Studentu skaits Liepājas Universitātē katru gadu pieaug

Reģionos

Augstākā izglītība un zinātne joprojām nesaņem tik daudz valsts naudas, cik tai pienākas pat pēc likuma. Liepājas Universitātes (LiepU) rektore Dace Markus norāda, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ cieš izglītības kvalitāte. Pagājušajā nedēļā visu Latvijas universitāšu rektori parakstīja vēstuli, ko sūtīs ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), bet arī Finanšu ministrijai un premjeram Krišjānim Kariņam. «Tieši viņš uzsvēris, ka jāfinansē zinātne un izglītība, bet prioritātēs šīs lietas neredzam,» saka D. Markus.

Tautas vēsturiskā atmiņa

Vēsturiski augstākā izglītība Liepājā saistās ar pedagoģiju. Lai arī iegūts universitātes statuss un sen jau skolotāju sagatavošana ir tikai daļa no piedāvājuma, šis stereotips nekur nav zudis, un diez vai tuvāko gadu laikā kas mainīsies. D. Markus par to nesatraucas. Pedagoģijas un filoloģijas programmas universitātē aizvien ir spēcīgas, un šo tradīciju nav plānots lauzt.

«Taču mūsdienās, ja nav spēcīga finansējuma no valsts, nevar izdzīvot tikai ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Projektos ļoti maz atbalsta šādas specialitātes, tāpēc nepieciešamas dabaszinātņu, inženierzinātņu un mākslas programmas,» viņa pamato. Pagājušajā gadā beidza realizēt projektu par STEM programmu modernizāciju un centrālās ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu. Tas ļāva beidzot būvi padarīt vizuāli pievilcīgu un arī augstāka līmeņa informācijas tehnoloģiju (IT) iemaņu apguvei iekārtot Raspberry Pi klasi.

Uzsvaru pārlikšana reģionālajā augstskolā atkarīga arī no tā, kādi speciālisti nepieciešami pilsētai. Programmu izveide un budžeta vietu izkārtošana notiek ciešā sazobē ar darba tirgus pieprasījumu. Nesen augstskolu apmeklēja pašvaldības vadība, kas iepazina tajā piedāvātās iespējas, stāstīja par aktualitātēm vietējā uzņēmējdarbībā. Liepājai vajag ne tikai skolotājus, bet arī, piemēram, IT speciālistus.

Mācās uzņēmumos un iestādēs

Viens no universitātes attīstības virzieniem ir pastiprināta sadarbība ar uzņēmējiem, kultūras un izglītības iestāžu vadītājiem. Tas veicina jaunu ideju rašanos, infrastruktūras veiksmīgāku izmantošanu, arī studentu prakšu organizēšanu, it sevišķi tajās specialitātēs, kur svarīgas studijas darba vidē, pamato D. Markus. Sadarbība sākta ar IT uzņēmumu Squalio, LiepU ir Latvijas IT klastera, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas biedri. Šogad augstskolā docēs profesionāļi no partneruzņēmumiem Accenture, TestDevlab, Giraffe 360, Emergn.

Tāpat atjaunots līgums ar Liepājas Izglītības pārvaldi par skolotāju palīgu un aizstājēju programmu. Ja kādai skolai nepieciešams, krīzes brīžos vecāko kursu studenti var doties strādāt. Līgumi noslēgti ar tuvākajiem novadiem, ļoti biežs viesis LiepU ir netālā Grobiņas novada pašvaldība.

Pēc Radio SWH iniciatīvas nule sākts sadarbības projekts – studentu radio Spin FM. Tas ir otrais tāda veida radio Latvijā, pirmais – ārpus Rīgas. Projekta sagatavošanas posms ilga aptuveni pusgadu. Atlasi izturēja desmit jaunieši, septiņi jau vada raidījumus. LiepU izveidots izvēles daļas kurss Radio loma mūsdienu sabiedrībā un biznesā, to iespējams apgūt jebkuras specialitātes studentam. Lekcijas lasīs pieredzējuši praktiķi no Radio SWH. Tādējādi jaunieši varēs vienlaikus apgūt gan teoriju, gan praksi.

Vairums strādā profesijā

Jau Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā D. Markus apšaubīja IZM datus, ka pēc studiju beigšanas tikai trešdaļa vai pat 16 procenti jauno pedagogu strādā izglītības iestādēs. LiepU septembrī apkopotā informācija rāda ko citu. No 107 absolventiem 86, tie ir 87,37 %, strādā izglītības iestādēs. «Ņemot vērā, ka lielākā daļa absolventu ir sievietes, kurām tanī laikā parasti ir gan kāzas, gan bērniņi dzimst, tas ir pat ļoti labs rādītājs,» saka rektore. Turklāt astoņi vēl plāno strādāt skolā, viens absolvents turpina studijas.

Tomēr nevar noliegt, ka izglītības iestādēs pedagogu trūkst. «Mums Liepājā ir maz budžeta vietu skolotājiem, un domāju, ka arī citur ir līdzīgi,» iemeslu min D. Markus. Lai risinātu šo problēmu, no nākamā gada LiepU plānots realizēt arī viengadīgo pedagoģijas programmu. Projektā iesaistījusies arī Daugavpils Universitāte, izglītības programma Iespējamā misija un Latvijas Universitāte, kas ir vadošā partnere. Budžeta vietu skaits pagaidām nav zināms, par to notiek diskusijas.

Programma ļaus darba tirgum īsā laikā sagatavot aptuveni simt jaunu speciālistu. Tā paredzēta cilvēkiem, kas ar labiem rezultātiem ieguvuši bakalaura izglītību. «Lai pieliktu klāt tikai pedagoģisko pusi, savā jomā tomēr jābūt labam speciālistam. Gada laikā kurš katrs to nevar apgūt,» uzsver rektore. Notiks arī ļoti cieša sadarbība ar skolām – jau studiju laikā būs zināms, kurp tieši konkrētais jaunais speciālists pēc mācību beigšanas dosies.

Interesē vadība un māksla

Kopš D. Markus ir augstskolas rektore, studentu skaits katru gadu, salīdzinot ar iepriekšējo, pieaug par aptuveni pieciem procentiem. Šobrīd vēl notiek līgumu slēgšanas process, bet zināms, ka studentu būs līdz pusotram tūkstotim. «Jā, tie nav tūkstoši kā lielajās universitātēs, bet, ja pie mums nāk vairāk studentu, tas nozīmē, ka mēs esam atzīti un labi. Tas priecē un dod enerģiju,» atzīst rektore, kura šajā amatā ir trīs gadus.

Lielākais interesentu skaits šogad bija tādās programmās kā Jauno mediju māksla, Kultūras vadība, Biznesa un organizāciju vadība, Eiropas valodu un kultūru studijas, IT, Rakstniecības studijas, Sociālais darbinieks. Tāpat aizvien pieprasītas ir visas pedagogu programmas, ieskaitot skolotājus logopēdus.

Izsludinot papildu uzņemšanu, visas budžeta vietas šogad, tāpat kā iepriekš, ir aizpildītas. Reģionālai augstskolai gan jārēķinās ar to, ka ik pa brīdim nākas tās pārspēlēt no vienas programmas uz citu. «Mums jāņem vērā, kas vajadzīgs pilsētai un tuvākajiem novadiem,» pamato D. Markus. Par to jau iepriekš runāts IZM un saņemta labvēlīga attieksme. Piemēram, pagājušajā gadā, vadoties pēc pieprasījuma, budžetā uzņēma 16 sporta skolotājus, jo pilsētai ļoti vajadzēja tieši šos speciālistus.

Visvairāk budžeta vietu ir profesionālās bakalaura studiju programmās Skolotājs, Informācijas tehnoloģijas, Sociālais darbinieks, no profesionālajām maģistra studiju programmām – Vispārējās izglītības skolotājs, Informācijas tehnoloģijas, Sociālais darbs, Vadības zinības.

Rektore piebilst, ka noteikti būtu jāpalielina vienas budžeta vietas izmaksas. Šobrīd pamatbāzes izmaksas ir 1518,98 eiro, to reizina ar koeficientu atkarībā no specialitātes un līmeņa. Studiju maksas apstiprina augstskolas senāts, tās korelē ar valsts finansējumu. Šogad no visiem pirmkursniekiem pamatstudijās par maksu mācīsies vairāk nekā 90.

Studiju maksa ir arī visiem ārzemju studentiem, kuri nepiedalās Erasmus+ apmaiņas programmās. Viņiem tā ir lielāka nekā Latvijas jauniešiem, jo mācības pārsvarā notiek angļu valodā. Piemēram, šogad pamatstudijas pirmkursniekiem izmaksā 2200 eiro par akadēmisko gadu, kopējā summa par visu mācību laiku atkarībā no programmas svārstās no 6,6 līdz 8,8 tūkstošiem eiro. Maģistra programmās par akadēmisko gadu jāmaksā no 2800 līdz 3100 eiro.

Angļu valoda skanēs bieži

Ārzemju studentu vidū tradicionāli iecienītas ir IT bakalaura un maģistru programmas, Jauno mediju māksla. Taču šogad populāra izrādījusies arī maģistra studiju programma Ekotehnoloģijas. Ārzemju studenti ir no ASV, Azerbaidžānas, Bangladešas, Ēģiptes, Filipīnām, Indijas, Krievijas, Ķīnas, Moldovas, Pakistānas, Šrilankas, Ukrainas.

Studijas Liepājā jaunieši izvēlas dažādu iemeslu dēļ. Vieniem nepatīk lielas pilsētas, citiem Latvijā ir saknes, vēl kādam dzimtās valsts augstskolas pārpildītas. Bet citus saista tieši izvēlētās studiju programmas. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad veidojās liels atbirums, šogad augstskolas vadība rūpīgāk sekoja līdzi, kā strādā aģenti, kuri aicina studēt jauniešus no tālajām austrumu valstīm.

Maģistra studiju programmas jau absolvējuši jaunieši no Ganas, Krievijas, Somijas, Šrilankas. «Jauniešu no Krievijas mums nav daudz, bet ir puisis, kas divos gados perfekti iemācījies latviešu valodu, iemīlējies Latvijā un pēc datorspecialitātes beigšanas gatavojas studēt latviešu filoloģiju,» pasmaida D. Markus.

Savukārt Erasmus+ programmas laikā šogad LiepU būs rekordliels skaits apmaiņas studentu. Uz studijām semestra garumā pieteikušies jaunieši no Francijas, Vācijas, Portugāles, Spānijas, Kanāriju salām, Lietuvas, Turcijas, Somijas, Bosnijas un Hercogovinas.

Pietrūkst finansējuma

Jau gadiem tiek runāts par izglītības kvalitāti, kādu piedāvā LiepU – studenti mēdz teikt, ka to varētu vēlēties augstāku. «Protams, mēs nevaram iekļūt starptautiskajos universitāšu reitingos. Tam būtu nepieciešams pavisam cits finansējums. Viena pati Tartu Universitāte saņem finansējumu, kas nosegtu visas Latvijas augstskolas,» norāda D. Markus.

Šobrīd Latvijā zinātnei atvēlēts 0,51 procents no IKP. Tajā pašā laikā Lietuvā – 0,9 procenti no IKP, Igaunijā – 1,29, bet ES vidēji – 2,0 procenti.

Šī iemesla dēļ Latvijas Universitāšu asociācija atklātā vēstulē atgādina, ka netiek nodrošināts finansējuma kāpums pētniecībai 0,15 procentu apjomā no IKP, augstākajai izglītībai – 0,25 procenti no IKP gadā. Tas noteikts Zinātniskās darbības un Augstskolu likumā. «Tālu no tā esam,» apgalvo D. Markus. «Nav iespējams celt pētniecības līmeni tikai ar ES struktūrfondu līdzekļiem.»

Tas ir būtiski arī tāpēc, ka studiju programmām jābalstās zinātnē. Augstskolu funkcija nav tikai dot tautsaimniecībai speciālistus. Ir arī jārada jaunas zināšanas. «Ja sēdēsim vecajās programmās, kas tad tur notiks? No nodzeltējušām papīra lapām lasīsim vecus pierakstus? Tas nekur neder!» aizsvilstas rektore.

Kopumā problēmu ar mācībspēku nodrošinājumu nav, pieaicināti arī jauni praktiķi. «Pedagogi visās augstskolās apzinās – alga ir tāda, kāda ir. Tomēr viņi nestrādās sliktāk tikai tāpēc, ka saņem minimālo profesora algu. Ja esi savā profesijā līdz matu galiem, strādāsi pēc labākās sirdsapziņas,» uzskata D. Markus. Docētāji ir augsta līmeņa, tādi, kas lekcijas lasījuši Ņujorkā, stažējušies Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, kā Erasmus+ stipendiāti docējuši Austrijā, Filipīnās, Čečenijā, Horvātijā, Portugālē, Čehijā, Turcijā un citur.

LiepU piesaista arī viesprofesorus, par ko pateicība pienākas Liepājas domei. Ar pašfinansējumu augstskola palīdz pašvaldību nodrošināt ar sporta skolotājiem, kas pilsētai ļoti vajadzīgi kā izcili sportisti vai sporta treneri, bet tā savukārt piešķir līdzekļus viesprofesoru atalgojuma līdzfinansējumam, ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai.