Par Ekonomisko lietu tiesu jautājumu ir vairāk nekā atbilžu – šādu vērtējumu pauž Augstākās tiesas Civillietu departamenta vadītājs Aigars Strupišs

Tieslietas

Tieši šādu vērtējumu A. Strupišs pauda Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputātiem 10. septembrī.

Tieslietu ministrijas ziņojums par jaunās Ekonomisko lietu tiesas izvedi Latvijā nav mainījies kopš pavasara un paredz vienā tiesu namā kvalitatīvi un ātri skatīt uzņēmējiem tik svarīgās komerclietas un ekonomiska rakstura krimināllietas.

Tiesu politikas apakškomisijas vadītāja, deputāte Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka tiesas izveidei nepieciešamo likumdošanas aktu izstrādei Saeimā palicis pavisam maz laika.

Kam un ko vajag?

Tieslietu ministrija (TM) stāstā par Ekonomisko lietu tiesas nepieciešamību min, ka jau šobrīd Latvijā trīs tiesas specializējas atsevišķu komerctiesību jautājumos un būtu tikai loģiski tās visas apvienot vienā tiesā, paredzot attīstību un izaugsmi šādai specializācijai, nevis turpinot sadrumstalotu specializāciju dažādās Latvijas pirmās instances tiesās. Dienas Bizness jau rakstījis, ka TM prezentācijā ir norādīti neskaitāmi piemēri, kur un kā ārvalstīs ir izveidotas un labi darbojas komerctiesas, tomēr maz ir piemēru, kur no krimināltiesību jomas būtu izdalīti ekonomiskie kriminālnoziegumi, bet pavisam nav tādu, kur abi pieminētie paveidi būtu salikti vienā tiesu namā. Šis TM iecerētais eksperiments arī ir raisījis vislielākās diskusijas un jautājumus, lai gan eksistē arī citas atrunas.

Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē bija uzaicināts Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, kurš uzsvēra, ka ārvalstu investori, kuru uzņēmumi nomaksā trešdaļu nodokļu Latvijā, atbalsta ieceri un tiesas specializāciju, kā arī minēja vairākus apsvērumus, kādēļ tas būtu vajadzīgs. M.Vainovskis atzīmēja, ka Latvijā ir daudz labu likumu Komerctiesībās, tomēr par to labas piemērošanas gadījumiem ir grūti runāt. Neraugoties uz M. Vainovska pausto skaidro atbalstu reformai, Dienas Bizness jau pēc apakškomisijas sēdes precizēja, kas uzņēmējiem svarīga - ātra komerclietu izskatīšana vai arī specializācija ekonomisko kriminālnoziegumu iztiesāšanā. «Jūs pareizi saprotat. Uzņēmējiem ir nepieciešama raitāka un kvalitatīvāka komerclietu izskatīšana, un tādēļ mēs atbalstām specializāciju! Ārvalstu investoru padome ir viena no procesa ierosinātājām.»

Kas attiecas uz ekonomiska rakstura kriminālnoziegumiem, piemēram, naudas atmazgāšanu, nodokļu krāpšanu un citiem, šo lietu ātrāku un kvalitatīvāku izskatīšanu prasa starptautiskas organizācijas, piemēram, Moneyval, Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds un citas.

Īsāk sakot, no TM prezentācijas izriet, ka ministrija, veidojot jauno specializēto tiesu, grasās izpatikt starptautiskām organizācijām un uzņēmējiem vienlaikus.

Tiesnešu domas dalās

«Es vienlaikus esmu arī Tieslietu padomē un labi zinu iemeslus, kādēļ tiesneši ir pret. Faktiski Tieslietu padomē pret šo ideju nobalsoja ne jau tādēļ, ka būtu pret specializāciju. Pamatnostāja bija tāda, ka par Ekonomisko lietu tiesu jautājumu ir vairāk nekā atbilžu,» deputātiem tiesnešu viedokli izklāstīja A. Strupišs. Dienas Bizness jau rakstījis, ka šā gada vasaras sākumā Tieslietu padome balsojot nolēma neatbalstīt Ekonomisko lietu tiesas izveidi un skaidrojumu nosūtīja gan premjeram, gan Saeimai.

A. Strupišs uzsvēra, ka tiesnešiem ir jautājumi, uz kuriem atbildes vēl aizvien nav saņemtas. «Nav bijis diskusijas, nav bijis skaidrojumu, kas un kā notiks, un jautājumi ir fundamentāli. Tie ir par to, kā šī tiesa vispār darbosies. Piemēram, ir jautājums par lietu piekritību. Kāda veida lietas un pēc kādiem kritērijiem tiks pieņemtas šajā tiesā? Pēc subjekta, pēc priekšmeta, pēc likuma? Tas nav zināms, nav šādas koncepcijas. Tieši tādēļ mēs Tieslietu padomē balsojām pret šādu nesagatavotu, zaļu projektu. Iespējams, tas ir labs sākums sarunām un variantu izstrādei, bet pateikt, ka pēc gada šāda tiesa sāk strādāt, nav iespējams. Tāda ir motivācija, kādēļ Tieslietu padomes vairākuma viedoklis bija noraidošs,» sacīja A. Strupišs.

Viņš arī apšaubīja, vai 10 tiesneši spēs paveikt iecerēto, atsaucoties uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu, kurš apgalvojis, ka ar divām trīs lielajām krimināllietām var tiesu pilnībā noslogot. Bija jautājums, vai tiesā būs nodalīti krimināllietu tiesneši un civillietu tiesneši.

A. Strupišam oponēja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, pilnībā atbalstot Tieslietu ministrijas ieceri un uzsverot, ka komerctiesību zināšanas tiesnešiem netraucēs krimināllietās, bet tieši otrādi - palīdzēs, tādējādi šāda visaptveroša specializācija ekonomiskajās lietās esot tikai vēlama. Tomēr arī D. Vilsone ieteica rūpīgi apsvērt, vai tiešām tiesai piekritīgajām lietām pietiks ar 10 tiesnešiem. «No sava skatu punkta es optimistiski raugos uz jaunās tiesas koncepciju, lai gan piekrītu, ka apspriežami jautājumi vēl ir,» sacīja D. Vilsone.

Tiesnešu viedokļu apmaiņas noslēgumā apakškomisijas vadītāja I. Lībiņa-Egnere izteica prieku, ka vismaz Saeimā tiesnešu diskusija ir sākusies, un novēlēja paspēt līdz 9. oktobrim to novadīt arī Tieslietu ministrijai. Deputātiem tika apsolīts, ka diskusija ar tiesnešiem būs.

Par universāliem tiesnešiem

Teju kardināli pret jaunās specializētās tiesas izveidi iestājās deputāts Aldis Gobzems, uzdodot jautājumu, kādēļ vispār tāda doma radusies, un pats uz to arī atbildēja. «Patiesībā ir tikai divi argumenti! Viens ir, ka process tiesās notiek lēni. Otrs ir, ka process tiesās notiek nekvalitatīvi. Runājot par lēnumu – risinājums nav jaunas tiesas izveidošana, bet procesuālo normu pārskatīšanas un piemērošanas jautājums. Ja runājam par tiesu kvalitāti, tad ir cita pieeja. Ja mums ir juristi, kuri ir beiguši augstāko mācību iestādi un kļuvuši par tiesnešiem, bet process ir nekvalitatīvs, tad problēma acīmredzami ir apmācības procesā,» norādīja A. Gobzems.

A. Gobzems arī uzsvēra, ka Latvija ir par mazu, lai atļautos šauru specializāciju, piebilstot, ka konkrētajā gadījumā specializācija notiek tikai tiesas pirmajā instancē, bet tālāk jau viss notiek parastā kārtībā.

«Ekonomisko lietu tiesa zināmā mērā ir padomju laiku Saimnieciskās tiesas līdziniece. Mēs tagad kaut kur pagātnē atgriežamies? Ja tā aizdomājas, tad pilnīgi visas civillietas ir ekonomiskas lietas. Vai tad ne tā? Sarežģītību nemēra prasījuma apmērā. Proti, lieta netop sarežģītāka, ja prasības 100 eiro vietā ir 100 miljoni eiro. Likumi ir vieni un tie paši! Tieši otrādi, lieta par 100 miljoniem eiro var izrādīties krietni vienkāršāka nekā par 100 eiro. Jautājums jau ir par tiesību aktu piemērošanu. Par prasmi to darīt!» argumentēja opozīcijas deputāts.

Viņš ieteica, pirms virzīties tālāk Ekonomisko lietu tiesas izveidē, izvērtēt, vai lietu izskatīšanas ātrumu nevar panākt, mainot Kriminālprocesa un Civilprocesa likumus. A. Gobzems arī norādīja, ka, pirmajā instancē nododot konkrētas grupas lietas šauram tiesnešu lokam, palielinās korupcijas riski.

«Šobrīd pirmās instances tiesās šī lieta ir labi atrisināta. Vienas un tās pašas lietas nenonāk pie viena un tā paša tiesneša. Ja ir pretēji, tad objektīvi veidojas situācija, kad vieni un tie paši advokāti iet pie vieniem un tiem pašiem tiesnešiem un beigās visi kopā dzer kafiju,» tā deputāts.

Jāteic, ka, nostājoties pret jebkādu specializāciju un par universāliem tiesnešiem, A. Gobzems ignorēja faktu, ka trīs konkrētās komerctiesībās specializējušās tiesas tomēr strādā labāk un ātrāk savā jomā.