Boriss Džonsons ir kaismīgs Brexit aizstāvis, un viņš cer panākt vienošanos ar Briseli, neļaujot sevi šantažēt ar parlamentāriešu pieņemto likumu par cietā Brexit bloķēšanu. 17. un 18. oktobrī notiks Eiropas Savienības (ES) līderu samits

Brexit

Septembra sākums Lielbritānijas premjerministram B. Džonsonam bijis skarbs – zaudējot vairākumu parlamentā, tika gan nobalsots par bezvienošanās Brexit bloķēšanu, gan divreiz noraidīta premjera iecere par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām. Turklāt pirmdienas, 9. septembra, vakarā uz piecām nedēļām apturēts parlamenta darbs. Pirms tam gan britu deputāti paspēja valdībai pieprasīt publicēt bezvienošanās breksita seku izvērtējumu, kā arī atklāt valdības ierēdņu saraksti, gatavojot lēmumu par parlamenta darba apturēšanu.

Pirms mēneša karaliene Elizabete II piekrita B. Džonsona lūgumam pirms Brexit uz laiku apturēt parlamenta darbu. B. Džonsona lūgums tiek skaidrots ar viņa centieniem par visām varītēm panākt Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim. Lai arī karaliene lūgumu apmierināja, deputāti paspēja pieņemt likumu, kas dod iespēju bloķēt bezvienošanās Brexit.

Valdība šūpojas

Iepriekšējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, kurai tā arī neizdevās panākt parlamenta atbalstu viņas panāktajam vienošanās līguma tekstam par britu izstāšanos no ES, no amata atkāpās 7. jūnijā. Jau dažas nedēļas pēc B. Džonsona valdības apstiprināšanas arī tā sākusi šūpoties.

Valdību pametis B. Džonsona brālis Džo, viņu «plēš uz pusēm lojalitāte pret ģimeni un nacionālās intereses». Nedēļas nogalē par atkāpšanos paziņoja arī nodarbinātības un pensiju ministre Embera Rada. «Es nevaru noraudzīties no malas, kad labi, lojāli mērenie konservatīvie tiek izslēgti» no partijas – no toriju rindām tika izslēgts 21 parlamenta deputāts, kas Brexit jautājumā balsoja pret valdību. Viņa vairs neticot, ka izstāšanās ar vienošanos ir valdības mērķis, – tā tērējot 80, 90% enerģijas, lai sagatavotos cietajam Brexit, nevis runātu ar Briseli, E. Radu citē raidsabiedrība BBC.

Pagājušajā nedēļā B. Džonsons zaudēja arī vairākumu parlamentā, premjera Konservatīvās partijas deputātam Filipam Lī pārejot uz liberāldemokrātu rindām. Tūlīt pēc tam parlamentā notika balsojums, kas paredzēja nepieļaut bezvienošanās Brexit. Pārstāvju palātas deputāti apstiprināja šo likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot premjerministram pieprasīt Brexit atlikšanu līdz 2020. gada 31. janvārim, ja vien parlaments nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās Brexit. Likumprojekts tika atbalstīts ar 28 balsu vairākumu un tālāk nosūtīts uz Lordu palātu, kura šo dokumentu apstiprināja. Tas jau ieguvis likuma spēku, proti, karalienes akceptu.

Aiziet spīkers

B. Džonsons rosināja 15. oktobrī rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, taču to parlaments noraidīja. Šāds priekšlikums uz parlamenta galda vēlreiz bija arī pirmdienas vakarā. Taču arī pēdējā sēdē pirms parlamenta darbības apturēšanas līdz 14. oktobrim deputāti noraidīja ārkārtas vēlēšanu iespēju. Šajā sēdē deputāti paspēja pieņemt deklarāciju, kurā pieprasīts valdībai publiskot bezvienošanās Brexit seku izvērtējumu, kā arī atklāt saraksti, kas notikusi starp amatpersonām, vienojoties par parlamenta darba pārtraukšanu uz vairāk nekā mēnesi.

Šī sēde bija pārsteidzoša vēl ar kādu faktu – par atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas parlamenta ilggadējais spīkers Džons Berkovs, viņš ir raksturojams kā Brexit pretinieks. Spīkers viņš bijis nedaudz vairāk kā desmit gadus. Dž. Berkovs uzrunā deputātiem sacīja, ka atkāpsies vai nu reizē ar ārkārtas vēlēšanām, vai arī 31. oktobrī, kad paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no ES ar vai bez vienošanās.

«Tas ir vismazāk traucējošais brīdis, jo šis datums ir drīz pēc balsojumiem par karalienes runu, kas gaidāma 21. un 22. oktobrī. Sekojošā nedēļa var būt diezgan spraiga, un vislabāk būtu, ja uz brīdi šajā krēslā būtu pieredzējusi amatpersona. Tas ir visdemokrātiskākais, jo tas nozīmē, ka balsošana būs tad, kad visiem būs zināšanas par kandidātiem. Tas ir daudz labāk nekā balsojums parlamenta sasaukuma pašā sākumā, kad jaunie deputāti vēl nav pietiekami zinoši un ir neaizsargāti pret nepamatotu institucionālo ietekmi,» sēdē sacīja Dž. Berkovs.

Labāk gulēs grāvī

Deputātu pieņemtais likumprojekts, kas ļauj bloķēt bezvienošanās Brexit iespēju, gan paredz, ka parlaments var uzdot valdības vadītājam lūgt Briselei izstāšanās termiņa pagarinājumu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprina izstāšanās vienošanos vai arī neatbalsta bezvienošanās Brexit.

B. Džonsons ir solījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31. oktobrī – ar vienošanos vai bez. B. Džonsons iespēju lūgt Brexit pagarinājumu ir kategoriski noraidījis. Viņš kārtējo reizi pierādīja sevi kā kolorītu izteicienu autoru, sakot, ka viņš «labāk nomirtu grāvmalā», nekā Briselei lūgtu vēl vienu izstāšanās pagarinājumu.

«Nav svarīgi, ko parlaments izgudro, lai sasietu man rokas, nacionālo interešu vārdā es centīšos panākt vienošanos. Šī valdība izstāšanās termiņu nepagarinās,» BBC citē B. Džonsonu.

Kā opozīcija, tā eksperti norāda: pēc būtības premjers parāda, ka ir gatavs nepildīt likumu, un šāda attieksme var novest līdz tiesu darbiem.

Jāpiekrīt visiem līderiem

Pat ja B. Džonsons parakstītu vēstuli, lūdzot vēl vienu pagarinājumu, nav nekādas garantijas, ka tam piekrīt visi ES valstu līderi.

Piemēram, ietekmīgās Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns šādu iespēju noraidījis. «Pašreizējos apstākļos tas ir «nē!». (..) Mēs neiesim tam cauri ik pēc trīs mēnešiem.»

Diezgan stingri izteicies arī Somijas premjerministrs Anti Rinne. «Es ceru, ka mēs varam sasniegt situāciju, kur to var atrisināt, lai nebūtu jucekļa, taču šobrīd tas neizskatās iespējams,» pēc tikšanās Helsinkos ar Eiropas Parlamenta prezidentu Dāvidu Sasoli sacīja A. Rinne.

Baltijas valstis izskatās piekāpīgākas. «Es tomēr atstātu iespēju diskusijai. Ja britu valdība vai parlaments lūdz pagarināt viņu dalību ES, tad mums būtu jāskatās, kādi ir nosacījumi, un nevajadzētu uzreiz noraidīt iespēju pagarināt Lielbritānijas atrašanos ES. Tas ir nepieciešams, gan lai mēģinātu atrast kaut kādus kompromisus, gan arī nākotnes attiecību vārdā,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Uzskatu, ka [termiņa pagarināšana] patiešām nav sliktākā alternatīva. Saskaņā ar manu dziļāko pārliecību, vissliktākā izvēle ir bezvienošanās Brexit,» pēc tikšanās ar ES institūciju vadītājiem aizvadītajā nedēļā pauda Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Gaida konkrētu piedāvājumu

Īrijas un Ziemeļīrijas robeža bijis viens no Brexit klupšanas akmeņiem. Aize- jot no ES, starp abām valstīm būtu jāizveido 500 km gara stingrā robeža, jo tā būtu arī ES un trešās valsts ārējā robeža, uz kuras nepieciešams veikt dokumentu un muitas pārbaudes. Šādas robežas atjaunošanu nepieļauj Lielās piektdienas miera līgums, un tieši tāpēc izstāšanās vienošanās līgumā, kurš nav guvis britu parlamentāriešu atbalstu, ir noteikts pagaidu noregulējums, lai neatjaunotu stingru robežu. Taču B. Džonsons ir pret pagaidu risinājumu.

B. Džonsons šonedēļ bija Īrijā, taču pēc tikšanās Īrijas premjerministrs Leo Varadkars atzina: nekādi citi alternatīvi risinājumi piedāvāti netika. «Mūsu uzņēmējiem ir nepieciešama ilgtermiņa pārliecība. Un cilvēkiem šīs salas ziemeļos un dienvidos ir nepieciešama pārliecība, ka viņu dzīve, drošība un identitāte Brexit dēļ netiks apdraudēta. Likmes ir patiešām augstas. Izvairīšanās no atgriešanās pie stingrās robežas un mūsu vietas vienotajā tirgū aizsargāšana ir Īrijas valdības prioritātes jebkuros apstākļos,» sacīja L. Varadkars. «Mums ir jāaizsargā miers. Un tāpēc Ziemeļīrijas pagaidu noregulējums mums ir kritiska izstāšanās līguma sastāvdaļa. Ja vien netiek atrastas alternatīvas.»

Nodrošinās ar pārtiku

Ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, tā var zaudēt 14,6 miljardus eiro no ikgadējā eksporta uz bloka valstīm – šādi zaudējumi atbilstu 7% no Lielbritānijas kopējā eksporta, vēstīts ANO Tirdzniecības un attīstības konferences jaunajā ziņojumā. Tajā arī norādīts, ka tirdzniecībā ar valstīm ārpus ES Lielbritānija var zaudēt vēl vairākus miljardus dolāru.

Bezvienošanās izstāšanās pretinieki brīdina, ka tā varētu izraisīt Lielbritānijas ekonomikas recesiju un radīt haosu uz valsts robežām, kā arī pārtikas, medikamentu un citu preču piegādes pārtraukumus.

Kad sāksies pārtikas nemieri, Braitonas Universitātes administratore Linda uz to visu noraudzīsies televīzijas ekrānā, baudot puttanescu – spageti ēdienu, kas pagatavojams tikai no konservētām izejvielām: sīpola, ķiploka, eļļas un makaroniem, proti, tajā nav nekā svaiga, raksta izdevums The Economist. Linda no saviem saldētās pārtikas un konservu uzkrājumiem varēs iztikt apmēram trīs nedēļas, viņa sekojusi aicinājumiem sagatavoties iespējamajam cietajam Brexit 31. oktobrī. Kāda pircēju aptauja rāda, ka 61% patērētāju sagaida pārtikas piegādes pārtraukumus. Trešā daļa plāno veidot pārtikas krājumus, bet apmēram 15% to jau dara.