Bijusī Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena – pirmā sieviete, kas ieņems Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, 1. novembrī nomainot Žanu Klodu Junkeru – nokomplektējusi savu komandu

Eiropas Komisija

Jauno EK veidos 27 komisāri – pa vienam pārstāvim no katras ES dalībvalsts, izņemot Lielbritāniju. Jaunajā EK būs 13 sievietes, ieskaitot pašu U. fon der Leienu, un 14 vīrieši. Nākamā EK prezidente par uzsvara punktiem savā nākamajā darbības periodā nosaukusi likuma varas stiprināšanu, klimata pārmaiņu progresīvu politiku, kā arī ekonomiku un digitalizāciju.

Kandidātus vēl uzklausīs

«Mūsu darba centrā ir nepieciešamība risināt izmaiņas klimatā, tehnoloģijās un demogrāfijā, kas pārveido mūsu sabiedrības un dzīvesveidu. Esošās varas pa jaunajiem ceļiem iet vienatnē. Rodas un konsolidējas jaunas varas. Tas ir atstājis nervozitātes un satraukuma sajūtu daudzās Eiropas kopienās. ES ir jāvada pāreja uz veselīgu planētu un jaunu digitālo pasauli. Taču tā to var izdarīt, tikai apvienojot cilvēkus un modernizējot mūsu unikālo sociālo tirgus ekonomiku, lai tā atbilstu šodienas jaunajām ambīcijām,» sacīja U. fon der Leiena. «Mums ir jākoncentrējas uz vienlīdzību un jārada iespējas visiem, vai tas ir vīrietis vai sieviete, no austrumiem, rietumiem, dienvidiem vai ziemeļiem, jauns vai vecs. Mums ir jāaizsargā mūsu kopīgās vērtības un jāuztur likuma vara.»

Jaunais EK sastāvs uz pieciem gadiem būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP), kas var kandidātus noraidīt. Komisāru kandidātu noklausīšanās EP sāksies 30. septembrī. Pirms tam gan komisāru kandidāti tiks izvētīti, vai viņiem nav potenciāla interešu konflikta riska.

Eiropas mediji prognozē, ka grūtības saņemt mandātu varētu rasties Ungārijas, Polijas un Rumānijas pārstāvjiem. Iepriekš šāda pieredze ar kandidātu noraidīšanu ir bijusi.

«Portfeļu vārdi ir citādāki nekā iepriekš, daži ir vienkārši, taču citi ir mulsinoši. Mūsu prioritāte ir pārliecināties, vai visas svarīgās jomas ir noklātas un vai ir skaidras visas atbildības sfēras,» pēc tikšanās ar U. fon der Leienu izdevumam Politico sacījis kāds Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai tuvu stāvošs avots.

Trīs izpildviceprezidenti

Pirmo reizi izveidoti trīs priekšsēdētājas izpildvietnieka amati – tos paredzēts ieņemt Fransam Timmermansam, kurš koordinēs Eiropas zaļo kursu un klimata politikas jautājumus, Margrētei Vestagerei, kuras uzdevums būs Eiropu padarīt gatavu digitālajam laikmetam, un Valdim Dombrovskim – viņa uzdevums būs veidot tādu ekonomiku, kas darbotos cilvēku labā. Vēl ir pieci viceprezidenti.

Līdzšinējais EK viceprezidents Valdis Dombrovskis izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā. Viņš koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni. «Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» uzrunā sacīja U. fon der Leiena.

«Tas nozīmē, ka man būs iespēja pabeigt iesāktos darbus pie Eiropas ekonomikas stiprināšanas pret iespējamiem satricinājumiem, kas īpaši būtiski, ņemot vērā starptautiskos tirdzniecības konfliktus un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos,» aģentūrai LETA sacīja V. Dombrovskis. Finanšu stabilitātes nodrošināšana ir būtiska, arī ņemot vērā plānoto Lielbritānijas izstāšanos no ES un to, ka Londona patlaban ir ES nozīmīgākais finanšu centrs.

Viena no jaunās EK svarīgākajām prioritātēm būs klimata krīzes risināšana un virzība uz klimata neitrālu ekonomiku. Šajā kontekstā nozīmīgs būs darbs pie ilgtspējīgām jeb zaļām finansēm, nodrošinot privātā kapitāla piesaisti ilgtspējīgai ekonomikas transformācijai, skaidroja V. Dombrovskis. Viņš turpinās darbu finanšu tirgus jomā, strādājot pie banku savienības un kapitāla tirgus savienības tālākas attīstības.

Klimata pārmaiņu portfeli U. fon der Lei- ena grib uzticēt Nīderlandes pārstāvim Fransam Timmermanam, līdzšinējam EK viceprezidentam. Viņš bija arī viens no kandidātiem uz EK prezidenta krēslu un amata debatēs neiztrūkstoši vienmēr runāja par klimatu, piemēram, nepieciešamību noteikt nodokli dīzeļdegvielai un piemērot oglekļa dioksīda nodokli uzņēmumiem. Viņš arī ar bažām runājis par pārlieku liela nacionālisma riskiem migrācijas politikā.

Izdevums Politico ironizē arī par V. Dombrovska portfeļa nosaukumu – vai līdz šim Eiropa īstenojusi tādu politiku, kas vērsta uz dzīvniekiem vai citplanētiešiem?

Digitālie jautājumi uzticēti Margrētei Vestagerei no Dānijas. Viņa septiņus gadus ir bijusi konkurences komisāre, turklāt viņas laikā neiecietība pret negodīgas konkurences praksi beigusies ar apjomīgiem naudas sodiem tādiem gigantiem kā Google un Apple. The Economist analizē, ka viņas kandidatūra, visticamāk, lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem liks «apsēsties un paņemt pauzi». Viņa arī paspējusi iemantot ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas. «Jūsu nodokļu dāmīte – viņa tiešām ienīst ASV,» D. Tramps teicis Ž. K. Junkeram. M. Vestagere bija arī viena no kandidātēm EK priekšsēdētāja amatam.

Sarunvedēji ar britiem

Eiroparlamentāriešu vidū kritiku izpelnījies lēmums ietekmīgo migrācijas portfeli nodēvēt par Eiropas dzīvesveida aizsardzības jomu – tās pārziņa uzticēta Grieķijas pārstāvim Margaritim Shinam.

Migrācija būs viens no smagākajiem jautājumiem – galēji labējās partijas pēdējos gados guvušas panākumus visā Eiropā, koncentrējoties uz jautājumiem, kas saistīti ar imigrāciju no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Pašreizējās EK virzienā biruši milzum daudz pārmetumu par to, ka nav darīts pietiekami, lai gan apturētu, gan kontrolētu plūsmu uz Eiropu.

«Ir biedējoši redzēt ierosinājumu portfelim Eiropas dzīvesveida aizsardzība, kas aptver migrāciju un robežu aizsardzību,» paudusi Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas līdzpriekšsēdētāja Eiropas Parlamentā Ska Kellere. «Mēs ceram, ka prezidente fon der Leiena neredz pretrunu starp bēgļu atbalstīšanu un Eiropas vērtību atbalstīšanu.»

Eiropas dzīvesveida aizsardzības portfeli kritizēja arī cilvēktiesību organizācija Amnesty International, kas pārmeta Briselei galēji labējo retoriku, sasaistot migrāciju ar drošību.

«Eiropas dzīvesveids uztur mūsu vērtības. Ikviena cilvēka cieņas skaistums ir viena no mūsu dārgākajām vērtībām,» U. fon der Leiena pamato portfeļa nosaukumu. Viņa pati pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Ja M. Shinu amatā apstiprinās, viņa atbildībā būs migrācijas, drošības, nodarbinātības un izglītības jautājumi. Raidsa- biedrība BBC vērš uzmanību uz grieķa nostāju Brexit lietā – viņš uzsvēris, ka Lielbritānijai jāvieš skaidrība par valstī dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām pēc britu izstāšanās, kā arī uzstājis, ka bezvienošanās Brexit gadījumā būtu «acīmredzami», ka Īrijai būs cietā robeža, kas nozīmē cilvēku un preču pārbaudi, to šķērsojot.

Īrijas pārstāvis Fils Hogans līdz šim EK atbildēja par lauksaimniecību un lauku attīstību, tagad viņš nominēts kā tirdzniecības komisārs. F. Hogans zināms kā Lielbritānijas valdības kritiķis attiecībā uz tās attieksmi Īrijas un Ziemeļīrijas robežjautājumā Brexit sarunu laikā. Viņš uzskata, ka Lielbritānija sarunās par tirdzniecības politiku pauž «lielu cerību, bet mazu pieredzi». U. fon der Leiena 59 gadus veco politiķi raksturo kā izcilu sarunvedēju, piebilstot, ka viņš būs «ļoti godīgs, taču stingrs».

Šaubu ēnas

Citos gadījumos ir bažas ne par nosaukumu, bet kandidāta izvēli kā tādu. Politico vērš uzmanību uz ungāru Lāslo Tročāņi, kuram paredzēts uzticēt kaimiņattiecību un paplašināšanās jautājumus. Viņš gan nav piederīgs Ungārijā valdošajai premjera Viktora Orbana partijai Fides, kura balansē jau uz autoritārisma robežas, tomēr viņš šķietami ir pietuvināts pašam V. Orbanam un bijis tieslietu ministrs viņa valdībā laikā, kad valdību kritizēja par darba tiesību sistēmas graušanu.

Ungārijas portāls Hungary Today citē valdības viedokli, ka Eiropu sagaida jauna migrācijas politika, vērsta uz nacionālu interešu aizstāvību un kristietības vērtībām. L. Tročāņi iemieso šādas vērtības, pauž valdības preses dienests.

Transporta jomu plānots uzticēt Rovanai Plumbai no Rumānijas. Viņai mediji pārmet pārāk ciešas saites ar bijušo Sociāldemokrātu partijas vadītāju Liviu Dragneu, kurš šobrīd izcieš cietumsodu par varas ļaunprātīgu izmantošanu – fiktīvu savu partijas biedru nodarbināšanu. Politico, atsaucoties uz avotiem Rumānijas delegācijā, raksta, ka rumāņi paši balsošot pret R. Plumbu, jo «viņai ir antieiropeiskas pozīcijas un viņa publiski atbalstīja Liviu Dragneu».

Lauksaimniecības jautājumi būs ilggadējā EP deputāta, poļa Januša Vojcehovska pārziņā. Viņš ir Polijā valdošās partijas Likums un taisnīgums biedrs – partija regulāri saduras ar Eiropas institūcijām.

Šaubu ēna krīt arī pār francūzieti Silviju Gulāru – ir aizdomas, ka laikā, kad viņa bija eiroparlamentāriete, viņas tolaik pārstāvētā Demokrātiskā partija nelikumīgi izmantojusi EP līdzekļus, lai izmaksātu algas partijas darboņiem Francijā. Šā iemesla dēļ viņa tikai mēnesi nostrādāja par aizsardzības ministri Emanuela Makrona valdībā, tad izlēma no amata atkāpties.

Politico ironizē arī par ekonomikas portfeli, proti, tas uzticēts Paolo Džentiloni no Itālijas – no valsts, kura pati nespēj tikt galā ar savu budžetu.