Latvija ir nonākusi dzīves cikla stadijā, kad finanšu instrumenti var būt daudz efektīvāki par grantiem, taču eksperti iesaka tos arī «blenderēt»

Investīcijas

To konferencē par ES finansējumu un investīcijām Nauda un reformas: Eiropas investīciju nākamā paaudze debatēs Granti vai finanšu instrumenti - kas dod lielāku labumu? atzina Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. Divarpus Eiropas Savienības finansējuma periodos Cēsis piesaistījušas aptuveni 78 miljonus eiro lielas investīcijas grantu formātā, un aptuveni 20 miljonus ir piesaistījis privātais sektors, piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšanai. «Es salīdzinātu grantus un finanšu instrumentus ar medicīnas terminiem. Iedomājieties, ja esat mazliet saslimis, vieglā formā, tad dzerat homeopātiskas zāles vai bezrecepšu zāles. Ja saslimstat ļoti, tad jāņem talkā antibiotikas. Būsim godīgi, ka piecdesmit Padomju Savienības saimniekošanas gados publiskā infrastruktūra bija ļoti noplucināta, atpalikusi un teju daudzos gadījumos bija avārijas situācijā. Man liekas, ka tas bija brīdis, kad bija nepieciešamas antibiotikas, lai uzceltu organismu kājās, un mēs arī veiksmīgi to esam darījuši,» komentē Cēsu mērs J.Rozenbergs. Viens no lielākajiem virzieniem, kurā Cēsu pašvaldība investējusi, ir izglītība. Tur ieguldīti aptuveni 15 miljoni eiro. Tāpat investēts Cēsu koncertzālē, kultūrvēsturiskajā mantojumā – Cēsu pilīs, bibliotēkā, kā arī iepriekšējā periodā tika sakārtota ielu infrastruktūra - siltumtrases, kanalizācija, ūdensvadi. J.Rozenbergs norāda, ka komunālajā saimniecībā grantu piedāvājums jau praktiski beidzies, tāpēc Cēsīm būs jāpārslēdzas uz finanšu instrumentiem. Lai gan Cēsu pašvaldībai nav bijusi liela pieredze finanšu instrumentu izmantošanā, tomēr, iespējams, nākotnē daudzdzīvokļu īres namu attīstīšanai Cēsīs varētu izmantot finanšu instrumentus. «Man šķiet, ka šīs antibiotikas gan Cēsīm, gan Latvijai bija ļoti nepieciešamas. Bez tā mēs būtu krīzes situācijā. Šis ir tas brīdis, kad izlīdzsvarot grantus un finanšu instrumentus, jo tagad veselības stāvoklis ir tāds, ka mēs varam justies daudz drošāk un komfortablāk,» uzskata Cēsu mērs.

«Jāblenderē» kopā

Arī Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš neuzskata, ka grantu atbalstu nevajadzētu lietot. Svarīgi novērtēt, kādās proporcijās tas ir efektīvi un kas vairāk ir nepieciešams attīstībai. Pirms pieciem gadiem Altum savu attīstību sāka ar 350 miljonu eiro lielu portfeli. Šodien tas sasniedzis teju 600 miljonus eiro. Institūcijai visus šos gadus ir bijusi stabila peļņa, kas ir svarīga, jo līdzekļi netiek atdoti atpakaļ dividendēs. valstij, bet ieguldīti jaunos projektos tautsaimniecībā. Pēc R.Bērziņa stāstītā, pareizais lēmums bija, ka institūcija izvēlējās darboties tieši ar finanšu instrumentiem. Tādā veidā labums ir ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet visai tautsaimniecībai kopumā. «Finanšu instrumentus var lietot vēl un vēl, ja ieguldīts grantā, tad jācer, ka viss izdosies. Finanšu instruments, piemēram, aizdevums – atnāk atpakaļ un atkal varam ieguldīt jaunos projektos. Tomēr jābūt lielākai elastībai tieši termiņa ziņā un grantu programmas bieži vien to nepieļauj,» novērojis R.Bērziņš. Viņš norādīja, ka viena no jomām, kas lēnām no grantiem migrē uz finanšu instrumentiem vai tiek kombinēta, ir sociālā sfēra, piemēram, sociālo māju celtniecība. «Šobrīd trends, ko redzam gan Eiropā, gan Latvijā, ka šādi projekti ir arvien vairāk simpātiski un finanšu instrumentus arvien vairāk izmanto šādiem sociāliem projektiem, kuriem būtu laiks migrēt no grantiem uz finanšu instrumentiem,» uzskata R.Bērziņš. Viņš piekrīt, ka grantus un finanšu instrumentus vajadzētu «blenderēt» kopā. «Piemēram, daudzi ir dzirdējuši par Latvijas Samariešu apvienību, un tas ir labs piemērs, kā viņi ir spējuši piesaistīt gan grantu, gan paralēlo aizdevumu vairāk nekā miljons eiro vērtībā. Ir vēl vairāki projekti, kuros mēs redzam, ka tas ir iespējams. Arī inovatīvos produktos, piemēram, Madara Cosmetics. Tā ir kompānija, kura izmanto arī grantus. Mums ir liels prieks, ka viņi savas inovatīvās idejas ir spējuši attīstīt arī sākuma fāzē, izmantojot finanšu instrumentus,» komentē R.Bērziņš. Viņš norādīja, ka visu, ko varēja darīt ar grantiem, Altum virza uz finanšu instrumentiem.

Granti nebūs mūžīgi

«Domāju, ka ir pienācis laiks, kad finanšu instrumenti varētu ieņemt arvien lielāku lomu Latvijas attīstībā, iespējams, ka ir vēl nozares, kurās granti ir nepieciešami. Mēs daudz runājam par investīcijām betonā - infrastruktūrā, taču mums visu laiku jāskatās, kas tajā betonā pēc tam notiks, kas tur būs par cilvēkiem, kas tur darbosies. Te ir jāatzīst, ka finanšu instrumentu finansētajos projektos, gatavojot projekta pieteikumu, cilvēki daudz vairāk domā par saturu, jo viņi apzinās, ka ir līdzatbildīgi. Grantu projektos ir iespēja saņemt finansējumu, un tad jau pēc tam izdomāsim, ko ar to darīt,» novērojis J.Rozenbergs. Viņš uzsvēra - jāsaprot tas, ka granti nebūs pieejami mūžīgi. Viņaprāt, jebkurš jaunuzceltais objekts prasa uzturēšanu, tāpēc visu laiku ir jāskatās no perspektīvas, kā to varēs uzturēt. Otra lieta – granti nebūs mūžīgi. «Kaut kad pienāks diena, kad Latvijai būs jākļūst par donoru. Nereti, kad vācieši atbrauc pie mums, viņi vēro, cik daudzi objekti ir attīstījušies gada laikā. Vācija kā bagāta valsts to īsti nevar – viņi uzceļ bibliotēku un trīs gadus par to priecājas. Mums ritenis griežas pavisam ātri. Tas arī filozofiski jāsaprot, ka attīstības temps visu laiku nebūs tāds, kāds tas ir šobrīd,» uzskata J.Rozenbergs. «Blenderēšana ir nepieciešama, un uzvarēs tās pilsētas, kuras arvien vairāk un aktīvāk izmantos finanšu instrumentus. Es domāju, ka abus var jaukt, bet labāki tautsaimniecībai ir finanšu instrumenti. Man šķiet, ka ar to ir jāturpina arī nākamajā periodā,» pārliecināts R.Bērziņš.