Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā

Jaunuzņēmumi

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

 

Pavasarī tika publicēts pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu vidi un tika paziņoti galvenie secinājumi, bet viss pētījums arvien publiski nav pieejams. 12. septembris Latvijā tiek atzīmēts kā Startup diena. Kā jūs raksturotu Latvijas jaunuzņēmumu vidi?

K. Soms: Līdz pētījuma veikšanai katram bija savs pieņēmums, kas ir jaunuzņēmumi un cik daudz to ir. Diskusijas vienmēr bija balstītas iekšējā pārliecībā un sajūtās. Tāpēc viens no pētījuma pamatmērķiem bija beidzot nofiksēt reālo situāciju, lai, runājot par Latvijas startup pienesumu budžetā un visu pārējo, ir skaidri zināmi skaitļi, kas nomērīti konkrētā laika posmā. Izrādījās, ka situācija ir labāka, nekā cerēts, un Latvijā ir 418 startup.

Tie ir pētījuma brīdī dzīvie jaunuzņēmumi?

K. Soms: Protams, to skaits ir visu laiku mainīgs – katru dienu rodas jauni, bet citi beidz darbību vai transformē biznesu. Bija viedoklis, ka to ir starp 300 un 400, bet beigās izrādījās, ka ir vairāk nekā 400. Patīkami pārsteidz arī iemaksāto nodokļu apjoms. Nevar teikt, ka tas būtu mazs. No 2012. līdz 2018. gadam budžetā nomaksāti vismaz 34 miljoni eiro.

Z. Vipule: Nebija vienotības par to, cik daudz jaunuzņēmumu vispār ir, jo apzīmējums ir ļoti plašs. Pat Eiropas līmenī nav vienotas metodoloģijas, kā uzskaitīt jaunuzņēmumus. Igaunijā norāda, ka tas ir domāšanas veids. Katrā valstī ir atšķirības definīcijās, tāpēc šis ir grūts jautājums, rediģējām vairākus sarakstus, svītrojot ārā un liekot iekšā dažādus nosaukumus. Papildu izaicinājums, kas bija svarīgs Latvijā – līdz pieciem gadiem vai pēc pieciem gadiem.

Nereti lielie panākumi sākas laikā no piektā līdz septītajam gadam.

Z. Vipule: Viss atkarīgs no tās, kad dibina uzņēmumu. Citi uzņēmēji domā, ka vispirms jānodibina uzņēmums un tad tikai var sāk darbību, bet pieredzējuši uzņēmēji izmēģina vairākas idejas un tikai tad, kad redz, ka iecere būs sekmīga, dibina uzņēmumu.

Man ļoti patīk, ka pētījums parāda - startup dibinātājs ir 35 gadus vecs vīrietis, kam lielākoties ir pat maģistra grāds. Tas nozīmē, ka tie ir inteliģenti Latvijas vīrieši labākajos gados, kuri intensīvi strādājuši pie trešās vai ceturtās biznesa idejas, lai to izvirzītu un nestu tālāk pasaulē.

K. Soms: Ļoti patīkami pētījumā redzēt skaitļus attiecībā uz sieviešu līdzdalību. Arī viņas ļoti aktīvi piedalās šajā ekosistēmā, vēlas būt uzņēmējas. Parasti Eiropā lielajās diskusijās ir jautājumi par līdztiesību, bet mums nācija ir ļoti aktīva. Patīkami redzēt - nav tā, ka biznesā dominē tikai vīrieši. No ministrijas puses gan jaunas meitenes, gan puišus 5. un 9. klasē varam mudināt mācīties matemātiku, fiziku un ķīmiju, veidot savus uzņēmumus, un, iespējams, bizness pārvērtīsies par to, ko varēs pārdot par vienu vai desmit miljoniem eiro. Šobrīd pasaulē ir ļoti lielas iespējas izveidot daudzmiljardu biznesu. Jautājums ir tikai par pašu ambīcijām, jo iespējas ir.

Z. Vipule: Prieks, ka daudzi Latvijas startup ir novērtēti Silīcija ielejā. Katrā no lielākajiem akseleratoriem ASV ir bijis vismaz viens no mūsu jaunuzņēmumiem. Tas ir apbrīnojami! Vairāk nekā astoņi uzņēmumi bijuši šajos akseleratoros, kas apliecina, ka viņi ir gana labi un potenciāli.

Tāpat ir daudz pārdošanas gadījumu. Līdz šim 12 jaunuzņēmumi ir pārdoti – ask.fm, 4Finance, Infogram, Funderful, Cobook, Groglass, Roamer, X Infotech, Tapcore, Naco Technologies, Setupad, Profesionali.ru. Igaunija ir piesaistījusi ievērojami vairāk finansējuma, un viņiem ir 17 pārdošanas gadījumi. Mēs varam būt lepni ar saviem 12, jo līdz ar to, ka finansējuma nav, pašiem ir jāizdzīvo, līdz ar to idejas ir spēcīgākas. Iespējams, tas veicina straujāku attīstību un ilgtspēju.

K. Soms: Labs šī pētījuma blakusefekts ir tas, ka tika nokartēti visi startup Latvijā un izveidota datubāze – ir skaidri zināms, kuri startup eksistē, varam tos ieraudzīt un nosaukt. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra turpina šīs datubāzes uzturēšanu.

Vēl pētījums iedeva papildu idejas tam, kas būtu jādara nākotnē, deva priekšlikumus, kas papildina ministrijas darāmo darbu sarakstu, lai arvien attīstītu startup ekosistēmu. Šobrīd gatavojam jaunus grozījumus Jaunuzņēmumu likumā. Būtiskākā izmaiņa ir tā, ka vēlamies atbalstīt uzņēmumus, kas spēj piesaistīt finansējumu ārvalstīs un kam investors prasa pārcelt uzņēmuma darbību, kā rezultātā veidojas sava veida koncerna struktūra. Mēs vēlētos atbalstīt arī šāda veida Latvijas jaunuzņēmumus caur Jaunuzņēmumu likumu ar nodokļu atlaidēm. Tad diezgan kardināli mainās uztvere, ka startup nav kaut kas ļoti lokāls, bet gan pasaules ideja, kuras īpašnieki un menedžments, visdrīzāk, dzīvo kaut kur pasaulē. Ir pierādījies, ka tad, ja jaunuzņēmums izveidojas Latvijā un te nostiprinās komanda, tad tā arī paliek. Menedžments un māteskompānija var būt jebkur pasaulē, tomēr centrs, smadzenes un sakne paliek Latvijā. Ar valsts atbalstu varam papildus nostiprināt to, ka bāze paliek un nostiprinās Latvijā. Tas ir lielāks ieguvums nekā iespējamais zaudējums, ko varētu saskatīt, atbalstot uzņēmumus, kas it kā varētu aiziet prom no Latvijas. Jo vairāk uzņēmums iesakņojas konkrētā vietā, jo grūtāk tam aiziet.

 

Līdz šim jau vieni grozījumi bija?

K. Soms: Jā, bija vieni grozījumi, un tagad top nākamie. Kad likumu veidojām, bija ļoti tumša bilde, kas ir jaunuzņēmumi un startup ekosistēma. Ar katriem grozījumiem precizējam, kā sistēmu padarīt vienkāršāku, lai tā atbalstītu pēc iespējas vairāk jaunuzņēmumu.

Vēl gribam sakārtot darbinieku opciju jautājumu. Vienreiz tas jau ir bijis dienaskārtībā, bet toreiz diskusija apstājās pie grozījumiem Komerclikumā. Rudenī tomēr plānojam atgriezties pie šī jautājuma, jo praksē tas nestrādā. Tas nozīmē, ka tomēr būtu jāveic grozījumi. Cerams, ka mums šajā jautājumā būs atbalsts Tieslietu ministrijā un Saeimā.

Vai izceļas kāda nozare, kurā ir vairāk jaunuzņēmumu? Vai pētījums apliecina bieži vien publiski izskanējušo domu, ka visvairāk jaunuzņēmumu ir finanšu tehnoloģijās?

Z. Vipule: Analizējām to vairākos griezumos. Vadoties no lielākajām investīcijām, visvairāk ieguldīts blokķēdes tehnoloģijās. Tas ir saistībā ar Bitfury. Tāpat daudz projektu ir finanšu tehnoloģiju, bezpilota lidaparātu un robotu jomā. Ja skatāmies no uzņēmumu skaita, visvairāk startup ir digitālajās tehnoloģijās un viedās tehnoloģijās, tai skaitā bezpilota lidaparātu un mākslīgā intelekta jomā. Vērojama tendence, ka liela nozīme ir jomas izcilniekiem – tie virza lietas uz priekšu.

K. Soms: Mūsu salīdzinošā priekšrocība ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Startup pārdošanas darījumiem vien tādi ir divi – Naco Technologies un GroGlass. Mums ir paveicies, ka mums ir Komercializācijas reaktors, kura darbība tagad tiek finansēta arī no publiskajiem līdzekļiem. Līdz ar aktīvāku LIAA darbību aģentūra tagad veidojas par jaunuzņēmumu un tehnoloģiju kompetenču centru – veidojas vienas pieturas aģentūras princips. LIAA arvien vairāk nostiprina savas zināšanas un lomu jaunuzņēmumu sistēmā.

Svarīgāk, lai mums veidojas pēc iespējas vairāk biznesa iesācēju, jo trešā, ceturtā biznesa ideja būs tā, kura varētu būt īstā. Šajā jomā daudz kas ir izdarīts, ir pirmssēklas un sēklas instrumenti, akseleratori, publiskais finansējums. Taču mums divu miljonu nācijā komandu skaitam ir dabiskais ierobežojums, ko nevaram pārkāpt. Tāpēc, protams, skatāmies uz to, ko varam piesaistīt no ārpuses. Ir liela ticība, ka uzņēmumi, kas te iesakņojas, paliks Latvijā. Mūsu interesēs būtu dabūt pēc iespējas lielus talantus uz Latviju, lai viņi te veido savu biznesu. Vēl vairāk esam atvieglojuši startup vīzu jautājumu, lai būtu ārzemju komandām draudzīgāki.

Kas pētījumā parādās kā desmit lielākie startup pēc apgrozījuma?

Z. Vipule: Patiesībā tādu jautājumu nemaz neapskatījām saistībā ar ekosistēmas īpatnībām. Jaunuzņēmumus bieži vien mēra pēc piesaistītā finansējuma, tāpēc jāskatās pēc lielākajām piesaistītajām investīcijām. Labāk būtu mērīt pēc pārdošanas gadījumiem un piesaistīto investīciju apjoma. Nevaram runāt par lielākajiem pēc apgrozījuma.

K. Soms: Startup gadījumā tas vienmēr ir izaicinājums, ko mērīt – tirgus vērtību vai piesaistītās investīcijas. Ne vienmēr apgrozījums parāda kompānijas potenciālu. Šobrīd tuvojamies periodam, kad iepriekšējās paaudzes riska kapitāla investīcijām būs pienācis brīdis, kad fondi sāks pārdot savas kapitāldaļas. Cik dzirdēts, neformāli runājot, paredzami ļoti labi pārdošanas gadījumi, kur īpašnieki, pārdodot savas daļas, varēs gūt ļoti labus ienākumus.

Pārdošana ir nozīmīgs punkts jaunuzņēmuma dzīvesciklā. Cik svarīgs ekonomikai kopumā ir šis process?

K. Soms: Nav tā, ka viens ieguldīts eiro dod tieši vienu eiro atpakaļ. Tas jāskatās kompleksi. Tiešais labums ir tas, ka komandas šeit strādā, veido biznesu, maksā nodokļus, jaunuzņēmumos ir pietiekami iespaidīgas algas. Kad biznesa ideja ir aizgājusi, katru gadu aug apgrozījums un investors uzņēmumu nopērk, labums kļūst lielāks. Tāpēc ir svarīgi sakārtot darbinieku opciju jautājumu, lai iegūst ne tikai pirmais dibinātājs, bet arī visa pārējā komanda, kas projektā būs ieguldījusi savu laiku un intelektuālos resursus. Netiešā veidā ir pierādījies, ka veiksmīga uzņēmēja gēns nebeidzas ar to, ka nopērk lielu, dārgu māju, skaistu mašīnu un dzīvo tālāk. Viņi veido nākamo uzņēmumu,  iegulda citās kompānijās. Lielākais efekts ir šis netiešais, kad tie, kam bija veiksmīga pārdošana, turpina veidot savus biznesus, investēt, palīdzēt citiem. Labs piemērs ir Igaunijā, kur cilvēki, kas nopelnīja Skype darījumā, iesaistījās ekosistēmā. To var redzēt jebkur pasaulē – nauda atgriežas sistēmā. Ar katru nākamo uzņēmēju paaudzi cilvēki kļūst gudrāki, viņu ir vairāk, tiem ir biezākas kabatas, un viņi zina, kā piesaistīt finansējumu ārzemēs.

Interesanti, ka tad, kad pārdod vietējo pārtikas ražotni, cilvēki ir bēdīgi, bet startup gadījumā ir pretēji – visi priecājas. Vai jums ir tam skaidrojums?

K. Soms: Visdrīzāk, tā ir emocionālā saikne ar produktu vai zīmolu. Varu iedomāties, ka tas daļēji ir tāpēc, ka ir bijuši gadījumi, kad ražošanas uzņēmums ir pārdots kādai lielai kompānijai un ražošana ir pārcelta uz citām valstīm, tiek mainīts zīmols. Vēsturiski ir dažādi iemesli, kāpēc varbūt ir tāda uztvere. Patiesībā pārdošana pati par sevi nav nekas slikts. Protams, gribētos, lai mūsu uzņēmumi pirktu citu valstu kompānijas un veidotos uzņēmumi, kas var attīstīt biznesu, būt globālā tirgū un kļūt par multinacionālu kompāniju.

Vai sabiedrībā ir labāka izpratne par jaunuzņēmumiem, un kāpēc ir svarīgi tos atbalstīt?

K. Soms: Šī diskusija būs aktuāla vēl labu laiku. Taču pirms trim četriem gadiem mēs vispār par to nerunājām, bet šodien, pateicoties arī mediju ieinteresētībai un vēlmei parādīt šo apakšnozari, redzam, ka Latvija nesastāv tikai no loģistikas un ražošanas sektora uzņēmumiem, bet notiek arī super inovatīvas lietas. Nenoliedzami arī tradicionālajos sektoros notiek daudzas labas lietas, ir daudz inovāciju. Brīžam var pārmest, ka par to pārāk daudz tiek runāts, bet jaunie biznesa modeļi ienāk visās nozarēs un valstīs, un nerunāt par tiem būtu nepareizi.

Z. Vipule: Jaunuzņēmumi ir daļa no inovāciju ieviešanas formām. Tās pāris desmitgadēs ir mainījušās, ja agrāk tās bija iekšējas, lielākoties tikai lielajos uzņēmumos vai nāca no augstskolām, tad šobrīd tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka jaunuzņēmumi ir tie, kas pasaulē bīda inovācijas. Šodien inovācijām svarīgs elements ir tieši jaunuzņēmumi, inovatīvas komandas, kas virza un vada pārmaiņas. Tāpēc ir jāatbalsta tie un jādomā par to attīstību.

K. Soms: Šobrīd skatāmies, kā valsts kapitālsabiedrības varētu sadarboties ar jaunuzņēmumiem. Tur arī paveras daudz iespēju, tas ir viens no veidiem, kā lielākas korporācijas tiek pie jauniem biznesa virzieniem. Mēģinām uzbūvēt pilotprojektu, kas ar laiku varētu būt patstāvīgs risinājums, lai šie abi divi ekonomikas virzieni spētu satikties un radīt sinerģijas efektu, gūstot daudz lielāku labumu.

Latviešu valodā ir jānošķir jaunuzņēmums un jauns uzņēmums. Tāpēc ļoti daudz skaidrojām, ka šis likums ir par jaunuzņēmumiem, anglicismā – startup, kur ideja šodien var būt Latvijā, rīt visā Āzijā, aizparīt – Amerikā. Tāpēc vietējais restorāns mazpilsētā nekad nebūs startup ar inovatīvu un mērogojamu biznesa modeli. Tā ir cita tipa uzņēmējdarbība. Dažāda veida uzņēmumiem ir atšķirīgs atbalsta instrumentu klāsts, un nav tā, ka tad, ja šobrīd, runājot par jaunuzņēmumiem, esam aizmirsuši par citiem. Jaunus uzņēmumus palīdzam attīstīt biznesa inkubatoros un Altum programmās, vidēji lieliem uzņēmumiem palīdzam eksportā, lieliem – pētniecībā un attīstībā. Nav tā, ka vienus atbalstām vairāk un citus - mazāk.

Cik spējīgi ir Latvijas jaunuzņēmumi?

K. Soms: Pēc manas dziļākās pārliecības, mēs esam ļoti, ļoti spējīgi. Mums vajadzētu aizmirst latvieti klasisko, kas kaisa sev pelnus uz galvas, un būt lepniem par to, ko darām. Mums ir ļoti labi piemēri, un man nav šaubu, ka radīsies arvien jauni.

Kuri ir tie Latvijas spīdekļi, kas jau ir uzauguši no startup fāzes un varbūt radās vēl pirms tam, kad šādu apzīmējumu sākām lietot?

K. Soms: Protams, MikroTik, ko daži pat dēvē par pirmo Latvijas vienradzi, ja paskatās uz tā peļņu un tirgu. Uzņēmums radās kā sava veida startup un tagad ir globāls ražotājs. Droši vien par tādiem varētu uzskatīt vēl vairākus uzņēmumus elektronikas nozarē, kas pamazām aug un attīstās. Ar šādiem uzņēmumiem vienmēr ir sarežģīti – kurā brīdī novilkt robežu starp startup un klasisku ražošanu.

Z. Vipule: Tāpat arī labs piemērs zinātniskam jaunuzņēmumam ir Primekss, taču ir arī daudzi citi piemēri.

 

Kādi ir lielākie izaicinājumi vietējā jaunuzņēmumu vidē?

Z. Vipule: Vislielākais izaicinājums ir sasaite ikdienas formā. Šobrīd sadarbība starp jaunuzņēmumiem lielākoties notiek pasākumu formā. Ļoti labi, ka to ir pietiekami daudz un tie notiek regulāri, ir diezgan labi apmeklēti, taču, darbojoties un atrodoties vienā vietā, sasaiste un zināšanu pārnese notiktu ievērojami aktīvāk. Pasaulē pierādās, ka uzņēmumi ikdienā vislabāk cits no cita var mācīties, ja tie ir tuvāk cits citam. Interesanti, ka jaunuzņēmumi ir arvien atvērtāki dalīties ar savām biznesa idejām. Uz to būtu jātiecas vēl vairāk, bet jau ir vērojama liela izaugsme – vēl pirms dažiem gadiem cilvēki nestāstīja par savām idejām, jo baidījās, ka kāds tās nozags. Tagad biznesa vide ir atvērtāka un neviens vairs tā nedomā. Tā bija vecā tipa domāšana, kas ir veiksmīgi mainījusies. Cilvēki saprot, ka ideja ir tikai 1% un 99% ir darbs pie tās.

Ko jūs gribētu redzēt nākamā pētījuma rezultātos?

K. Soms: Kad sākām atbalstīt startup vidi, mums bija absolūti ambicioza vīzija – lai Latvija jaunuzņēmumiem ir Nr.1 izvēle Baltijā. Kāpēc būtu jābūt mazākiem mērķiem? Es vēlētos, lai pēc diviem trim gadiem mēs runātu par divreiz lielāku startup skaitu. Tas būtu perfekti. Mēs mēģinām radīt visus nepieciešamos parametrus, lai tas varētu īstenoties. Mēs nevaram katru skolēnu aizvest uz ķīmijas stundu, bet varam ieguldīt izglītības sistēmā.

Z. Vipule: Lai būtu Nr.1 Baltijā, visu laiku vajadzīgs salīdzināties ar Igauniju, taču pēc cipariem nevaram to noķert. Man gribētos citu mērķi – vēl vairāk zinātnisko startup. Taču zinātniskajiem startup ir  visilgākais laiks līdz pārdošanai. GroGlass ir viens no labākajiem piemēriem, un tam pagāja padsmit gadi līdz pārdošanai, līdzīgi arī Conelum, lai gūtu atpazīstamību tirgū, kamēr citiem tikpat ilgs laiks var paiet no idejas līdz reāli aktīvai darbībai.

Kopumā Latvijā veiksmīgs jaunuzņēmumu uzņēmējs vispirms ir pastrādājis kādā uzņēmumā, no tā ir sapratis, kā lietas notiek, un tikai tad ir gatavs likvidēt trūkumus, ar savu laiku un naudu tiekties uz augstāko pilotāžu. Pārdošana ir biznesa sasniegumu augstākā pilotāža. Lai to sasniegtu, ir jābūt ļoti, ļoti daudzām prasmēm.