Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem jau no 2021. gada varētu būt iespēja atbrīvoties no parādsaistībām 2000 līdz 5000 eiro apjomā, bet vajadzēs apgūt finanšu pratību un pildīt saistības, citādāk parādi atjaunosies

Likumprojekts

To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātā un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā septiņu likumprojektu pakete – Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, Notariāta likumā, likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus. Sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.

DB aptaujātajiem ir daudz jautājumu, un gaidāmas diskusijas. Mazo parādu kreditoriem ir jautājumi par to, kāpēc uz viņu rēķina būtu jānoraksta kādi parādi, un arī, kā šāda atbrīvošana no parādiem ietekmēs šos cilvēkus un vai šis pasākums neizvērtīsies par stimulatoru jaunu parādu radīšanai. Ir jautājumi par to, kādiem parādniekiem varētu tikt dota iespēja atbrīvoties no parādiem. Piemēram, vai tas attieksies uz studentu, kurš saņēmis studiju kredītu, vai situāciju, kad cilvēks aizņēmies no citas fiziskas personas 2000 eiro un nevēlas (nespēj) atmaksāt parādu. Vai tas ir domāts sabiedrības daļai, kuri ir tā dēvēto ātro kredītu ņēmēji? Valda uzskats, ka šādi var veicināt tiesisko nihilismu – nepildīt uzņemtās saistības.

Lieli skaitļi

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017. gadā nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 23,3% jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt jau trešo apsekojuma gadu pēc kārtas rādītājs palielinās gan iedzīvotāju skaita, gan arī īpatsvara no iedzīvotāju kopskaita ziņā, akcentē Tieslietu ministrija. Šī statistika vērtējama kopsakarā ar fizisko personu skaitu, kam ir parādsaistības, tā kā ne visām nabadzības riskam pakļautajām personām tādas ir. Atbilstoši Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2018. gada vidū sniegtajām ziņām, parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir aptuveni 170 tūkst., no kuriem aptuveni 40 tūkst. fizisko personu parādsaistības pārsniedz 2000 eiro; ap 35 tūkst. personu parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro. Pēc prasības pieteikumiem pret fiziskām personām pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem šobrīd atrodas apmēram 188 tūkst. lietu (līgumstrīdi, zaudējumi, delikti). Savukārt parādu atguvējiem 2016. gadā nodots 1,1 miljons lietu, no kurām 52% – parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, 35% – parādi citiem licencētiem kreditoriem un 13% – parādi kredīt- iestādēm. Dati liecina, ka ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, kas vienlaikus kontekstā ar kopējo ekonomisko stāvokli neveicina šo personu vēlmi šīs parādsaistības segt, tādējādi turpinot atrasties nabadzības riska stāvoklī. Ievērojot minēto, likumprojekts Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Visiem neļaus

Likumprojekta autori no mazām parādsaistībām piedāvā iespēju atbrīvoties salīdzinoši šauram lokam, jo šiem cilvēkiem jābūt pēdējos 12 mēnešus dzīvojošiem Latvijā un bijušiem Latvijas nodokļu maksātājiem; viņu vidējā alga šajā laikā ir valstī noteiktās minimālās algas līmenī vai zemāka par to; parād- saistību apjoms, kam iestājies izpildes termiņš, 2000 līdz 5000 eiro; nav kreditoru, kuriem būtu prasījuma tiesības, kas nodrošinātas ar komercķīlu. No parādsaistībām nevarētu tikt atbrīvoti tie cilvēki, uz kuriem attiektos Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi – pēdējo trīs gadu laikā snieguši apzināti nepatiesu informāciju kreditoriem, piešķirto kredītu izmantojuši līgumā neparedzētiem gadījumiem, ir notiesājošs spriedums par izvairīšanos no nodokļu samaksas un pēdējo 10 gadu laikā ir izbeigts maksātnespējas process, kura iet- varos dzēstas saistības. Fiziskās personas atbrīvošana no parādiem nebūtu piemērojama arī tiem, kuri jau ir tikuši atbrīvoti vai kam ir noraidīts pieteikums par atbrīvošanu no parādsaistībām šajā likumā noteiktajā kārtībā, arī tad, ja fiziskās personas atbrīvošana no parād- saistībām vēlāk atcelta.

Daudzkārtains pīrāgs

«Likumprojekts vajadzīgs, bet normas diskutablas,» atzīst finanšu un maksātnespējas eksperts Kazimirs Šļakota. Viņš gan uzskata, ka iesniegtajam likumprojektam ir vairākas šķautnes. Proti, mazo parādu gadījumā maksātnespējas procedūra nav iespējama un tā ir ļoti dārga, tāpēc risinājums ir nepieciešams. Otra šķautne ir jautājums – kāpēc par tāda apmēra parādiem ir jādomā. «Mana pārliecība, ka grozījumus, ko veica Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nosakot, kad drīkst aizdot, nav iespējams kontrolēt, jo tādas jaudas nevienai struktūrai nav, tāpēc arī nebija ilūziju, ka šīs izmaiņas varētu darboties,» skaidro K. Šļakota. Viņaprāt, vienīgais, kas strādā, ir aizdevēju bailes parādu neatgūt un zaudēt savu naudu. «Ja ir šādas bailes pazaudēt naudu, tad arī neaizdos pat bez jebkādiem normatīviem regulējumiem un ļoti rūpīgi izvērtēs, vai konkrētajam cilvēkam var vai nevar izsniegt aizdevumu,» viņš akcentē. Daļēja parādu atlaišana jeb norakstīšana atbilst sociāli atbildīgai sabiedrībai, taču par jebkuru atlaistu parādu samaksā pārējie aizņēmēji vai arī aizdevējs bankrotē. «Ir taču tādas situācijas dzīvē kā, piemēram, nopietnas slimības, ģimenes apstākļi, kāda nelaime, piemēram, ugunsgrēks, kas faktiski ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, kad sabiedrībai konkrētajiem cilvēkiem ir jāiet palīgā,» pamato K. Šļakota. Viņaprāt, cilvēkiem, kuru parādi radušies no azartspēlēm, apreibinošo vielu lietošanas un tamlīdzīgos gadījumos, šādus parādus «piedot» nebūtu īsti taisnīgi. Šo iemeslu dēļ arī notāram, lemjot par parādu atlaišanu, svarīgi būtu noskaidrot iemeslu, kāpēc konkrētajam cilvēkam ir radies parāds, taču jautājums ir par to, cik tas maksās un kas to finansēs.

Otrais piegājiens

«Tas ir jau otrais mēģinājums realizēt šāda veida procesu – 2019. gada pavasarī līdzīgu likumprojektu bija sagatavojusi deputātu grupa, taču tas neguva nepieciešamo atsaucību Saeimā un tālāk netika virzīts,» stāsta Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītājs zvērināts advokāts Olavs Cers. Viņam gribētos ticēt, ka šis likumprojekts ir pirmais solis no Tieslietu ministrijas virzībā uz patstāvīga fizisko personu bankrota likuma iz- strādi. Tādējādi tiktu panākts, ka fiziskās personas parādsaistību noregulējums un maksātnespēja tiktu risināti kompleksi viena likuma ietvaros, kas vienkāršotu šā regulējuma piemērošanu un padarītu to efektīvāku. Savukārt juridisko personu maksātnespēja un tiesiskā aizsardzība tiktu nodalīta vēl vienā vai pat divos atsevišķos likumos.

«Jaunais likumprojekts salīdzinājumā ar iepriekšējo ir daudz detalizētāks un precīzāks, sevišķi attiecībā uz procesuālajiem jautājumiem. Pirmajā likumprojektā šo procesu bija paredzēts realizēt tiesā, bet šobrīd ir pieņemts principiāls lēmums to uzdot zvērinātiem notāriem. Tas būtu vērtējams pozitīvi, jo tiesas šobrīd ir ļoti noslogotas, bet šādas procedūras realizācijā, kurā faktiski nav iespējami juridiski sarežģījumi, nav nepieciešama tiesas iejaukšanās. Iespējams, arī fiziskās personas maksātnespējas process ar laiku būtu nododams zvērinātu notāru kompetencē, jo abu šo procesu ierosināšanas un formālās vadības atšķirības ir nebūtiskas, kas arī būtu viens no jautājumiem, kas risināms atsevišķā fiziskās personas maksātnespējas likumā,» vērtē O. Cers. Kā viens no likumprojekta anotācijā minētajiem argumentiem tieši šāda procesa izvēlei ir izmaksu samazinājums, kas jāsedz personai, – fiziskās personas maksātnespējas gadījumā procesa izmaksas ir lielākas, jo ir maksājama gan valsts nodeva tiesai, gan atlīdzības depozīts maksātnespējas administratoram. «Šajā likumprojektā Tieslietu ministrija ir pieņēmusi būtisku lēmumu – gan tiesas, gan maksātnespējas administratora funkcijas ir apvienotas un uzticētas vienai personai – zvērinātam notāram. Varam runāt par zināmu funkciju saplūšanu, kas būtu ļoti loģisks un pareizs risinājums visos maksātnespējas procesos, taču līdzšinējā likumdevēja griba ir bijusi gluži pretēja, proti, maksātnespējas procesa uzraudzību un realizāciju precīzi nodalīt starp tiesu un maksātnespējas administratoru, sevišķi uzsverot procesa uzraudzības nozīmi,» tā O. Cers.

Vajag lielāku skaidrību

O. Cers gan vērš uzmanību uz to, ka vairākas normas šķiet deklaratīvas, vismaz pagaidām, proti, to izpilde ir plaši interpretējama. «Kā viens no spilgtākajiem formālajiem priekšnoteikumiem ir likumprojektā ietvertais personas pienākums «divus gadus no ieraksta par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izdarīšanas dienas maksātnespējas reģistrā reizi ceturksnī ierasties sociālajā dienestā, lai informētu par savas finansiālās situācijas uzlabošanai veiktajiem pasākumiem». Grūti iedomāties šīs normas izpildes formu vai rezultātu, jo kas gan ir sociālā dienesta informēšana un kas būtu jādara sociālā dienesta darbiniekiem, lai pārliecinātos par sniegtās informācijas patiesumu. Šīs normas izpilde varētu formalizēties līdz tam, ka persona četras reizes gadā ierodas sociālajā dienestā un paziņo, ka vēl joprojām meklē darbu, taču nevar atrast. Vai likumiskais pienākums ar to būs izpildīts?» vaicā O. Cers. Arī nosacījums par finanšu pratības kursiem, viņaprāt, nešķiet īsti loģisks. «Personai ir pienākums apgūt finanšu pratības kursus jau pēc tam, kad tai radušās nesamaksājamas finanšu problēmas. Tieši šī norma visspilgtāk norāda uz to, ka likumprojekts ir vērsts uz cīņu ar sekām, ne cēloņiem. Šī noteikti arī ir lielākā pretruna, kas rodas, iepazīstoties ar likumprojektu, – nav šaubu, kas tas ir labi gribēts, nav šaubu, ka cilvēkiem ar maziem ienākumiem ir teju neiespējami izkļūt no ātro kredītu apburtā loka, taču cēloņu kopums šādai situācijai ir pavisam cits, ko vienkāršoti varētu apzīmēt kā «ekonomisko situāciju valstī»,» vēl vienu pretrunu rāda O. Cers.

Kontroles režīms

Likumprojektā ietverta arī tāda iespēja kā fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšana. Proti, ne vēlāk kā divu gadu laikā no ieraksta par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izdarīšanas dienas maksātnespējas reģistrā personai piemērotais process var tikt atcelts, ja no kādas procesā iesaistītās personas tiek saņemti iebildumi par noteikto priekšnoteikumu neievērošanu. «Līdz ar to veidojas situācija, kurā personai, lai tā varētu tikt atbrīvota no 2000–5000 eiro lielām parāda saistībām, tiek noteikts vismaz divus gadus ilgs kontroles režīms, kura pārkāpuma rezultātā process tiek izbeigts un atjaunojas arī pienākums norēķināties par parādiem, ko bija paredzēts dzēst. Nav šaubu, ka arī pašai personai ir jāsadarbojas un jāizrāda sava labā griba, tikai šaubas rada tas, vai personas pienākumi ir samērīgi, jo veidojas situācija, kurā parādsaistību dzēšanas procesa termiņš faktiski ir tikpat ilgs kā fiziskās personas maksātnespējas process, kurā parāda summas parasti ir daudz lielākas. Tas vēlreiz apliecina, ka ir jānosaka vienots fizisko personu maksātnespējas regulējums, tajā iekļaujot arī atbrīvošanas procedūru no parāda summām no 2000 līdz 5000 eiro,» pauž O. Cers.