Lai Latvijā varētu norisināties starptautiska mēroga lieli sporta pasākumi, tiem jānodrošina pietiekams finansējums un nepieciešamie līdzekļi ir jāparedz valsts budžetā, nevis nauda jāņem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai apropriāciju pārdalēm

Budžets

Ar šādu aicinājumu Ministru kabinetā un Finanšu ministrijā nolēma vērsties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs parlamentāriešiem rādīja valsts sporta budžeta finansējuma plāna projektu, kurā sportam kopumā nākamajā gadā paredzēts atvēlēt 38,82 milj. eiro, kas ir par 1,1 milj. eiro mazāk nekā šogad (39,917 milj. eiro). Savukārt 2021. gadā no budžeta atvēlētā summa jau būtu tikai 31,37 milj. eiro.

Lai arī apakškomisijas deputāti pauda satraukumu par to, E. Severs šādu samazinājumu skaidroja ar būtisku finansējuma samazināšanu sporta būvēm, kurām šogad atvēlēti 8,06 milj. eiro, nākamgad – vairs tikai 5,7 milj. eiro, bet 2021. gadā – tikai 0,627 milj. eiro. Turklāt esot jāņem vērā, ka papildu finansējums sportam līdz šim ir «nācis» no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas 2017. gadā ir bijis 3,13 milj. eiro, pērn – 2,6 milj. eiro. Līdz šim ik gadu a/s Latvijas valsts meži atvēl naudu sporta atbalstam, kas neesot ierēķināta minētajos ciparos.

3 milj. eiro iztrūkums

Vienlaikus 2020. gadā Latvijā plānoto nacionālās nozīmes starptautisko sporta sacensību kalendārā ietvertie pieprasījumi ir 3,48 milj. eiro, bet pieejamie līdzekļi – 0,484 eiro, tādējādi trūkst nepilnu trīs milj. eiro. Vēl kritiskāka situācija veidojas 2021. gadā, kad atvēlēto līdzekļu apjoms ir vēl mazāks – 0,242 milj. eiro, bet prasījumu summa ir ap 3,63 milj. eiro un deficīts ir teju 3,4 milj. eiro apmērā. «Šādā situācijā nav skaidrības, kā, piemēram, Latvija varēs nākamā gada sākumā nodrošināt starptautisko sacensību norisi Siguldas bobsleja trasē un gatavošanos pasaules hokeja čempionātam Rīgā 2021. gadā,» norādīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš. Viņaprāt, ierastā prakse, ka nozīmīgu sporta sacensību organizētāji līdz pēdējam brīdim nezina, vai valsts atbalstīs konkrēto pasākumu, ir jāpārtrauc. «Nereti jau laikus ir jāiegādājas sacensību licences vai jāiemaksā dalības nauda, un neziņa par finansējumu var apdraudēt iekļaušanu starptautisko pasākumu kalendārā. Savukārt atgriešanās šajā apritē parasti jau ir daudz sarežģītāka, jo jāpierāda, ka mums var uzticēties un ka tomēr varam sarīkot augsta līmeņa starptautiskas sacensības,» secināja S. Riekstiņš.

Turklāt Latvijā ir attiecīgās jomas sporta veidu infrastruktūra, tāpēc to var izmantot sacensību rīkošanai un ārvalstu tūristu piesaistīšanai, kas nodrošinātu valsts atpazīstamību ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Pašu ienākumi

«Vai ir kāda sporta joma, kura pati no saviem ienākumiem spēj segt arī tēriņus?» taujāja Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lai arī konkrētas atbildes nebija, tomēr skanēja informācija par to, ka viena no tādām varētu būt Latvijas Futbola federācija, kura saņemot dāsnu finansējumu no starptautiskajām šī sporta veida organizācijām, savukārt citām tādu ienākumu avotu neesot. Esot sporta spēļu komandas, kuras no reklāmas un biļešu ieņēmumiem iegūstot prāvas summas. Vienlaikus tika vētīts jautājums par Latvijas sportistu piedalīšanos komercmačos, kur maksā prēmijas un iegūst arī reitinga punktus. S. Riekstiņš norādīja, ka viena sportista, kuram ir augsti sasniegumi, uzturēšana gadā izmaksā 60 000 eiro. Bet, ja sportists gūst traumu komercmačos, rezultātā Latviju pasaules čempionātā pārstāvēt nespēj. Jāņem gan vērā, ka augsti sasniegumi sportā un traumas esot cieši saistīti.

Būs cita kārtība

Ir paredzēts ieviest izmaiņas sporta finansēšanas sistēmā, esot arī vienošanās noteikt vienu organizāciju, kura valsts naudu sadalītu sporta federācijām, tādējādi mainītu līdzšinējo līdzekļu sadales principu. Jāņem vērā, ka informācija no Valsts ieņēmumu dienesta par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām liecina, ka pērn ziedojumu apmērs sportam sarucis par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu (proti, 12,6 milj. eiro 2018. gadā salīdzinājumā ar 23,2 milj. eiro 2017. gadā). E. Severs rādīja, ka darba grupa ir izstrādājusi 12 kritēriju sistēmu prioritāro sporta veidu noteikšanai un kā par prioritāti plānots noteikt bērnu un jauniešu sportu, kas secīgi pārietu uz augstu sasniegumu sportu vai tautas sportu. Vienlaikus paredzēts novārtā neatstāt arī augstu sasniegumu sportu.