No 2020. gada varētu tikt būtiski paaugstināta azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem no pašreizējiem 4164 eiro līdz 6000 eiro gadā, budžetā papildus iegūstot vairāk nekā 13 miljonus eiro. Nozare nodokļu celšanas vietā aicina apkarot ēnu ekonomikas sektoru

Nodokļi

Ministru kabineta sēdē skatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam paredz ne tikai paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi, bet arī mainīt šī nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetu.

Neseko inflācijai

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka azartspēļu nodokļa likmes ir noteiktas naudiskā, nevis procentuālā izteiksmē kā lielākajai daļai nodokļu, kuras neietekmē inflācija. Līdz ar to būtu lietderīgi pārskatīt naudiskā izteiksmē noteiktās azartspēļu nodokļa likmes ik pēc noteikta laika perioda. Kopš 2018.gada 1.janvāra azartspēļu nodokļa likmes nav mainījušās. Valdību veidojošo partiju pārstāvji piedāvā, sākot ar 2020.gadu, paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem – par katra automāta katru spēles vietu līdz 6000 eiro (pašlaik 4164 eiro). Politiķi šādu ieteikumu pamato ar nepieciešamību palielināt ieņēmumus valsts budžetā un nodrošināt valsts izdevumu pozīciju segšanu, kā arī lai sabalansētu nodokļa likmes ar inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu. Neskatoties uz to, ka, sākot ar 2018.gadu, videospēlēm un mehāniskajiem automātiem nodokļa likmes tika paaugstinātas par 30%, azartspēļu automātu skaits, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, nav būtiski samazinājies, bet apgrozījums ir būtiski pieaudzis, secināts informatīvajā ziņojumā.

Jāapkaro nelegālie

Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka ierosinātais azartspēļu nodokļa paaugstinājums par 44% fiskālās telpas paplašināšanai ir nesamērīgs. Trūkstošos miljonus valsts budžetā ir iespējams iegūt, aktīvāk vēršoties pret nelegālo azartspēļu sektoru, sākot ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu laimestiem virs 3000 eiro, kas rosina spēlētājus izvēlēties nelegālā sektora piedāvājumu. «Nodokļu reformas ietvaros azartspēļu nodoklis no 2018. gada jau tika paaugstināts par 30% un ieviesa normu, kas paredz azartspēļu un loteriju laimestus aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam minētais ierosinājums paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem - par katra automāta spēles vietu līdz 6000 eiro par kalendāro gadu, kas kopumā veidos nodokļa likmes pieaugumu par 44%, ir nesamērīgs,» uzskata Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks. Viņš atgādina, ka nelicencēto interneta azartspēļu operatoru tirgus daļa 2018. gadā sasniedza jau 34,1 milj. eiro, kas varēja nonākt valsts budžetā. Tikmēr legālā tirgus spēlētājiem ir jācīnās, lai pakalpojumu saņēmēji neizvēlētos izmantot nelegālo segmentu, bet tas nav vienkārši. «Pēdējo gadu laikā nodokļi azartspēļu nozarei vairākkārtīgi tikuši paaugstināti. Tajā pašā laikā no valsts puses neredzam pietiekami aktīvu darbību cīņā ar nelegālajiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem. Tieši otrādi, pērn tika būtiski mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro, kas lielu daļu spēlētāju piespieda izvēlēties spēlēt azartspēles pie nelegālajiem operatoriem,» norāda A. Vērzemnieks. Viņaprāt, ignorējot līdzšinējo labo sadarbību un pārkāpjot labas pārvaldības principu, konsultācijas par iespējamām izmaiņām ar azartspēļu nozari nav notikušas. Turklāt Ministru prezidents un finanšu ministrs vairākkārtīgi nodokļu reformas laikā 2017.gadā esot pauduši, ka nodokļi netiks celti.

Pašvaldībām mazāk

Tāpat nolemts, ka nepieciešams mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu valsts un pašvaldību budžetos, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus 78% (pašlaik 75%) apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 22 % (pašlaik 25%) apmērā ieskaitīt tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas ieskatā, ierosinājums samazināt azartspēļu nodokļu ienākumu apmēru pašvaldībām nav godīgs, jo azartspēļu vietas ir konkrētās pašvaldībās, tāpēc proporcija pašvaldībām ir jāpalielina, nevis jāsamazina.

Pirms lemt par nodokļu paaugstināšanu, Spēļu biznesa asociācija aicina Finanšu ministriju uz atklātu dialogu un konsultācijām ar nozari, lai diskutētu par iespējamajām izmaiņām azartspēļu nozarē.