, bet arī vēlāk, attīstoties citās valstīs. Ir daudz vieglāk, kad ir viens partneris.

Vai konkurence kļūst sīvāka?

Tā kā pārklājam tik plašu diapazonu, ir konkurence katrā jomā, kur darbojamies. Konkurence vienmēr ir bijusi, un es negaidu, ka drīzumā būs lielas izmaiņas. Katram biznesam pasaulē ir vajadzības pēc maksājumiem, un tas nozīmē, ka daudzi cenšas risināt šīs lietas, bet, skatoties globāli, mēs laikam joprojām esam vienīgie, kas ir tik draudzīgi izstrādātājiem un ar tik plašu orientāciju. Neesmu pamanījis citu kompāniju, kas strādātu tik līdzīgi mums attiecībā uz nišu un ambīcijām.