VID drīzumā kļūs par instrumentu budžeta robu aizpildīšanai, sodot katru aizmāršu valstī

Likumdošana

Pie šāda atklājuma nonāca Saeimas Juridiskā komisija, lemjot par iecerētajām izmaiņām Likumā par nodokļiem, un jautājuma izskatīšana faktiski apstājās.

Par strīdus ābolu kļuva divi jautājumi. Viens nodokļu izpratnē kvalitatīvs, bet otrs – kvantitatīvs. Runa ir par automātisku sodu piemērošanu, ja deklarācijas neiesniedz laikā. Tas skar ļoti plašu nodokļu maksātāju loku. Kvalitatīvais jautājums – ieteikums sodu palielināt līdz 20 tūkstošiem eiro par blēdīšanos ar kases aparātu. Proti, ik gadu notver kādus 10 blēžus, un valstij ienākums tik niecīgs.

17. septembra Juridiskās komisijas sēdes vadītāja Juta Strīķe iecerētajās likuma izmaiņās saskatīja tiešu vēlmi masveidā iekasēt naudu no aizmāršīgiem cilvēkiem un apšaubīja iecerēto soda mēru spēju sasniegt mērķi, kā arī paredzēja sodu politikas negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību un sabiedrību kopumā.

Lieli sodi

Ja noķer maz, tad sodi lieli – pēc būtības šādi izskatās sodu palielināšana par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošanu jeb, tautas valodā sakot, par blēdīšanos ar kases aparātiem.

Finanšu ministrijas plāns un ieviestās izmaiņas likumdošanā paredz palielināt sodu par blēdīšanos ar kases aparāta datiem no dažiem tūkstošiem eiro līdz teju 20 tūkstošiem eiro. Valsts ieņēmumu dienests, deputātes J. Strīķes jautāts, cik pērn šādu blēdīšanās gadījumu atklāts, informēja, ka pavisam 17. Vairumā gadījumu blēdīšanās apmēri pārsnieguši 50 minimālās mēnešalgas jeb 21,5 tūkstošus eiro, tādēļ arī nav bijuši administratīvi sodāmi un uzsākti kriminālprocesi.

«Izmaiņas tiek veiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 156. pantā. Mēs palielinām piemērojamo maksimālo sodu. Fiziskai personai par 120 vienībām un juridiskai personai (tas izklausīsies daudz) – par 3140 vienībām jeb par 15 700 eiro. Palielinām arī minimālo soda apmēru juridiskai personai, kas ir 970 eiro. Tas tieši ir saistīts ar to, ka, ja maina šo programmatūru un VID secina, ka tā mainīta tā, ka var noslēpt datus un samazināt ar nodokli apliekamo ieņēmumu, tad mazi sodi ir neietekmīgi. Ir vilinoši saņemt mazu sodu un noslēpt lielu ar nodokļiem apliekamo ienākumu. Ievērojot, ka ne vienmēr var pierādīt, cik lielā apmērā ir veiktas manipulācijas, tad lielāks sods preventīvi labāk strādātu, lai kases aparātu sistēmas nemēģinātu mainīt,» Finanšu ministrijas (FM) nostāju argumentēja valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa.

«Mēs labi zinām, ka nevis soda bardzība, bet gan tā neizbēgamība samazina pārkāpumu skaitu. Kā mēs redzam, izskatīto gadījumu skaits ir neliels – daži desmiti. Redzam arī, ka viens no lēmumiem ir par sodu 500 eiro. Tagad mēs noteiksim ļoti lielus sodus. Vai tas būs pareizi? Vai tas būs pareizi, ka tie daži, kas tiks pieķerti, praktiski tiks iznīcināti, bet pārējie turpinās darboties? Es gribu uzsvērt, ka praksē soda neizbēgamība attur no pārkāpuma! Līdzībās runājot, noteikt nāves sodu vienam no miljona pārkāpēju jau pēc teorijas ir aplami,» FM norādīja J. Strīķe, konstatējot, ka nelielam lauku veikalam šāds sods būs pēdējais un saimnieciskā darbība tiks pārtraukta. «Iespējams, ka panāksim situāciju, kad tajā ciemā vairs sāli nebūs kur nopirkt!» tā J. Strīķe.

Šajā sadaļā notika debates, kur vairāki deputāti, tostarp Jānis Iesalnieks, uzsvēra, ka blēdīšanās ar kases aparātiem ir nozīmīgs pārkāpums un sods tomēr jāpalielina, cita starpā VID uzticot to piemērot saprātīgi. Sodīšana, ievērojot apgrozījumu, tomēr uzreiz tika atmesta. J. Strīķi atbalstīja deputāte Jūlija Stepaņenko, tomēr debates gan par šo, gan citiem strīdīgiem jautājumiem kopumā noslēdzās banāli.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnere pārējiem deputātiem izskaidroja, ka nekāda balsošana par šo jautājumu, nedz arī par kādu citu Juridiskajā komisijā nesanāk, jo tā ir tikai līdzatbildīgā komisija, bet atbildīgā ir Budžeta komisija. Saeimas Juridiskais birojs paskaidroja, ka deputāti, ja vien to vēlas, var iesniegt likuma grozījumus uz likuma otro lasījumu. I. Lībiņa-Egnere tā arī nesagaidīja komisijas darba noslēgumu un sēžu zāli pameta vēl pirms darba beigām. Lēmumu komisija nepieņēma laika trūkuma dēļ.

Sods automātiski

Otra strīdu tēma likuma grozījumos Par nodokļiem un nodevām bija par nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu. Proti, Finanšu ministrijas iecere ir šo procesu pilnībā automatizēt. Šis jautājums jau iepriekš Juridiskajā komisijā ir parādījies un noraidīts, tomēr Finanšu ministrija tam nav pievērsusi uzmanību, jo patiesībā automātiskos sodus paredz jaunais Administratīvās atbildības likums un grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām ir vien kā tāds pavaddokuments, kurā precizē detaļas. Tā kā likumprojektu jau vienu reizi ar smagiem iebildumiem atgrieza valdībā pārstrādāšanai, tad kaut kas bija izdarīts. Pēdējā redakcija paredz, ka VID no noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas pagaidīs vēl divas dienas un tad sodīs.

«Automātiska lēmuma pieņemšana nav nekāda lēmuma pieņemšana, tā ir soda kvīts izsūtīšana. Automāts nekad neiedomāsies, ka kāds pēkšņi ir kļuvis par invalīdu vai miris, tas vienkārši izsūtīs kvītis. Mēs pagājušajā reizē noraidījām pilnībā, ka administratīvais sods tiek piemērots bez cilvēka klātbūtnes, un es nesaprotu, kāpēc mēs atkal pie tā atgriežamies,» jautāja J. Strīķe.

«Es, protams, atvainojos visai komisijai, bet šis projekts nepasaka par automātisko sodīšanu, šis pasaka konkrēti par to, cik dienas kavējot var piemērot sodu. Attiecībā uz automātisko sodīšanu ir jāskatās Administratīvās atbildības likums. Ja ir vēlme mainīt šo likumu, tad tas ir jādara, bet mēs šeit runājam par realizāciju,» atbildēja J. Salmiņa.

Proti, strīds nav par ieceri, kā realizē šo likumprojektu, bet par administratīvās atbildības likumu, kur definēta automātiskās sodīšanas jēga.

Par deklarācijas iesniegšanas kavējumu, par gada pārskata, mēneša vai ceturkšņa atskaites kavējumu varēs dabūt sodu, ja likumprojekts paliks pašreizējā redakcijā.

No īsās, bet saturīgās vārdu apmaiņas par Juridiskās komisijas iespējām šajā un iepriekšējā jautājumā starp koalīcijas partiju deputātēm Jutu Strīķi un Inesi Lībiņu-Egneri ir skaidrs, ka kaut kas koalīcijā nav sarunāts un tieši tādēļ 17. septembra Juridiskās komisijas sēdē šāda jezga, un tieši šīs nelielās nesaprašanās dēļ sabiedrībai ir iespēja savlaicīgi uzzināt, ka cilvēkus – kā uzņēmējus, kas ir juridiskas personas, tā arī fiziskas personas – par deklarācijas vairāk nekā trīs dienas nokavēšanu sodīs bez brīdinājuma. J. Salmiņa komisijai uzsvēra, ka šādas brīdināšanas sistēmas ieviešana novestu pie nepārtrauktas brīdināšanas, bet VID sistēmai ir jāstrādā un deklarācijām, ceturkšņu un mēnešu pārskatiem esot jābūt laikus, citādi neko nav iespējams salāgot un vienas kavēšanās dēļ cieš pārējie. Šobrīd tikai 70% dokumentu VID tiekot iesniegti laikus. No otras puses ir arguments, ka uzņēmējs jau tāpat tiek sodīts par nodokļu nenomaksāšanu laikā un papildus viņu vēl sodīs par to, ka viņš nav iesniedzis dokumentus laikā. Savukārt par fizisku personu vai vienkāršu mirstīgo problēmām, kas radīsies VID automātu bezsirdības dēļ, neviens no deputātiem pat neieminējās.Vien J. Strīķe norādīja uz neskaidrībām par to, cik lielai daļai cilvēku un kurā brīdī noteikumi stājas spēkā.