Latvija seko kaimiņvalstu piemēram un no jaunā gada katrā mājoklī dūmu detektori būs obligāta prasība

Nekustamais īpašums

No 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. 2016. gadā, kad stājās spēkā esošā Ugunsdrošības noteikumu redakcija, noteikumos tika paredzēts pielāgošanās laiks līdz 2020. gada 1. janvārim, kad prasības par ugunsdrošību mājoklī no ieteikumiem kļūs par obligātu prasību.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtās informācijas, jaunākais pētījums par ugunsdrošību atklāj, ka 63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, bet tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir. Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts. Kā iemesli un šķēršļi, kas liedz iegādāties ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus, tiek minēti gan finansiālie faktori, gan laika trūkums.

Rīgā pērk vairāk

Viens no ugunsdrošības un darba aizsardzības pakalpojumu sniedzējiem Baltijā ir SIA FN-Serviss. Kā Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma valdes locekle Natālija Sokolova, tad arvien vairāk klientu uzdod jautājumus par šo prasību, par ko liecina arī pieaugums dūmu detektoru pārdošanas apjomos. Katru dienu tiek saņemti jautājumi, kas ir saistīti par dūmu detektoru izvēli un uzstādīšanu. Uzņēmums norādīja, ka aktivitāte ir liela gan pilsētās, gan reģionos. «Lielākie pārdošanas apjomi ir vērojami Rīgā, bet tas nenozīmē, ka Rīgā būtu aktīvāki un atbildīgāki cilvēki. Jāņem vērā arī tas, ka ļoti liels iedzīvotāju īpatsvars dzīvo Rīgā un ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā un iepērkas Rīgā. Mūsu rīcībā nav statistikas par to, cik % mājsaimniecību pilsētā vai reģionos jau ir uzstādīti dūmu detektori, taču pārdotais dūmu detektoru īpatsvars nenoliedzami norāda uz to, ka cilvēki sadzird vajadzību pēc drošības paaugstināšanas savās mājsaimniecībās. Un gribu domāt, ka tas nav tikai un vienīgi tāpēc, ka no 2020. gada 1. janvāra stājas spēkā jaunas normatīvo aktu prasības,» komentē N. Sokolova. Pēc uzņēmējas domām, jebkurām pārmaiņām ir nepieciešams laiks, un tas pats attiecas arī uz prasības ieviešanu – mājās uzstādīt dūmu detektorus, iegādāties ugunsdzēsības aparātu. «Lai mainītos cilvēku domāšana, ir nepieciešams laiks un atbildīgu uzņēmumu, ekspertu, mediju iesaiste. Ir būtiski radīt informācijas platformu, kur ikviens var saņemt atbildes par to, kādēļ dūmu detektori ir nepieciešami, kas ir jāzina, izdarot izvēli par dūmu detektoru iegādi, kā uzstādīt detektorus, kā par tiem rūpēties,» uzskata FN-Serviss valdes locekle.

Kaimiņvalstīs ievieš ātrāk

Pēc VUGD sniegtās informācijas, ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojā gājušo skaitu, ir Igaunija, kur prasība par dūmu detektoru uzstādīšanu mājsaimniecībās ir spēkā jau no 2014. gada. Pa šiem gadiem Igaunija ir pavirzījusies ievērojami uz priekšu un salīdzinājumā ar Latviju Igaunijā ar katru gadu ir mazāks bojā gājušo skaits ugunsgrēkos. «Noteikti jāuzslavē Igaunijas drošības dienestu iniciatīva, kā obligātu prasību noteikt to, ka no 2019. gada 1. janvāra ir obligāti uzstādīt tvana gāzes detektorus mājsaimniecībās, kur pastāv risks izveidoties tvana gāzei. Nav noslēpums arī tas, ka cilvēki, kas iet bojā ugunsgrēkos, neiet bojā sadegot, bet gan saindējoties ar indīgām gāzēm, tostarp tvana gāzi. Vēl runājot par Baltijas valstīm, arī Lietuva jau ir priekšā mums, kur prasība par obligātu dūmu detektoru uzstādīšanu mājsaimniecībās ir stājusies spēkā no šī gada 1. janvāra. Taču nav svarīgi, kas mums ir priekšā, – būtiski ir tas, kādas normatīvo aktu izmaiņas un prasības ir veiktas un tiek ieviestas. Nav šaubu par to, ka situācija ugunsdrošības jomā uzlabojas un turpinās uzlaboties,» komentē N. Sokolova.

Var uzstādīt pats

Autonomais ugunsgrēka detektors, kas reaģē uz dūmiem, ir neliela ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Uz tā korpusa ir jābūt CE marķējumam un informācijai par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Detektora uzstādīšana ir salīdzinoši vienkārša – to piestiprina pie griestiem ar komplektā pievienotām skrūvēm, abpusējo līmlenti vai, atsevišķos gadījumos, magnētu plāksnēm. «Dūmu detektoru uzstādīšana ir tik vienkārša darbība, ka to varētu izdarīt pats mājsaimniecības īpašnieks. Ja rūpīgi iepazīstas ar ražotāja sagatavoto instrukciju, seko norādījumiem, tad viena dūmu detektora uzstādīšana aizņem vidēji 30 – 40 sekundes. Ja kādam nav pa spēkam vai arī vēlēšanās pašam uzstādīt dūmu detektoru, tad var vērsties pēc pakalpojuma, kas tad vidēji izmaksātu 5–10 eiro,» komentē FN-Serviss valdes locekle N. Sokolova. Konkurence šobrīd ir plaša – dūmu detektoru klāsts ir liels. Patlaban dūmu detektorus ir iespējams iegādāties ne vien specializētājos veikalos, bet arī lielajās tirdzniecības ķēdēs. Pēc VUGD sniegtās informācijas, dzīvokļos jāuzstāda vismaz viens dūmu detektors, bet privātmājā tas jāuzstāda katrā ēkas stāvā.