Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki

Nodokļi

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatvo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma konktekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Grib lielākas iespējas

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Kopš Valsts ieņēmumu dienestam ir dotas tiesības dažādos procesos personām piemērot to darbību ierobežojošus pasākumus (piemēram, personu iekļaušana riska personu sarakstā, valdes locekļu atbildība, administratīvās atbildības piemērošana, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus), personas, lai izvairītos no šādiem ierobežojumiem, izvēlas saimnieciskās darbības veikšanu organizēt tā, ka komersantam nav oficiālas valdes, bet patiesie valdes locekļi komersanta darbību vada ar pilnvaroto personu un prokūristu starpniecību. Kā ir atzīts tiesību doktrīnā, valdes locekļiem paredzēto atbildību var piemērot arī tām personām, kas formāli komercreģistrā nav ierakstītas kā valdes locekļi, bet faktiski īsteno valdes funkcijas – faktiskais (de facto) valdes loceklis. Tas varētu attiekties arī uz komercpilnvarnieku, prokūristu vai pat dalībnieku (akcionāru). Tomēr arī procesa uzsākšana pret šādām personām nevar pastāvēt uz prezumpcijas pamata, kā arī papildus ir jāpierāda, ka konkrētā persona ir faktiskais valdes loceklis, kas faktiski rīkojies juridiskās personas vārdā. Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir pietiekama kompetence un iespējas iegūt pierādījumus, lai nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesa vajadzībām izvērtētu un konstatētu gan uzņēmuma pārejas gadījumus, gan atsevišķu personu darbību vai bezdarbības ietekmi uz nesamaksāto nodokļu apmēru un pieņemtu lēmumus par to atbildību, normatīvajā regulējumā būtu jānostiprina ne tikai juridisko personu esošo un bijušo amatpersonu atbildība, bet arī faktisko amatpersonu, pārstāvju, dalībnieku u.c. personu atbildība par juridiskās personas nodokļu maksājumu veikšanu valsts un pašvaldību budžetā un neatkarīgi no tās maksātspējas.

Vienlaikus, ir nepieciešami arī grozījumi juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumā attiecībā uz likumā Par nodokļiem un nodevām ietverto kritēriju, saskaņā ar kuru Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam, ja cita starpā ir konstatēts, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Ņemot vērā, ka minētais kritērijs ir visbiežākais procesa neuzsākšanas iemesls un, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta praksē konstatēto, ka komercsabiedrības aktīvi, ja tādi ir, tiek atsavināti vēl pirms nodokļu samaksas termiņa iestāšanās, kā arī nosacījums, ka aktīvi atsavināti personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē, vēl vairāk samazina šādu gadījumu esību, ir nepieciešams grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, nosakot, ka turpmāk viens no kritērijiem procesa uzsākšanai būs fakta konstatācija, ka juridiskā persona pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu pieņemšanas, paziņojuma par datu atbilstības pārbaudes laikā konstatētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju nosūtīšanas, tematiskās pārbaudes akta noformēšanas, ja tematiskās pārbaudes laikā konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās, ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa vai faktiskā vadītāja darbības vai bezdarbības rezultātā pilnā apmērā nav samaksāti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi. Tādējādi vairs nebūs nozīmes tam, kāds statuss ir personai, kurai ir atsavināti juridiskās personas aktīvi, pret juridiskās personas valdes locekli. Šajā gadījumā būtiski būs konstatēt faktu, ka juridiskās personas (jeb juridiskās personas izpildinstitūcijas (valdes) vai faktiskā vadītāja) veiktā darbība vai bezdarbība ir novedusi pie tā, ka nodokļu parāds nav segts. Informatīvajā ziņojumā šim ierosinājumam pievienotajā ieguvumu tabulā ir norādīti pieci milj. eiro 2020. gadā un tikpat daudz arī 2021. un 2022. gadā.

Pilnas atbildības SIA

«Ja par nesamaksātajiem nodokļiem personīgo atbildību vēlas uzvelt arī akcionāriem, dalībniekiem, tad zūd jēga veidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un šī uzņēmējdarbības forma Latvijā jāpasludina par «persona non grata»,» ideju vērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņasprāt, tas būtu neloģisks solis. «Vai tas nozīmē, ka Latvijas SIA dalībnieki būs ar pilnu personīgo atbildību pret valsti par šīs SIA nesamaksātajiem nodokļiem, bet analogās sabiedrībās ar ierobežotu (nodalītu) dalībnieku atbildību citās ES dalībvalstīs būs citādāk?» retoriski jautā E. Egle. Viņa norāda, ka Ltd (limited) forma ir ļoti populāra, kura dalībnieku atbildību ierobežo ar konkrētu apmēru. «Varbūt Latvijā vajadzētu nolemt, ka uzreiz, jau reģistrējot SIA, tās dalībnieki par labu valstij ieķīlā savu mantu un naudu, tā taču būs vienkāršāk piedzīt nesamaksātus nodokļus?» ironiski piebilst E. Egle. Viņai gan interesē, kāda atbildība un konkrēti kurš cilvēks ar savu maku atbildētu par nesamaksātajiem nodokļiem no valstij piederošajām kapitālsabiedrībām. «Kurās pasaules valstīs par nesamaksātajiem nodokļiem atbild SIA vai akciju sabiedrības dalībnieki?» ar pretjautājumu uz jautājumu par ārvalstu praksi atbild E. Egle. Viņa arī neredz īsti pamatojumu, kāpēc par nesamaksātajiem nodokļiem atbildība būtu jāuzveļ prokūristiem vai komercpilnvarniekiem. «Valdes locekļi taču jau pašlaik noteiktos gadījumos atbild ar savu maku par valstij nesamaksātajiem nodokļiem, turklāt vēl vienu no šiem kritērijiem tiek solīts mainīt,» uzsver E. Egle. Šajā jomā varot būt arī interesanti «stāsti», ka proporcionāli savu akciju apmēram no kopējā uzņēmuma pamatkapitāla nodokļu parādu pienāktos maksāt arī mazajiem dalībniekiem (akcionāriem), kuriem pat valdes līmenī nav teikšanas. «Tas būtu neloģisks solis,» tā E. Egle.

Liela brēka

«Ar nodokļu nemaksātājiem ir jācīnās, taču nav lielas jēgas ieviest instrumentus, ja ar tiem nav īsti iespējams sasniegt iecerēto mērķi, jo tad viss pasākums ir vērsts vairāk uz procesu un kārtējo ķeksīti (kā cīnāmies ar nodokļu nemaksātājiem), nevis reālu rezultātu,» ideju vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņš savu skepsi skaidro ar to, ka ļoti maz uzņēmumiem Latvijā ir reģistrēti porokūristi vai vēl jo vairāk personas, kuras rīkojas uz komercpilnvaras pamata juridiskās personas vārdā. «Vai tad nodokļu nemaksātāji ir tie, kuri nozīmē prokūristus, lai tie rīkotos un izvairītos no nodokļu nomaksas?» jautā A. Dābols. Viņš arī gribētu zināt, vai patiešām valsts varētu no šiem prokūristiem reāli piedzīt to pārstāvēto juridisko personu nesamaksātos nodokļus. «Šaubos, vai prokūristi ir tik turīgi cilvēki, ka viņiem naudas un mantas vērtība sniedzas daudzos desmitos vai simtos tūkstošos eiro, nemaz nerunājot par miljoniem,» tā A. Dābols. Viņš arī norāda, ka var jau juridiski vērst nodokļu parādu piedziņu pret SIA vai akciju sabiedrības dalībniekiem, bet nav skaidrs, kā šos parādus reāli piedzīt (un cik tas process maksā), ja tie ir no kādas valsts Āfrikā vai Āzijā.

Valde jau atbild

DB jau rakstīja, ka no 2015. gada ir spēkā arī norma, kas paredz valdes locekļu personīgu atbildību par nesamaksātajiem nodokļiem. VID ir tiesības sākt procesu par uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šī uzņēmuma valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, ja nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (21 500 eiro 2019. gadā); lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai; ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas statusam; ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību; nav izpildīts Maksātnespējas likumā noteiktais pienākums iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu. 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.