Grozījumi Darba aizsardzības likumā papildinās to ar attālinātā darba definīciju

Normatīvi

Šā gada 18. septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ir plānots skatīt grozījumus Darba aizsardzības likumā, papildinot to ar attālinātā darba definīciju un paredzot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma ietvariem, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, informē Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Mārtiņš Šaškevičs.

Attālinātais darbs, likuma izpratnē, attiecas ne tikai uz darbu ar datoru, bet arī jebkuru citu darbu, kas tiek veikts ārpus uzņēmuma ietvariem (telpām), piemēram, kādu lietu izgatavošana vai apstrāde darba devēja uzdevumā. «Par attālināto darbu tiek uzskatīts tikai tas, kuru darba rakstura dēļ ir iespējams veikt ārpus uzņēmuma teritorijas, un darba devējs ar nodarbināto ir par to savstarpēji rakstiski vienojušies. Šāda vienošanās tiek noslēgta vai nu par pastāvīga, vai arī regulāra attālināta darba veikšanu,» viņš piebilst.

Šobrīd attālinātais darbs normatīvajos aktos netiek īpaši regulēts. Gan attālināto darbu, gan darbu birojā vai jebkurā citā darba vietā normatīvie akti reglamentē vienādi, neatšķiras arī darba devēja un darbinieku pienākumi. Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, darba devējam ir jānodrošina darba vides iekšējā uzraudzība uzņēmumā. Attālinātā darba gadījumā liela nozīme darba vides uzraudzībai ir nodarbināto atbilstošai apmācībai, lai nodarbinātais būtu pietiekami informēts par pareizu darba aprīkojuma lietošanu un apzinātos darba vides riskus, veicot darbu no mājām, atrodoties ceļā, kafejnīcā vai citur,» teic M. Šaškevičs.

Abu pušu vienošanās

Grozījumi paredz skaidru attālinātā darba definīciju – tas ir darbs, kuru varētu veikt uzņēmuma ietvaros, bet kas pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus tā. Visbiežāk tas ir saistīts ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, un parasti tas ir darbs ar datoru mājās, kopstrādes telpās vai citā privātā teritorijā.

Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Māra Vīksne uzsver, ka attālināts darbs ir tad, ja abas puses par to ir vienojušās un to veic regulāri. Tas neattiecas uz tādiem momentiem, kad neregulāri, atsevišķos gadījumos cilvēks kādu brīdī strādā mājās vai citur ārpus pastāvīgās darba vietas uzņēmumā. «Nevēlamies pārregulēt šo jautājumu, bet gan vērst darba devēju uzmanību, ka tie, kuri strādā no mājām, arī ir uzņēmuma darbinieki, un arī uz tiem attiecas darba aizsardzības noteikumi. Arī nodarbinātajiem ir jāsadarbojas ar darba devēju, jāsniedz informācija par to, kādos apstākļos un kā viņi strādā,» viņa teic.

Tas, ka nepieciešams regulēt attālināto darbu, secināts diskusijās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. «Jau šobrīd Darba aizsardzības likumā noteikts, ka darba devējs ir atbildīgs par visu nodarbināto veselību un drošību neatkarīgi no tā, kā šie darbinieki ir nodarbināti. Tomēr nav skaidri noteikts, ciktāl darba aizsardzības regulējums attiecas uz attālinātā darba veicējiem, tāpēc nolēmām to precizēt likumā. Arī tagad darba devējam ir jārūpējas par attālināti strādājošajiem, bet, apzinoties, ka ir sarežģīti to visu izprast un nodrošināt, vēlējāmies šo jautājumu konkretizēt,» klāsta M. Vīksne.

Izstrādājot grozījumus, ņemta vērā Eiropas Savienības līmeņa vienošanās starp sociālajiem partneriem un arodbiedrībām par attālināto darbu.

Jānovērtē riski

M. Vīksne uzsver, ka jebkurā uzņēmumā ir jāveic darba vides risku novērtēšana, ko nodrošina apmācīts darba aizsardzības speciālists. Attālinātā darba gadījumā klasiskā formā tas ir grūtāk izdarāms, jo ārpus uzņēmuma teritorijas nav šādas iespējas ierasties pie katra mājās un pārbaudīt, kā cilvēki strādā. Tāpēc svarīga ir abu pušu sadarbība. «Ņemot vērā, ka attālinātais darbs var tikt veikts nodarbinātā privātajā teritorijā, kur darba devējam nav tiesību piekļūt, vai arī tālu no uzņēmuma atrašanās vietas, darba devējam var būt sarežģīti veikt vides iekšējo uzraudzību, noteikt risku tām darba vietām, kas atrodas ārpus uzņēmuma. Lai pasargātu nodarbināto no nelaimes gadījuma, strādājot attālināti, darba devējam ir jāveic regulāra un pilnvērtīga darbinieku apmācība par darba aizsardzības prasībām un kā to veikt droši, atrodoties ārpus uzņēmuma teritorijas,» saka M. Šaškevičs.

M. Vīksne uzsver, ka risku novērtēšana var tikt veikta konkrētam darba veidam, nevis katrā darba vietā. Visbiežāk tas ir darbs ar datoru, un būtiskākās problēmas ir saistītas ar darba vietas iekārtošanu, pozu un apgaismojumu. Līdz ar to darba devējam ir jāinformē darbinieki par riskiem, kas varētu pastāvēt šādos apstākļos, un konsultēt, kā mājās iekārtot darba vietu, lai cilvēks zinātu, kā izvairīties no riskiem, kā nepakļaut sevi turpmākām veselības problēmām. «Varētu šķist, ka darbs ar datoru nav sevišķi kaitīgs, bet ilgtermiņā var rasties dažādas muguras, redzes, plaukstas locītavu problēmas. Uzņēmumā darbiniekam jau ir iekārtota darba vieta un ne par ko nav jāuztraucas, bet mājās tā ir arī viņu pašu atbildība – pareizi veikt darba pienākumus,» viņa uzsver.

Pagaidām bez traumām

Vaicāta, kas notiek gadījumos, kad darbinieks, strādājot no mājām, gūst traumu, M. Vīksne teic, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas vispārīgā kārtība ir noteikta normatīvajos aktos un smagos gadījumos iesaistās Valsts darba inspekcija, bet vieglāku traumu gadījumā izmeklēšanu veic darba devējs, ievācot informāciju un nosakot, vai nelaimes gadījums ir saistīts ar darba vides faktoru ietekmi. «Pagaidām nav konstatēti tādi nelaimes gadījumi darbā, ka saistīti ar attālināto darbu. Plānojam pārskatīt arī nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, paredzot atvieglotas prasības attālinātā darba gadījumā,» saka M. Vīksne.

Arī M. Šaškevičs apstiprina, ka šobrīd VDI nav saņemta informācija par notikušiem nelaimes gadījumiem darba vietā, kad darbinieks darbu veic attālināti. VDI nav novērojusi situācijas, kas liecinātu par problēmām un trūkumiem saistībā ar darba aizsardzības prasību ievērošanu attālinātā darba gadījumā. Vienlaikus viņš norāda, ka galvenais trūkums attālinātajam darbam no darba aizsardzības viedokļa ir tas, ka nodarbinātā izraudzītās darba vietas (mājokļa) pārbaude ir pieļaujama tikai tad, ja nodarbinātais pats to ierosina vai piekrīt darba devēja izteiktajai iniciatīvai.