Attālināts darbs Attālinātais darbs ir diezgan jauna parādība, labākie risinājumi jāmeklē kopīgi tā devējiem un ņēmējiem

«Risks pastāv visur. Attālināta darba gadījumā ir papildu aspekti, kas jāapdomā un jārisina, taču šāda iespēja var būt lielisks motivējošs faktors. Galvenais, lai tehnoloģiju priekšrocības un nepārtrauktā sasniedzamība cilvēkam vairāk palīdzētu nekā kaitētu. Nozīmīgs ir arī privātās un darba dzīves līdzsvars. Šie ir salīdzinoši jauni izaicinājumi darba pasaulē, tādēļ labākie risinājumi jāatrod komandām kopīgi,» uzskata Laima Buša, sertificēta darba aizsardzības speciāliste, Vesels birojs dibinātāja. Cilvēkiem, kuri bieži strādā no mājām, tostarp pašnodarbinātajiem, viņa rekomendē ieguldīt pūles savas darba vietas ierīkošanai. Piemēram, ja strādā ar portatīvo datoru, iegādāties otru monitoru, klaviatūru un peli, lai ievērotu principu, ka ekrāna augšējā mala ir acu augstumā. Tāpat viņa iesaka padomāt par krēslu – vai tas ir pietiekami ērts un nodrošina muguras atbalstu, un pievērst uzmanību apgaismojumam, lai ekrānā nav lieku atspīdumu.

Rodas papildu riski

«Attālinātais darbs sniedz daudz priekšrocību – liela daļa darbinieku var strādāt faktiski jebkur. Taču līdz ar to, ka vide ir dažāda, vairs nav darba devēja pārraudzībā, var rasties arī papildu risks, piemēram, saistībā ar darba vietas iekārtojumu,» saka L. Buša.

Birojā uz vietas darba devējs, iespējams, piedāvā labi sakārtotu vidi ar pielāgotu galdu, ergonomisku krēslu, atbilstošu apgaismojumu un darba galda iekārtojumu, ārpus tā telpām vide var būt ļoti atšķirīga. Tas var būt gan ergonomiski iekārtots mājas birojs, gan kafejnīca, kur nevaram runāt par atbilstošiem apstākļiem ilgstoša darba veikšanai. Viņa uzskata, ka atbildība šajā gadījumā jāuzņemas gan darba devējam, gan pašam darbiniekam. Darba devējam ir pienākums novērtēt, ar kādiem riskiem darbinieks var saskarties, strādājot attālināti, un sniegt nepieciešamo informāciju un vadlīnijas, kā iekārtot darba vietu: kas ir atbilstoši un kas var būt kaitīgi. Savukārt darba ņēmējam vairāk nekā iepriekš ir jāpiedomā, kur un kā viņš veic savus pienākumus. «Ir patīkami, ka vari nomainīt vidi un strādāt pat no pludmales kafejnīcas, taču jāpadomā par to, vai tas, kā šobrīd strādāju, kā sēžu, ir pietiekami ergonomiski un vai tas ir arī efektīvi,» teic L. Buša.

Viņa piebilst, ka viens no negatīvajiem aspektiem biroja darbiniekiem ir statiska poza un mazkustība. Mājās var daudz brīvāk ik pa laikam piecelties, izkustēties. Vēl viena labā lieta, strādājot ārpus biroja, ir tā, ka kolēģi traucē mazāk un uzmanību nenovērš svešas sarunas, kas mēdz būt problēma, jo īpaši atvērta tipa birojos. «Līdzīgi kā mikroklimats – ja vienam kolēģim ir par aukstu, citam – par karstu. Mājās to kontrolēt parasti ir vienkāršāk,» viņa piebilst.

Akceptē darbinieka izvēli

«Uzņēmumam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar piemērotām telpām, ergonomisku un ērtu darba vidi un darba rīkiem. To arī godprātīgi darām,» saka Ineta Juškēviča, SIA Visma Enterprise personāla direktore. Attālināts darbs vienmēr ir darbinieka griba vai vēlme un netiek uzspiests no uzņēmuma puses. Tāpēc, ja darbinieks izvēlas strādāt šādi, uzņēmumā to akceptē. «Tomēr apmeklēt darbinieka privāto telpu un ietekmēt to, kā viņš ievēro darba drošības principus, mēs nekādi nevaram. Tas, ko varam darīt un arī darām – savās rakstiskajās instrukcijās un apmācībās klātienē daudz stāstām par atbilstošu galda un krēsla augstumu, apgaismojumu, attālumu līdz ekrānam un nepieciešamajām atpūtas pauzēm, kā arī aktīvi veicinām paša darbinieka atbildību gan par vidi, gan savu veselību,» viņa saka.

Tulkošanas uzņēmuma Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs piebilst, ka darbiniekam ir jāsaprot, ka attālinātais darbs uzliek arī vairākus pienākumus. Piemēram, cilvēkam pašam ir jārūpējas, lai vide ir sakārtota, tīra. Darbā ar datortehniku ir noteikts, ka tējas krūze nedrīkst atrasties blakus datoram, bet, vai tas tiek ņemts vērā, strādājot no mājām, ir paša darbinieka atbildība. Tāpat Skrivanek Baltic visiem darbiniekiem ir apmaksāta veselības apdrošināšana. Tādējādi pret dažādām traumām ir apdrošināti arī tie darbinieki, kuri strādā no mājām.

Neaizmirst par ergonomiku

«Vairāk par iespējamu nelaimes gadījuma risku, piemēram, aizķeroties vai pakrītot, mani uztrauc tas, kā attālinātais darbs tiek veikts ilgstoši. Cilvēki mēdz izveidot ne pārāk veselīgus ieradumus, piemēram, ilgstoši strādāt ar portatīvo datoru, ignorējot ergonomikas principus. Taču tas nav vienīgais faktors. Bieži tās ir nepietiekami apgaismotas telpas vai, gluži pretēji, – traucējoši atspīdumi no loga,» saka L. Buša.

I. Juškēviča uzskata, ka neatkarīgi no vietas, kur cilvēks darbojas, lielākais klupšanas akmens IT jomā strādājošajiem ir atpūtas paužu neievērošana un pozas, kas, ilgstoši ieņemtas, var radīt problēmas. Viņa atzīst, ka arī pati grēko, strādājot mājās dīvānā un turot datoru uz ceļiem. Nereti arī birojā redzams, ka darbinieks ir tik ļoti iekritis krēslā, ka redzams vien degungals un rokas virs galda. Tāpēc uzņēmumā reizi nedēļā tiek pieaicināti fizioterapeiti, kuri ne tikai teorētiski, bet arī praktiski izvingrina visus interesentus.

V. Ragačeviča ieskatā, lielākās kļūdas saistītas ar darba vides uzturēšanu kārtībā, tostarp ir, piemēram, dzērienu, ēdienu nelietošana pie datora, darba laika kontrolēšana un atpūtas brīžu ievērošana. «Attālinātais darbs, bet jo īpaši – darbs no mājām pieprasa zināmu pašdisciplīnu,» viņš teic.

Jāmāk nepārstrādāties

V. Ragačeviča skatījumā, īpaša uzmanība jāpievērš darbavietas ērtumam un sakārtotībai, kas ir svarīgs nosacījums ilgstošam produktīvam darbam. Vienlaikus ne mazāk svarīgi ir spēt arī sevi disciplinēt un nepārstrādāties. Uzņēmums izmanto programmatūru, kas palīdz uzraudzīt darbinieka noslodzi un produktivitāti. Šie dati tiek regulāri pārskatīti, un tiek runāts ar darbiniekiem, kuri strādā pārāk ilgi vai nedēļas nogalēs.

«Vienlaikus mums ir pieejami arī tehniski līdzekļi, kas ļauj aizliegt darbiniekiem lietot datoru pēc darba laika. Pagaidām nozares specifikas dēļ šo risinājumu neizmantojam. Paļaujamies uz to, ka mūsu darba organizācija un plānošana ir pietiekami augstā līmenī, lai neliktu darbiniekiem strādāt virsstundas vai brīvdienās,» viņš norāda.

No visas pasaules

Skrivanek Baltic sadarbojas ar tulkotājiem un redaktoriem no visas pasaules, un uzņēmuma valodu speciālisti lielākoties pēc sava juridiskā statusa ir pašnodarbinātas personas vai mazie uzņēmēji, tādējādi kompānijai nav tiešas kontroles pār šo sadarbības partneru darba vidi – apgaismojumu, darbavietas ergonomiku.

«Tulkošanas projektu vadītāji, saņemot pasūtījumus, parasti detalizēti izvērtē, kādā laikā šo pasūtījumu var izpildīt, cik laika ir nepieciešams tulkotājam, korektoram un redaktoram un iekšējās darba kvalitātes gala kontrolei. Tulkotāji paši, vadoties pēc savām spējām, noslodzes un produktivitātes, izvērtē, vai pasūtījums ir izpildāms vai ne. Tas, kādā vidē tulkotāji veic darbu, ir viņu paša izvēle. Tas pats arī attiecas uz darba laiku un stundu uzskaiti. Ārštata tulkotāji galvenokārt tiek konsultēti un uzraudzīti par informācijas drošības jautājumiem, tehniskas dabas jautājumiem, lingvistiskajiem resursiem. Cita lieta ir Skrivanek Baltic darbinieki. Mūsu darbiniekiem jau ilgāku laiku ir iespēja strādāt no mājām. Piedāvājam arī atbalstu darbavietas iekārtošanā,» saka V. Ragačevičs.

Darbinieks saņem visu nepieciešamo: monitoru ar regulējamu augstumu un ekrāna slīpumu, tastatūru un peli ar plaukstu balstu, biroja krēslu ar regulējamu augstumu, atzveltnes slīpumu un roku un kāju balstu. Ir pieejami arī biroja galdi ar matētu virsmu, lai novērstu gaismas atspīdumu, tāpat darbiniekam ir tiesības pieprasīt gaisa mitrinātāju un dokumentu turētāju.

Runājot par darbu no citām vietām, piemēram, kafejnīcas, V. Ragačevičs spriež, ka tas parasti ir īslaicīgs darbs un šajā gadījumā galvenā prioritāte ir informācijas drošība – tiek izmantots virtuālais privātais tīkls (VPN), šifrēts datora cietais disks, un ir iespēja attālināti dzēst datus datora nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā. Visiem uzņēmuma darbiniekiem ir klēpjdatori ar matētiem ekrāniem, kas būtiski uzlabo darbu saules gaismas piepildītās telpās vai ārpus tām. Šādas pašas kvalitātes ekrāni tiek izmantoti arī biroja monitoros, kas palīdz darbiniekiem, kuru darbavieta ir, piemēram, pie loga.