Uzņēmējiem individuāli jāizpēta paredzamā regulējuma izmaiņas un jāizstrādā pasākumu plāns ar darbībām, kas jāveic, lai pielāgotos situācijai pēc Brexit

Brexit

Kaislības ap Apvienoto Karalisti, Borisa Džonsona lēmumiem un Brexit procesu nerimst. Visticamāk, ja nenotiek kāds neparedzēts pagrieziens, Lielbritānija 31. oktobrī no ES izstāsies bez vienošanās. Premjers B. Džonsons iespēju lūgt Brexit pagarinājumu ir kategoriski noraidījis un iepriekš izteicies, ka «labāk nomirtu grāvmalā», nekā Briselei lūgtu vēl vienu izstāšanās pagarinājumu. Jāatgādina, ka septembra sākumā parlaments gan nobalsoja par bezvienošanās Brexit bloķēšanu, divreiz noraidīja arī premjera ieceri par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām. Tāpat uz piecām nedēļām tika apturēts parlamenta darbs. Deputātu pieņemtais likumprojekts, kas ļauj bloķēt bezvienošanās Brexit iespēju, paredz, ka parlaments var uzdot valdības vadītājam lūgt Briselei izstāšanās termiņa pagarinājumu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprina izstāšanās vienošanos vai arī neatbalsta bezvienošanās Brexit. Līdz ar to šajā situācijā joprojām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu gan Lielbritānijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valdībai, gan arī Latvijas uzņēmējiem, kuri darbojas šajā tirgū. Jāņem vērā, ka, piemēram, uzņēmumiem, kuriem noslēgti līgumi ar Lielbritānijas uzņēmumiem vai privātpersonām, ieteicams pārbaudīt līgumu, tostarp piemērojamā likuma un tiesas, valsts noteikumus. Jāņem vērā, ka pēc Brexit, ar atsevišķiem Izstāšanās līgumā, ja tas laikus stāsies spēkā, paredzētiem izņēmumiem, uz Lielbritāniju vairs neattieksies ES ietvaros saskaņotie tiesvedību procesuālie notikumi, tostarp atvieglota spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās, brīdina ārlietu ministrija (ĀM).

Tikai minējumi

Aplēsts, ka gadījumā, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, tā var zaudēt 14,6 mljrd. eiro no ikgadējā eksporta uz bloka valstīm – šādi zaudējumi atbilstu 7% no Lielbritānijas kopējā eksporta, teikts ANO Tirdzniecības un attīstības konferences jaunajā ziņojumā. Tajā arī norādīts, ka tirdzniecībā ar valstīm ārpus ES Lielbritānija var zaudēt vēl vairākus miljardus dolāru. DB jau iepriekš ziņoja, ka tas, iespējams, varētu izraisīt Lielbritānijas ekonomikas recesiju un radīt haosu uz valsts robežām, kā arī pārtikas, medikamentu un citu preču piegādes pārtraukumus. Latvijas Banka (LB) norāda uz ekspertu vērtējumu, ka Brexit ietekme būtu negatīva gan tiešā veidā, kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā – caur to ES valstu tautsaimniecību, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju. Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju ir vērtējama kā mērena. Tā veido 6,5% no Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1,5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0,6% no IKP. Latvijas Bankas vērtējumā, Latvijas IKP līmenis trīs gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES, ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem, varētu būt par 0,8% līdz 1,7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Brexit procesā gan ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā sekām ir aptuvens. LB ekonomists Erlands Krongorns norāda, ka Apvienotā Karaliste ir sestais lielākais noieta tirgus Latvijas precēm un trešais lielākais – pakalpojumiem. Lielākā daļa no eksporta precēm ir koksne un tās izstrādājumi un metāls un tā izstrādājumi, kas veido attiecīgi 18% un 9% no kopējā Latvijas eksporta apjoma. Savukārt uz Apvienoto Karalisti tiek eksportēti aptuveni 20% no Latvijas koksnes un tās izstrādājumiem. Latvijas pakalpojumu eksporta struktūrā dominē transporta un braucienu (tūrisms – viesu tēriņi Latvijā) nozares, kas attiecīgi aizņem 42,5% un 24,2%. Transporta nozarē dominē auto loģistikas un gaisa satiksmes pakalpojumi, kas ir 40% un 25% no kopējā transporta pakalpojuma eksporta. Kopumā skatoties, Apvienotajai Karalistei ir mērena loma Latvijas eksporta struktūrā. Vairums norēķinu notiek eiro valūtā, kas nozīmē – riski Latvijas eksportētājiem saņemt mazāku summu eiro izteiksmē par savām precēm ir ierobežoti, tomēr ilgākā laikā Apvienotās Karalistes ekonomikas lēnāka izaugsme neizbēgami atstās ietekmi uz pieprasījumu, kas savukārt ietekmēs visus preču un pakalpojumu eksportētājus uz Apvienoto Karalisti. Piemēram, AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir norādījis, ka Brexit saasinājis konkurenci nozarē. Arī Skonto grupas vadītājs Rihards Rāvis izteicies, ka Brexit cietā scenārija rezultātā risks ir liels, bet uzņēmums jūtas salīdzinoši pārliecināts par šo tirgu. Ir noslēgti līgumi nākamajam gadam par tādu apjomu, kas līdzvērtīgs šā gada apgrozījumam šajā tirgū. Tas radot drošības sajūtu.

Neatlikt uz pēdējo brīdi

«Ievērojot gaidāmo t.s. cieto Brexit jeb bez darījuma Lielbritānijas izstāšanos no ES, uzņēmēji, darbinieki un privātpersonas jau savlaicīgi gatavojas paredzamajām pārmaiņām. Rēķinoties ar objektīvajām un nu jau nenovēršamajām izmaiņām, kas saistītas ar Lielbritānijas izstāšanos no kopējā tirgus, tām gatavojas uzņēmumi un pašnodarbinātās personas, kuras importē preces un pakalpojumus no ES uz Lielbritāniju,» skaidro Andra Rubene, ZAB TGS Legal zvērināta advokāte. Pārmaiņām gatavojas arī Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas un Šveices pilsoņi, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē. Lai kaut nedaudz atvieglotu dzīvi cilvēkiem un arī uzņēmējiem, Apvienotās Karalistes valdība un Eiropas Komisijas (EK) departamenti ir izdevuši virkni vadlīniju, lielākā daļa no kurām paredz sagatavošanos tieši bezvienošanās Brexit scenārijam. «Katrā konkrētā gadījumā ieteicams konsultēties ar Lielbritānijas un ES tiesību speciālistiem, detalizēti izpētīt paredzamā regulējuma izmaiņas un izstrādāt pasākumu plānu darbībām, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai,» uzsver A. Rubene.

Konkrētas darbības

Lai turpinātu preču importēšanu Lielbritānijā pēc Brexit, komersantiem savlaicīgi ir jānodrošina Lielbritānijas komersanta reģistrācijas un identifikācijas numurs (Economic Operator Registration and Identification (EORI) number), kas sākas ar Apvienotās Karalistes apzīmējumu GB. Šāds numurs ir nepieciešams, lai izvestu vai ievestu preces no ES (ieskaitot Apvienoto Karalisti). Komersantiem, kuri nebūs saņēmuši šādu numuru, jārēķinās ar iespējamu izmaksu sadārdzināšanos vai kavēšanos. Piemēram, ja Lielbritānijas nodokļu, maksājumu un muitas iestāde – HM Ieņēmumi un muita (HM Revenue and Customs (HMRC)) bez kavēšanās nevarēs atmuitot preces, var būt nepieciešams maksāt uzglabāšanas maksu, skaidro A. Rubene.

Savukārt uzņēmēji, kuriem jau ir 12 ciparu garš EORI numurs, kas sākas ar GB, var turpināt to lietot. Tiem uzņēmējiem, kuri ir reģistrējušies kā PVN maksātāji, ir PVN reģistrācijas numurs.

Uzņēmējiem ir arī jāsagatavojas muitas formalitāšu veikšanai. Proti, viņiem ir nepieciešams nolīgt aģentus (kravu ekspeditorus, aģentus vai brokerus, vai ātros paku operatorus), kuri veiks importa deklarācijas. Uzņēmēji var arī paši sagatavoties šādu deklarāciju veikšanai. «Ar aģentiem noslēdzamā līguma apjoms atkarīgs no to sniegtajiem un uzņēmējam nepieciešamajiem pakalpojumiem. Savukārt, pašiem veicot deklarācijas, jārēķinās, ka lielākā daļa deklarāciju ir jāiesniedz elektroniski, kam nepieciešama noteikta programmatūra (Adobe Reader), kas savienota ar Lielbritānijas ieņēmumu un muitas dienestu datorsistēmu Importa un eksporta kravu muitas apstrāde (Customs Handling of Import & Export Freight (CHIEF)),» norāda A. Rubene. Ir arī iespējams reģistrēties pārejas perioda vienkāršotajām procedūrām (transitional simplified procedures), kas piemērojamas importa deklarāciju iesniegšanai, kad preces šķērso robežu no ES. Šādā gadījumā sākotnēji iespējams iesniegt mazāku informācijas apjomu, nekā importējot preces no citām pasaules valstīm, bet vēlāk pilnu deklarāciju un nomaksāt nodevu. Izmantojot pārejas perioda vienkāršotās procedūras, komersantiem nepieciešams izveidot nodokļu atlikšanas kontu, lai muitas nodokli varētu maksāt reizi mēnesī, nevis par atsevišķiem sūtījumiem. Importējot no ES tādas regulētās preces kā, piemēram, alkohols un tabaka, vai citas preces, kuru importēšanai nepieciešama licence un kuras iekļautas pārejas perioda vienkāršoto procedūru kontrolēto preču sarakstā, ir jāizmanto kontrolēto preču (controlled goods) procedūra. Savukārt, importējot preces, kas nav iekļautas pārejas perioda vienkāršoto procedūru kontrolēto preču sarakstā, ir jāizmanto standarta preču procedūra (standard goods). A. Rubene piebilst, ka ieteicams izvērtēt, vai iespējams izmantot Kopējo tranzīta konvenciju (Common Transit Convention (CTC)), lai vienkāršotu, kā preces šķērso muitu un kad jāmaksā muitas nodokļi.

Arī, ievedot un izvedot preces, kuras ir plānots izmantot komercdarbībai, no Apvienotās Karalistes savā bagāžā vai nelielā mehāniskā transportlīdzeklī, pirms to pārvietošanas pāri robežai ir jādeklarē un jāsamaksā ievedmuita un pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Citas formalitātes

Atkarībā no tā, kādas preces tiek importētas, iespējams, būs jāveic arī citas formalitātes. Piemēram, iespējams, būs nepieciešams mainīt preču marķējumu, jāpiesakās licencēm vai jāatrod un jāapstiprina Apvienotās Karalistes robežkontroles punkts, kur preces var ievest Lielbritānijā. Papildus nepieciešams izvērtēt un sagatavoties izmaiņām nodarbinātības, datu apstrādes, intelektuālā īpašuma un citos biznesam būtiskos aspektos. ĀM skaidro, ka šobrīd ES un Lielbritānijas starpā norit brīva personas datu apmaiņa, taču pēc izstāšanās datu nodošanu ES un Lielbritānijas starpā regulēs ES tiesiskais ietvars par personas datu nodošanu trešajām valstīm. Šis ietvars piedāvā vairākas iespējas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm gadījumā, ja tiek nodrošinātas atbilstošas garantijas, un gadījumā, ka šādu garantiju nav.