2017. gadā iedzīvotāji un uzņēmēji varēja izmantot vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumu veidus, kas viņu rīcībā atstāja vairāk nekā 2,55 miljardus eiro. Nākamgad tiks uzsākta nodokļu atvieglojumu revīzija

Nodokļi

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, vērtējot Valsts kontroles revīziju Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus. Tas, ka nodokļu atlaižu sistēma piedzīvos pārmaiņas, ir skaidrs, tikai jautājums - cik ilgā laikā. Vienlaikus arī politiķiem jāsaprot, ka nodokļu atlaižu miljardi nav aka, no kuras varētu pasmelt naudu savu solījumu izpildei. Proti, daudzas no atlaidēm, par kurām runāts Valsts kontroles revīzijā (uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā), vairs neeksistē, bez tam daļa no tām ir noteikta ES direktīvās. Tāpat jāņem vērā, ka cilvēki nebūt neizmanto visas nodokļu atlaides, kuras viņiem pienāktos.

Cits skats

Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa uzsvēra, ka Latvijā revīzijas pārskata laikā tika piemēroti vairāk nekā 200 (vērtēti 135) dažādu nodokļu atvieglojumi, kā rezultātā valsts budžetā netiek ieskaitīts liels naudas apjoms. Piemēram, 2017. gadā valsts, piemērojot nodokļu atvieglojumus, neieguva vismaz 2,55 miljardus eiro nodokļu ieņēmumos. «Nodokļu atvieglojumi ir daļa no valsts budžeta izdevumiem, kaut arī tie ir mazāk redzami,» uzsvēra Z. Zariņa. Revīzijā tika vērtētas trīs nodokļu – iedzīvotāju ienākuma, uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokļa - atvieglojumi, kuri 2017. gadā veidoja 79% no kopējās nodokļu atlaides summas. «Revīzijā mēģinājām noskaidrot, vai katram no šiem atvieglojumiem ir noteikts sasniedzamais mērķis, pretī ir sasniedzamie rādītāji, kas ļauj izmērīt, vai attiecīgais mērķis ir sasniegts un vai attiecīgais risinājums ir maksājis, un vai tas ir bijis efektīvs,» stāsta Z. Zariņa. Revīzijā konstatēts, ka vairumam no apskatītajiem nodokļu atvieglojumiem mērķis un arī sasniedzamie rezultatīvie rādītāji nav bijuši noteikti. «Bet bez rezultatīvajiem rādītājiem, kas ļautu mērīt nodokļu atvieglojumu mērķa sasniegšanas pakāpi, nav iespējams novērtēt, kādi uzlabojumi ir panākti atvieglojuma piemērošanas rezultātā,» tā Z. Zariņa. Viņa rāda revīzijā secināto: ieviešot nodokļu atvieglojumus, netiek vērtēts, kā tie savstarpēji mijiedarbosies un kā tie būtu papildināmi ar citiem šai pašai atvieglojumu saņēmēju mērķa grupai paredzētajiem un pieejamajiem stimuliem. «Arī īstu atbildīgo par nodokļu atlaidēm nav, jo jautājums, vai tās būtu attiecīgās nozaru ministrijas, vai tomēr tai būtu jābūt Finanšu ministrijai vai Ministru kabinetam, vai pat Saeimai, ir atklāts,» secina Z. Zariņa. Viņa norāda, ka arī neesot izdevies iegūt datus par šo atlaižu administratīvajām izmaksām un sasniegtajiem rezultātiem.

Atlaide ir, bet dabūt nevar

2017. gadā Latvijas nodokļu maksātājiem piemēroti 50 veidu PVN atvieglojumi 842,7 milj. eiro apmērā. Revīzijā konstatēts, ka viens no neveiksmīgiem PVN atvieglojumu piemēriem ir saistīts ar iedzīvotāju mutes veselības uzlabošanu, ko kā svarīgu un atbalstāmu ir atzinusi arī ES. Atbilstoši ES prasībām Latvijā tika ieviests PVN atbrīvojums zobu tehniķu pakalpojumiem. Samazinot cilvēku izdevumus par zobu tehniķa pakalpojumiem, atvieglojumam bija jāveicina zobu tehniķu pakalpojumu pieejamība, kas uzlabotu mutes veselību. Taču normatīvo aktu nepilnību rezultātā personām PVN atvieglojums – par 21% zemāka cena zobu tehniķa pakalpojumiem -ir pieejams tikai pie noteikta, ļoti specifiska un līdz ar to ierobežojoša nosacījuma izpildes – ja zobu tehniķis strādā vienā uzņēmumā ar zobārstu, pie kura tiek pasūtīti zobu tehniķa pakalpojumi. «Visos pārējos gadījumos cilvēkam nav iespēju saņemt minēto PVN atvieglojumu, un tādējādi atvieglojuma mērķis – panākt konkrētus sabiedrības veselības uzlabojumus - sasniegts netiek,» skaidroja Z. Zariņa.

Pagātnes labumi

2017. gadā Latvijas nodokļu maksātājiem piemēroti 32 UIN atvieglojumu veidi 320,6 milj. eiro apmērā. Revīzijā no tiem izlases veidā detalizēti pārbaudīti 15 atvieglojumi. Izmantojot UIN atvieglojumus, valsts var stimulēt investīciju piesaisti, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī motivēt uzņēmējus iesaistīties valstī aktuālu problēmu risināšanā. Tajā pašā laikā Z. Zariņa norāda uz kuriozu — atvieglojums kuģošanas nozarē izmantots tikai uz vienas rokas pirkstiem saskatāmas reizes. «Tas rāda, ka tas ir bijis pārāk specifisks,» tā Z. Zariņa. Viens no atvieglojumiem, kura mērķis, Valsts kontroles ieskatā, noteikts neskaidri un tikpat neskaidri tika aplēsts sagaidāmais labums sabiedrībai, ir UIN atvieglojums ziedotājiem. 2017. gadā, uzņēmumiem izmantojot UIN atvieglojumu ziedotājiem, valsts budžetā iemaksājamā UIN summa samazinājās par 20,6 milj. eiro. Revīzijā konstatēja, ka vismaz puse no komersantiem, kas veic ziedojumus, neizmanto šo atvieglojumu. Savukārt sabiedriskā labuma organizācijas pēc 2018. gadā veiktajām izmaiņām UIN aprēķināšanas metodē, kas būtiski mainīja arī atvieglojumu par ziedošanu, norādīja, ka uzņēmumu ziedojumi samazinājušies uz pusi, un aicināja valdību rast kompensējošus pasākumus valsts budžeta programmās, novēršot ziedojumu apmēra krituma radītās negatīvās sekas. Atbildīgajā komisijā skanēja secinājums, ka revīzijā atklātais ir attiecināms uz iepriekšējo uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēmu, bet pašlaik spēkā ir cita – šo nodokli maksā tikai, ja tiek sadalīta peļņa dividendēs, vai arī veikti pirkumi, kas pielīdzināmi dividenžu izmaksai.

Diferenciācijas kalambūri

Revīzijā tika vētīts diferencētais neapliekamais minimums (vecais, kad maksātājam piemēroja fiksēto summa, bet pēc pārskata gada beigām, iesniedzot iedzīvotāju ienākuma deklarāciju, varēja saņemt no valsts to, kas konkrētajam maksātājam pienācās). Tika secināts, ka ar diferencētā neapliekamā minimuma sistēmu nav iespējams atrisināt ienākumu nevienlīdzības problēmu. Bez tam tam ir arī negatīvas sekas, jo par 2017. gadu 132 000 cilvēkiem bija radusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa 13,16 milj. eiro apmērā, kas 2018. gadā vēl nebija atgūta. Arī par 2016. gadu 51 029 personām nav atmaksāta pārmaksātā IIN daļa, taču informācija par summām nav pieejama. Atbildīgās komisijas sēdē skanēja, ka tā ir pagātne un pašlaik – pēc nodokļu reformas - ir cita diferencētā neapliekamā minimuma sistēma, kuras rezultātā cilvēki ir parādā valstij.

Gatavo atcelšanu

«Darbs pie diferencētā neapliekamā minimuma potenciālās atcelšanas jau nākamajā gadā notiek. Finanšu ministrijai jau ir modeļi, kā to īstenot, un ceru, ka jau pēc nākamā gada janvāra sāksim tos apspriest, lai nonāktu līdz saprātīgam risinājumam,» situāciju vērtēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans. Viņš uzsvēra, ka jāvienkāršo neapliekamā minimuma sistēma. «Tas Frankenšteins, ko izdomāja vecie politiķi, lai mazinātu fiskālo ietekmi un neceltu neapliekamo minimumu, ļoti daudziem cilvēkiem ir sarežģījis dzīvi, daudzi nemaz nezina, ka viņiem bija jāpaprasa nauda atpakaļ,» tā K. Feldmans. Viņaprāt, iedzīvotāju ienākuma nodoklī jāintegrē solidaritātes nodoklis.

Kuriozas situācijas

Z. Zariņa vērsa uzmanību uz revīzijā secināto attiecībā uz atvieglojumu par izdevumiem, kas veikti uzkrājumiem ar dzīvības apdrošināšanu. «Atvieglojumi vēsturiski mainīti vairākkārt, jo sākotnējā ideja bijusi motivēt vidēja ienākuma saņēmējiem veidot uzkrājumus, taču tā visvairāk tikuši motivēti tie cilvēki, kuriem ir augsti ienākumi un kuriem ieradums veidot uzkrājumus ir bijis, vēl pirms attiecīgais atvieglojums ticis ieviests. Bet pēc pēdējām izmaiņām līgumu slēgšana ir samazinājusies par 92%, kas nozīmē, ka ar mērķauditorijas profilēšanu viss nav bijis īsti kārtībā,» tā Z. Zariņa. Viņa arī norādīja uz secinājumiem attiecībā par atvieglojumu par apgādībā esošu personu. «Ienākumu līmenis, no kura šāds atvieglojums pienākas, ik gadu palielinās, un tas nozīmē, ka samazinās to iedzīvotāju skaits, kuriem šāds atvieglojums būtu visvairāk nepieciešams, jo viņi vienkārši šādu ienākumu līmeni (pie kura var pilnībā izmantot nodokļa atlaides dotās iespējas) nesasniedz,» skaidroja Z. Zariņa. «Kāpēc nevaram sākt pārskatīt atvieglojumus jau tagad, nevis gaidīt nākamo gadu?» jautāja Saeimas deputāts Viktors Valainis. Viņš pauda šaubas par vairākiem atlaižu blokiem, to lietderību un aicināja šo darbu neatlikt uz gadiem tālu nākotni.

Cita realitāte

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins norādīja, ka ministrija vadās pēc principa – maksimāli plaša nodokļu bāze un zema likme, un tāpēc tagad ir minimāli piemērotas kādas nodokļu atlaides, taču ne vienmēr tas ir pareizi, jo regulējums var būt pretrunā ar mērķiem. «Valdība pirms virzīšanas uz Saeimu PVN samazināto likmi Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem apstiprināja sasniedzamos mērķus, turklāt šis pasākums ir terminēts,» skaidroja I. Šņucins.