Latvijā sākotnēji tiks ieviesta tikai alus, limonādes un ūdens pudeļu depozīta sistēma, bet vēlāk tā varētu pārtapt par plašāka spektra sistēmu, kurā iespējams nodot arī iepakojumu no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un tetrapakas

Atkritumu apsaimniekošana

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma lēmums, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā. Lai arī lielākoties grozījumu projekti, kurus izskata trešajā (galīgajā) lasījumā, esot vērsti uz redakcionālu precizējumu veikšanu un ierakstīto normu slīpēšanu, taču Iepakojuma likumā piedāvātie grozījumi ir fundamentāli. Jāņem vērā, ka par priekšlikumiem būs vēl jābalso parlamentā.

Atbildīgās komisijas deputātiem bija jāizlemj, vai depozīta sistēma tiks attiecināta tikai uz dzērieniem vai arī uz precēm. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs pauda pārsteigumu par to, ka uz trešo lasījumu iesniegti 83 priekšlikumi, kaut arī uz otro lasījumu bijuši tikai seši. «Tas raisa bažas par to, vai šādas rīcības pamatā nav mērķis pēc iespējas ilgāk turpināt diskusijas par iespējām sistēmu paplašināt un tādējādi novilcināt tās ieviešanu,» tā J. Vitenbergs. Viņš atgādina, ka, lai arī par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu ir diskutēts gandrīz 20 gadus, visas diskusijas par to atkal sākas no jauna.

Visam iepakojumam

Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola piedāvāja noteikt, ka depozīta iepakojums ir atkārtoti vai vienreiz lietojams iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīviem, un tas ir iepakojuma reģistrā iekļauts iepakojums, kas atbilst tā otrreizējās lietošanas vai pārstrādes iespējamības klasifikatoram. Priekšlikums paredzēja depozīta sistēmas paplašināšanu, nosakot, ka tas attiecas ne tikai uz dzērienu iepakojumiem, bet arī uz dažādiem iepakojumiem, kas tiktu noteikti īpašā reģistrā un klasifikatorā. «Iedzīvotājiem jārada stimuls paradumu maiņai, lai paaugstinātu cilvēku vēlmi šķirot iepakojumu, ko nodrošinātu plašāka depozīta sistēma,» savu ideju aizstāvēja D. Reizniece-Ozola. Viņa norādīja, ka ES direktīva Latvijai līdz 2025. gadam liek pārstrādāt vismaz 65% iepakojuma (pašlaik mazāk par 60%), bet līdz 2030. gadam vismaz 70% iepakojuma. Interesanti, ka pēc Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas datiem dzērienu depozīta sistēmas ieviešana risinātu tikai 2,2% no visu veidu iepakojuma savākšanas. No visiem mājsaimniecību atkritumiem, kas Latvijā tiek savākti, iepakojums veido aptuveni 30%, no tā lielāko daļu rada papīrs un koks. Patlaban atkritumu apsaimniekošanas sistēma savāc aptuveni 60% iepakojuma no visiem atkritumos izmestajiem iepakojumiem. Pēc asociācijas aplēsēm, piedāvātās jaunās depozīta sistēmas izveide izmaksātu aptuveni 30 milj. eiro un tās ikgadējās uzturēšanas izmaksas gadā būtu līdz 12 milj. eiro, kas sadārdzinātu atkritumu savākšanas tarifu no 15 līdz 20%.

Līdzīgs priekšlikums bija arī Saeimas deputātam Artūram Tomam Plešam, ka depozīta iepakojums ir atkārtoti vai vienreiz lietojams preču iepakojums. Savukārt Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš aicināja atgriezties pie sākotnējās idejas un ieviest dzērienu depozīta sistēmu, to pašreizējā brīdī nepaplašinot uz citu nozaru rēķina.

Depozītu sistēmas paplašināšana radītu jautājumus par depozīta sistēmas savākšanas vietu higiēnu, ja šajā sistēmā tiktu pieņemts arī, piemēram, sadzīves ķīmijas iepakojums. Tāpat bija arī jautājums par efektu, ko radītu depozīta maksas noteikšana, piemēram, 0,1 eiro apmērā par katru šampūna mazā tilpuma pudeli vai jogurta mazo kārbiņu. Tāpat skanēja iebildumi, ka šādas idejas ieviešanai būs vajadzīgs garāks termiņš nekā sākotnēji paredzētais 2022. gada 1. februāris un paplašinātā sistēma varētu izmaksāt ievērojami dārgāk. Pēc ilgākām debatēm atbildīgās komisijas vairākums nolēma saglabāt otrā lasījuma atbalstīto ideju par dzērienu depozītu, kaut arī sākotnēji tajā nebūšot stiprā alkohola un vīna pudeļu. Vienlaikus gan esot jādod skaidrs signāls, ka nākotnē depozīta sistēma varētu tikt paplašināta un tāpēc attiecīgie automāti būtu jāiegādājas ar domu, ka tie pieņemamo sortimentu varētu paplašināt.

Kontroliera funkcija

SIA Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags uzsvēra, ka tirgotāji ir par depozīta sistēmu, taču tai jābūt ne tikai efektīvai, bet arī cilvēkiem draudzīgai – lai paliek vairāk naudas. Minēto iemeslu dēl ari viņš aicināja šajā sistēmā iesaistīt Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru kā uzraugu izmaksu caurspīdīgumam un pamatotībai. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis atzina, ka šāds priekšlikums ir pēdējā brīža pārsteigums, jo tas parādījās tikai uz trešo lasījumu. Runa ir par dalības maksu, ko ražotāji maksā operatoram, un otra ir apsaimniekošanas maksa.

Viss vēl priekšā

Diskusija par nākamajiem priekšlikumiem vēl ir priekšā, jo izskatīti ir tikai maza daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem, turklāt ir jāprecizē vairākas projektā esošas definīcijas. Jāatgādina, ka sagatavotie grozījumi paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās (ar noteiktu lielumu, par kuru vēl būs diskusijas) būs jāpieņem visi dzērienu depozīta iepakojuma veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojuma pieņemšanas punktā.