Līdz decembrim Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ne par ko citu nedomās, kā vien par Nacionālās attīstības plānu (NAP) līdz 2027. gadam

Nacionālās attīstības plāns

NAP laicīga apstiprināšana Saeimā dos iespēju sniegt skaidrību Eiropas Parlamentam par Latvijas attīstības plāniem. Nepieciešamība sniegt šādu skaidrību sakņojas nevis prozaiskās NAP mērķu definīcijās par labāku Latvijas nākotni, bet gan vēlmē tikt laikus iekļautiem Eiropas struktūrfondu sarakstos un tāmēs, lai veiksmīgi tiktu pie naudas. «Nav jau tā, ka kāda valsts, kurai nav laikus izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr labāk būtu, ka plāns tiek iesniegts laikā,» Dienas Biznesam pēc komisijas sēdes paskaidroja deputāts Arvils Ašeradens.

Mēnesis laika

Iepriekš bija paredzēts, ka NAP pabeigs plānot jau jūnijā vai vismaz šā gada septembrī, tomēr realitātē iznāks pamatīga steiga, par kuras rezultātu jau pirmajā sarunu dienā deputāti sāka šaubīties.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks deputātus informēja par to, ka komisijā NAP sākotnējā versija nonāks 26. septembrī. Tad tautas priekšstāvjiem ātri ar to jāiepazīstas, jāizstrīdas par katru punktu tā, lai decembrī to Saeima varētu akceptēt.

Patlaban NAP paredz sešas prioritātes, kuras saīsināti varētu nosaukt par veselību, izglītību, biznesu, māju, kultūru un drošību. Protams, izteiktas prioritātes ir tēlaināk un ar skaistākiem vārdiem. Piemēram, to, ko Dienas Bizness saīsinot nosauca par veselību, NAP diagrammā raksta: «Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki.» Arī citām prioritātēm ir garāki un cerīgāki nosaukumi. Sešas prioritātes sadalās 18 pamatdarbības virzienos, no kuriem tad izrietēs valdību rīcības plāni, nozaru politikas, reģionālie plānošanas dokumenti un daudz kas cits mūsu sadzīvē. Ievērojot, ka plāns pēc būtības ir vēlmju saraksts mazliet ilgākam periodam nekā kārtējais budžets, tad arī finansējums tam parādās jau konkrētos budžetos, un nereti gadās, ka tas neparādās vispār vai ir nepietiekams. Piemēram, Nacionālais attīstības plāns 2020. gadam paredzēja, ka šobrīd Latvijā dzīvos 2,5 miljoni cilvēku. Mērķis nav sasniegts, iedzīvotāju skaits turpina kristies, un šobrīd plānotāji ir mazāk ambiciozi – cer apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Par plāna detaļām pēc tā iepazīšanas komisijas deputāti spriest un tirgoties par finansējumu varēs kādu mēnesi, bet tad jau tam jānonāk uz Saeimas balsojuma dēļa.

NAP balsojumam ir viena īpatnība – Saeimā deputāti to varēs vai nu apstiprināt, vai arī noraidīt. Nekāda otrā lasījuma, nekādu papildinājumu.

Kristāla bumbas nav

Pirmais jautājumu par prioritāšu izpildāmības pārbaudi vai verifikāciju uzdeva Arvils Ašeradens, prasot, vai PKC ir kāds verifikācijas mehānisms, kas apliecinās, ka mērķis ar konkrētiem paņēmieniem un finansējumu ir sasniedzams.

«Mums tieši šādu verifikācijas modeļu nav. Darba grupās strādāja Latvijas Banka, kas izmantoja savus modeļus, lai pierādītu mērķu sasniedzamību, bet mums nav kristāla bumbas, kas pasaka, ka viss izdosies,» atbildēja P. Vilks.

Minot dažādus piemērus, līdzīgu jautājumu uzdeva arī komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Proti, kā iespējams plānot attīstību, ja nav iespēju ticami pārbaudīt, ka mērķi vismaz ir cerības sasniegt.

«Mums nav nepieciešami mērķi bez metodes. Es saprotu vēlmi plānā ielikt kvantificētu rādītāju, tomēr, ja jūs to šādi darāt, tad ilgtermiņā tas nestrādās. Būs kā ar iepriekšējo plānu, kad nebija skaidru pasākumu,» uzsvēra V. Dombrovskis. P. Vilks oponēja, ka politikas valstī bijušas un kaut kas ir darīts. A. Ašeradens norādīja, ka skaitļi iepriekšējā plānā nereti bijuši «no pirksta izzīsti», to demonstrējot ar žestu, un tas arī bijis daudzu plānu neizpildīšanās cēlonis. A. Ašeradens arī norādīja, ka katrs mērķis un prioritāte, vai tā būtu Latvijas augstākās izglītības sakārtošana vai demogrāfijas problēma, maksā naudu, kuras daudzums ir ierobežots. Sarunu karstumā deputāte Anda Čakša pat norādīja, ka veselības sadaļa NAP uzmetuma diagrammā nepamatoti izcelta pāri izglītības sadaļai, jo pēdējā esot būtiskāka.

Deputātus mierinot, P. Vilks izskaidroja iepriekšējā Nacionālā attīstības plāna 2020. gadam viena no mērķiem virzīšanos. «Bija mums mērķis, ka Latvijā dzīvos 2,5 miljoni cilvēku. Šāda bija vēlme, un bija arī diezgan kritisks, ekspertu izstrādāts scenārijs, pēc kura mēs rīkojamies arī šodien. Mēs strādājam pēc ekspertu dota novērtējuma un scenārija,» tā P. Vilks.

Visnotaļ skarbi NAP konceptu novērtēja deputāts Aldis Gobzems, nosaucot to par labu literāru sacerējumu, kuru varētu uzrakstīt arī sekmīgs pamatskolas skolnieks. Proti, ir daudz jauku frāžu, tomēr nav skaidrības, kā kaut vienu no tām izdosies ieviest dzīvē. Lai arī A. Gobzems ik vārda galā centās norāt pozīcijas deputātu A. Ašeradenu par dažādiem nodarījumiem sabiedrībai, kā jau tas opozicionāram pieklājas, patiesībā arī viņa jautājums bija līdzīgs. Vai ir pārbaudāmi un saskaitāmi lielumi, pēc kuriem kaut ko var prognozēt un pateikt?

Par NAP nobalsos

Pēc samērā asās A. Gobzema uzstāšanās, kā arī pēc deputāta Jāņa Dombravas paziņojuma, ka tik daudzpartejiska koalīcija nespēj izšķirties par ilgtermiņa prioritātēm, V. Dombrovskis aicināja būt kritiskiem un kreatīviem, jo NAP tik un tā tiks apstiprināts.

«Par NAP nobalsos, jo tā noraidīšana radītu problēmas ar Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvi. Kaut kādu naudu var arī nedabūt, un tieši to koalīcijas deputātiem pateiks pirms balsojuma, jautājot, vai viņi tiešām vēlas būt atbildīgi par naudas zaudēšanu. Es jums garantēju, ka pozīcijas deputāti padomās un nobalsos par plānu. Problēma ir apstāklī, ka šis ir Nacionālais attīstības plāns, nevis Eiropas Savienības fondu investīciju piesaistīšanas plāns. Tajā ir jāparedz vispusīga valsts attīstība,» komisijas deputātus produktīvam darbam motivēja V. Dombrovskis.

Ja tomēr ļoti strādāt negribas, viņš piedāvāja, daudz nedomājot, visu ES atbalstu, kas lēšams ap četriem miljardiem eiro, ieguldīt Latvijas ceļu sakārtošanai, un nebūšot daudz jāgudro. Visiem tad būtu skaidrība par ES naudu, par tās izlietojumu un galarezultātu.

«Es saprotu, ka plānā ir jāieliek viss un viss kļūst par prioritāti, tomēr, ja tā ir, tad prioritāšu nav. Vienīgais veids, kā efektīvi rīkoties, ir skaidri pateikt, ka mūsu valstī ir konkrētas, saskaitāmas prioritātes. Ja mēs gribam dzīvot citādāk, tad jāsāk rīkoties citādāk,» debates turpināja A. Gobzems.

P. Vilks deputātiem paziņoja, ka kopumā NAP ietilpst ideja par līdzekļu koncentrēšanu noteiktām lietām un nav tā, ka nauda vienlīdzīgās daļās tiks pārdalīta visām vajadzībām. Kādas konkrēti būs šīs lietas un cik daudz naudas tām varētu tikt, kā deputāti, tā sabiedrība uzzinās līdz novembra beigām.

Atgriežoties pie A. Ašeradena maigās definīcijas par to, ka tā jau nebūs, ka neko nedabūsim, ja NAP vai citi plāni nebūs laikā, jāteic, ka patiesība ir mazliet skarbāka, un vislabāk to aprakstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Armands Eberhards šā gada 20. augusta Ministru kabineta sēdē, stāstot par to, kādas sekas var iestāties, ja laikus neuzsāksim piesaistīt struktūrfondu līdzekļus un nerīkosimies tā, kā prasa Eiropas Komisija. «Eiropas Komisijas precizētie nosacījumi paredz tā saucamo N+2 jeb automātisko piešķīrumu samazinājumu, ja mēs noteiktu resursu apjomu neizmantojam otrajā gadā,» sacīja A. Eberhards, tostarp lūdzot atcerēties, kā Latvijai klājās ar līdzekļu apgūšanu iepriekšējā periodā, kad sākumā netika darīts nekas, bet pēc tam naudas pieplūdums radīja problēmas tirgū. Principiāli tā ir norāde uz savlaicīgas plānošanas nespēju visos līmeņos, kas pēc jauniem noteikumiem var nest praktiskus zaudējumus. A. Eberhards arī skaidri pateica, ka Eiropas Komisija NAP redz kā būtisku nosacījumu sarunās par struktūrfondu līdzekļiem.

Strīdi būs

Komisijas sēdes laikā V. Dombrovskis centās noskaidrot, kuri ir bijuši tie jautājumi, par kuriem jau darba grupās viedokļi dalījušies un bijuši visasākie strīdi, lai saprastu, kā plānot komisijas darbu un kuram jautājumam paredzēt vairāk laika.

P. Vilks informēja, ka viens no strīdus āboliem būs CO2 emisiju jautājums, kas tieši ietekmē uzņēmējdarbību. Īstas skaidrības par to, kādi risinājumi būtu vislabākie, vēl aizvien neesot, un acīmredzami, ka būs nepieciešama politiskā griba atsevišķās lietās.

Otra būtiskā sadaļa, kuru pieminēja P. Vilks, bija darbaspēka trūkums, ar to saistītie jautājumi un to iekļaušana NAP. Proti, darbaspēka nav un uzņēmēji labprāt vēlētos mīkstināt migrācijas politiku, lai brīvāk varētu piesaistīt strādājošos no kaimiņvalstīm. Neapšaubāmi, ka reģionālā attīstība nepaliks bez ievērības. Jau šobrīd, runājot par Eiropas Savienības fondu piesaisti, tiek ņemts vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēguma vēl aizvien varētu saglabāties reģioni, kuros notiek plānošana. Proti, tādi kā līdzekļu pārdales punkti, no kuriem nauda stihiski pārceļo uz pašvaldību kabatām. Ne visi ar pašreizējo scenāriju ir mierā, un jau 11. septembra komisijas sēdē jautājums tika pieminēts. Neapšaubāmi, ka izglītības vajadzības tiks pārrunātas, sākot no pamatskolas un beidzot ar universitātēm. Jau pēc komisijas sēdes A. Ašeradens Dienas Biznesam sacīja: «Latvijas izglītības sistēmas neatbilstība uzņēmēju vajadzībām jau ir kļuvusi episka. Tas ir jārisina arī Nacionālās attīstības plānā.»