Apsūdzības uzturētājs Trasta komercbankas krimināllietā prokurors Uldis Cinkmanis 13. septembrī nebija tiesas zālē, kas tika skaidrots ar viņa aizņemtību. Tiesu atlika, jo prokuroram ir izteikts noraidījums

Tiesvedība

Dienas Bizness jau rakstīja, ka U. Cinkmanis nebija ieradies arī uz iepriekšējo tiesas sēdi, kurā viņam tika izteikts noraidījums, kas savukārt saistīts ar iespējamiem pieļautiem pārkāpumiem lietas materiālu sadalē procesa dalībniekiem, par ko šobrīd grasās spriest Prokuroru atestācijas komisija.

Ieteic lietu skatīt

Gan iepriekšējā tiesas sēdē 6. septembrī, gan 13. septembrī, kad tiesas zālē nebija apsūdzības uzturētāja prokurora Ulda Cinkmaņa, viņa prombūtne tika skaidrota ar aizņemtību. Tā kā līdztekus U. Cinkmanim apsūdzību uztur arī prokurore Zane Pavāre, tad 6. septembra sēde varēja notikt. Tomēr tās noslēgumā apsūdzētā Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs izteica noraidījumu U. Cinkmanim, ko skaidroja ar iespējamu personīgas nepatikas veidošanos pret viņa aizstāvamo. Proti, M. Sprūds ir sūdzējies prokuratūrā augstākstāvošam prokuroram par prokurora pieļautajiem pārkāpumiem lietas materiālu nodošanā aizstāvjiem un apsūdzētajiem. Ir panākts, ka tiek uzsākta izmeklēšana par U. Cinkmaņa iespējamiem pārkāpumiem, tādēļ viņš varot niknoties uz M. Sprūdu.

13. septembra sēde sākās bez U. Cinkmaņa, un viņa kolēģe Zane Pavāre ieteica tiesai lietas skatīšanu neapturēt, bet noraidījumu U. Cinkmanim izskatīt brīdī, kad kolēģis atnāks uz tiesas zāli. «Man ir tiesības uzturēt apsūdzību, esmu ar lietas materiāliem pazīstama un neredzu šķēršļus lietas izskatīšanu atlikt,» tiesā sacīja Z. Pavāre.

Apsūdzības uzturētājs

Pēc likuma apsūdzības uzturētājs ir tas prokurors, kurš lietu iesniedzis tiesai, nevis tas, kurš atnācis uz tiesas zāli konkrētajā dienā. Neskatoties uz to, cik prokuroru pie vienas lietas strādā, formāli apsūdzības uzturētājs ir tas, kurš lietu tiesai parakstījis.

Pie šī fakta arī pieturējās aizstāvība, pieprasot tiesai nekavējoties izskatīt noraidījumu U. Cinkmanim, jo viņš ir apsūdzības uzturētājs un tieši viņam noraidījums izteikts.

«Prokurora Ulda Cinkmaņa darbība procesā neaprobežojas vien ar klātbūtni tiesas zālē. Ja valsts ir devusi U. Cinkmanim pilnvaras rīkoties, tad viņš, neesot tiesas zālē, var to darīt. Viņš var vākt kādus papildu pierādījumus, veikt kādas citas darbības, kas ar procesu ir saistītas, bet viņam ir izteikts noraidījums. Viņš atkārtoti neierodas tiesas zālē, runājot tieši, nenāk uz darbu un tādējādi izrāda necieņu procesa dalībniekiem. Viņam būtu jāsniedz paskaidrojumi klātienē, bet, ja tas patiešām nav iespējams, tad paskaidrojumu par noraidījumu viņš tiesai varēja nosūtīt rakstveidā vai arī elektroniski. Tas nav izdarīts! Nav arī virsprokurora lēmuma, ka U. Cinkmanis no lietas būtu atstatīts un viņa vietā par apsūdzības uzturētāju nozīmēts būtu kāds cits, piemēram, prokurore Zane Pavāre. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 52. panta 2. daļai mēs lietu tiesā turpināt nevaram, jo prokuroram ir jāsniedz paskaidrojums uz noraidījumu un tas jādara nekavējoties. Tas ir viņa pienākums,» tiesas sēdē sacīja zvērināta advokāte Sandra Sleja. Visi pārējie aizstāvji piekrita viņas viedoklim, to dažādi papildinot ar citiem likuma pantiem. Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš uzsvēra, ka U. Cinkmanis ar savu neierašanos un uzvedību necieņu izrādījis ne tikai citiem procesa dalībniekiem, bet tiesai kopumā. To uzsvēra arī zvērināta advokāte Guna Kaminska, kura arodā strādā vairāk nekā 30 gadu. Zvērināts advokāts Kaspars Novicāns, pieņemot, ka U. Cinkmanis nav saņēmis ziņu par noraidījumu, jo kolēģe Z. Pavāre aizmirsusi viņu informēt, ieteica tiesai nosūtīt prokuratūrai konkrēto noraidījuma pieteikumu un atbilstoši pieprasīt paskaidrojumus, kādi prokuroram ir jāsniedz.

No apsūdzēto replikām vien atliek pieminēt Īrijas pilsoņa Timoteja Jozefa Kellija izteikto nožēlu, ka viņš uz tiesas zāli ceļā pavadījis sešas stundas. «Tiešais lidojums no Īrijas nav tik ilgs, bet man nācās lidot ar pārsēšanos Londonā, un tā jau iznāk sešas stundas, ja neskaita laiku no lidostas līdz tiesas namam,» pēc tiesas sēdes Dienas Biznesam atklāja T. J. Kellijs.

Tā vēl nav bijis!

Tiesneša Imanta Dzeņa uzstāšanās šajā prāvā kārtējo reizi sākās ar frāzi: «Tā vēl manā praksē nav bijis!» Konkrēti šādi I. Dzenim par prokuratūras sagādātajiem pārsteigumiem šajā lietā nācās izteikties jau trešo reizi.

Pirmie divi pārsteigumi tiesai bija apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem izplatītie sensitīvie dati, bet vēlāk atklājās, ka lietiskajos pierādījumos ir dažādi dokumenti, ar kuriem nav nekādas skaidrības, un tie noslēgumā ir jāsašķiro tiesai. Pēc likumā noteiktās lietu kārtības milzīgais datu apjoms bija jāsakārto prokuratūrai vēl pirms lietas nodošanas tiesā.

Neskatoties uz to, ka iepriekš tiesnesis I. Dzenis uzņēmās prokuratūras darbu, jo lieta tiesā jau nonākusi, šoreiz tiesnesis apmierināja aizstāvības norādes, ka tālāk lietu turpināt bez noraidītā prokurora paskaidrojuma nav iespējams.

I. Dzenis norādīja, ka nosūtīs pieprasījumu prokuratūrai pēc skaidrojumiem, kas izbeigs jelkādus pārpratumus. Tiesa lūdz prokuratūru paskaidrot, vai U. Cinkmanis vēl aizvien uztur apsūdzību lietā un, ja uztur, lai sniedz paskaidrojumu, kā to prasa likums.

«Es neatradu nevienu likuma pantu, kas ļautu man turpināt procesu,» raugoties uz Z. Pavāri, sacīja I. Dzenis.

Jau pēc sēdes noslēguma, visiem kājās esot, advokāte S. Sleja tiesnesim norādīja, ka vispār jau U. Cinkmanis manīts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas trešajā stāvā un, iespējams, piedalās kādā citā prāvā, kas sākusies plkst. 10.00.

«Ko tad jūs iesakāt? Vai tagad iet visiem, vairāk nekā 30 procesa dalībniekiem, pie tām tiesas zāles durvīm pagaidīt Cinkmani, kamēr viņš atbrīvosies?» ironizēja tiesnesis.

Jāteic, ka Trasta komercbankas krimināllietas izskatīšana 13. septembrī sākās plkst. 9.00 un U. Cinkmanim bija iespēja ienākt un sniegt paskaidrojumu tiesai par noraidījumu, lai process varētu turpināties, jau Z. Pavārei pārstāvot apsūdzību. Šādu notikumu redzējumu sniedza advokāti, kuri bija izpētījuši, kurā tiesas sēdē prokurors piedalās un, ka tā sākusies stundu vēlāk.

Jāpiebilst, ka I. Dzenis notikumus konkrētā tiesā ieteica iekļaut kā piemērus jurisprudences studentiem. «Iespējams, kāds te varētu rast tēmu bakalaura darbam,» vēl pirms došanās pārdomu pārtraukumā procesa dalībniekiem norādīja tiesnesis.