Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem, pastāv risks, ka valsts nelikumīgi radīs izņēmumu

Akcīzes nodoklis

Tiek dota nedēļa laika kāzusa atrisināšanai, lai neveidotos situācija, ka valsts nelikumīgi atbalsta kādu no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Saeimas Juridiskais birojs vērsa klātesošo parlamentāriešu uzmanību uz vairākām neskaidrībām. Proti, otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli aprēķināt atkarībā no cukura daudzuma gramos, taču spēkā esošā redakcija, kurai nav paredzētas izmaiņas, nosaka, kādi bezalkoholiskie dzērieni ir akcīzes nodokļa objekts – tie ir ūdeņi, minerālūdeņi ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromatizētāju piedevu un pārējie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektārus, dzērienus, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10% sulas (izņemot augļu sulas, kuras gatavotas no koncentrāta ar ne vairāk kā 10% pievienotā cukura). Tā kā ideja ir piemērot akcīzes nodokļa likmi atkarībā tikai no cukura daudzuma, tad minētā konstrukcija varot radīt problēmas nākotnē.

Vēl viens zemūdens akmens slēpjas situācijā, ja dzērieniem paaugstina akcīzes nodokli atkarībā no cukura daudzuma tajā, jo likumprojekta citā pantā paredzēts neaplikt ar akcīzes nodokli dzērienus pat ar lielāku cukura daudzumu.

Respektīvi, būs kategorija dzērienu, kuru sastāvā būs cukurs, bet, kaut arī tā apjoms sasniegs vai pārsniegs norādīto, tiem akcīzes nodoklis piemērots netiks. Tieši uz šo pašu problēmu uzmanību vērsa Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta pārstāvis Jurijs Jenuševskis, norādot uz iespējamu nepamatotu valsts atbalsta risku konkrētai ražotāju grupai. Viņš norādīja, ka pie pašreizējās likumprojekta redakcijas sulu ražotāji ar pievienoto cukura daudzumu iegūs savdabīgas priekšrocības un tādējādi tiks izveidota atšķirīga attieksme pret dažādiem bezalkoholisko dzērienu ražotājiem, jo vieni būs pakļauti iecerētā akcīzes nodokļa maksāšanai, bet otri ne, kaut arī cukura daudzums dzērienā būs tāds, ka par to nāktos maksāt akcīzes nodokli. Turklāt Eiropas Komisija jau vērtējusi Īrijas praksi attiecībā par nodokļa ieviešanu bezalkoholiskajiem dzērieniem atkarībā no tajos esošā cukura daudzuma.

Akcīzi visam cukuram

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, klausoties šos argumentus, secināja, ka vienkāršākais risinājums būtu nevis ieviest akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem par tajos esošo cukura daudzumu, bet gan vienkārši noteikt konkrētu akcīzes nodokli cukuram. Šī ideja gan vairāk tika uztverta nevis kā piedāvājums grozījumiem, bet gan ilustrācija notiekošajai diskusijai. Savulkaik DB ir vēstījis, ka ir bijušas idejas ne tikai par akcīzes nodokli cukuram, bet arī sālim, kas esot tikpat kaitīgs kā cukurs.

Netiek līdz būtībai

Saeimas deputāts Aldis Gobzems uzskata, ka piedāvātie grozījumi ir vērsti uz bezalkoholisko dzērienu tirgus pārdali, lai no turienes izspiestu vietējos pašmāju ražotājus. Viņaprāt, ineresanti, ka tie paši, kuri vēlas paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem atbilstoši tajos esošajam cukura daudzumam, jo tas esot kaitīgs, vienlaikus iestājās par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. «Vai tas nozīmē, ka veselīgāk ir dzert šņabi nekā cukurūdeni,» ironizēja A. Gob- zems. Saeimas deputāts Andris Skride centās nepalikt parādā, norādot, ka akcīzes nodokļa likmes šņabim ir samazinātas uz laiku un jau no nākamā gada marta tās atkal tiks paaugstinātas. Skanēja arī atzinums, ka piedāvātās akcīzes nodokļa likmes par cukura daudzumu pārsniegs akcīzes nodokļa likmi alum. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars secināja, ka, šādā tempā diskutējot, attiecīgie grozījumi vēl nebūšot pieņemti pat 2022. gada rudenī, kad būtu jānāk jau nākamajam Saeimas sasaukumam.

Vēl būs cīņa

Pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem. DB jau vēstīja, ka priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika, to atbalstīja arī parlamenta vairākums. Priekšlikums paredzēja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Pēc diskusijām jau tika piedāvāts triju likmju vietā ieviest divas likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem. Ar cukura saturu līdz 8 (iepriekš līdz 5) gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 20 (sākotnēji 30) eiro. Turklāt šādas nodokļu likmes stātos spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nevis, kā sākotnēji bija piedāvāts, no 2020. gada 1. jūlija. Diskusijai vēl ir zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums noteikt akcīzes nodokļa likmi 14 eiro apmērā tiem dzērieniem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas. Tas varot novest pie cukuroto dzērienu realizācijas apjoma krituma Latvijā, ko sekmīgi aizpildīs to iegāde ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīs.