SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos

Tehnoloģijas

Ivans Ladans no Krievijas savu uzņēmumu SIA Marine Digital System attīsta Latvijā, jo te ir jaunuzņēmumiem pateicīgāka biznesa vide.

«Šo projektu sākām pirms dažiem mēnešiem, bet šajā nozarē neesam pavisam iesācēji. Pēdējos divos gados Krievijā esam strādājuši jūrniecības pakalpojumu automatizācijas jomā,» teic I. Ladans. Līdzīgi kā daudziem cilvēkiem Krievijā arī viņam Latvijā ir daudz paziņu. Viņš ir pazīstams ar LIAA jaunuzņēmumu eksperti Olgu Barretu-Gonsālvisu un Ļevu Basu no Blokķēdes asociācijas, kuri pastāstīja par nozares attīstību valstī, un tā radās doma pamēģināt attīstīt biznesu Latvijā. «Šobrīd Krievijā jaunuzņēmumiem ir daudz barjeru. Ja es uzrakstīšu vēstuli uz Hamburgu no Krievijas kompānijas, būs sarežģīti iegūt investīcijas vai līgumu, jo neviens nevēlas strādāt ar nestabilu reģionu. Lielākā daļa manu draugu no citiem jaunuzņēmumiem ar lielu potenciālu ir pārcēlušies uz Latviju, citām Eiropas valstīm, ASV, jo IT kompānijām ir labāk atrasties valstīs, kur ir vieglāk veidot biznesu. Piemēram, Latvijā pagāja vien divi mēneši, lai sāktu pilotprojektu ar vietējo uzņēmumu. Grūti iedomāties, ka kaut kas tāds būtu iespējams jaunizveidotai kompānijai Krievijā. Esam pārcēlušies, lai veidotu uzņēmumu biznesam draudzīgākā vietā. Pagaidām izskatās, ka tas ir bijis pareizi darīts. Mans produkts Latvijas ekonomikā iekļaujas ļoti labi, jo loģistika ir nozīmīga nozare, un varu te veikt pilotprojektu. Te ir viegli strādāt, viss ir tuvu, un pārcelties ar visu komandu uz Rīgu ir lētāk nekā, piemēram, uz Somiju. Man šķiet, ka te ir draudzīgāka attieksme pret cilvēkiem no Austrumeiropas nekā Lietuvā,» saka I. Ladans.

Pārceļas visa komanda

Pirmo reizi par biznesa veidošanu Rīgā viņš iedomājās pagājušā gada sākumā. Tolaik I. Ladans strādāja ar blokķēdes projektiem un aktīvi komunicēja ar paziņām Rīgā. Viņa biznesa partnera Alekseja Zadornova vectēvs ir dzīvojis Jūrmalā, bet viņš pats ir jūrniecības normatīvu speciālists, un šajā jomā cilvēkiem ir plašs kontaktu tīkls. Komanda sāka strādāt pie projektu attīstības ostās Rīgā, Liepājā, Klaipēdā un vēlāk nolēma ar visu komandu pārcelties uz Latviju, sāka procesu, lai iegūtu t.s. startup vīzu. I. Ladans stāsta, ka tas nav pavisam vienkāršs process. Viņa gadījumā viens no lielākajiem šķēršļiem ir tas, ka uzņēmumam vajadzīgas vismaz 50 tūkstošu eiro lielas investīcijas. Taču šim projektam finansējums sākumstadijā nebija vajadzīgs. Nācās sākt naudas piesaistes procesu ātrāk, nekā bija plānots. «Šobrīd cenšos piesaistīt aptuveni miljonu eiro investīcijas no fondiem dažādās valstīs. Ceru, ka tie tiks atzīti par kvalificētiem investoriem,» saka I. Ladans.

Mazāk papīra

«Pamatā osta ir milzīga noliktava, kur tiek pārvietotas preces. Kad sākām analizēt procesus ostās, atklājām, ka saistībā ar to, ka tās izmanto novecojušas tehnoloģijas, rodas ilgs laika sprīdis starp to, kad paraksta dokumentu par kravas saņemšanu, un laiku, kad tā tiek pārkrauta,» teic I. Ladans. SIA Marine Digital System strādā pie diviem produktiem, no kuriem viens kontrolē procesus ostās. Viņš teic, ka, kravai ienākot ostā, tiek radīts daudz papīra dokumentu. Ir aģentu kompānijas un dažādi ostu pakalpojumu konsultanti, kas palīdz tos sakārtot. Uzņēmuma izstrādātais automatizācijas risinājums palīdz atteikties no starpniekiem. «Ar mūsu izstrādāto sistēmu varam paātrināt procesus ostās un virzīties tuvāk darbību caurspīdībai,» norāda I. Ladans.

Risinājuma klienti varētu būt mazāki termināļi, kas nevar atļauties maksāt par augsta līmeņa automatizācijas risinājumiem. Lielas ostas ir izstrādājušas savas sistēmas, reizēm tās pārdod arī kā pakalpojumu citiem. «Esmu dzirdējis, ka viena no lielākajām ostām Eiropā piedāvā savu programmu citām ostām, bet tā maksā miljonu eiro un instalācija prasa divus gadus. Miljons eiro lielākām ostām nebūtu problēma, bet neviens nevar gaidīt divus gadus,» saka I. Ladans. Uzņēmuma pirmais klients ir Port Magnat Rīgā.

Vaicāts par risinājuma izmaksām, viņš norāda, ka tās atkarīgas no katras konkrētās ostas un tā, kāda līmeņa integrācija vajadzīga. «Ja ostā ir sava IT komanda, kas spēj sadarboties, visu var izdarīt deviņos mēnešos. Vēl seši mēneši var paiet papildu vajadzību izstrādē. Kopumā tas ir aptuveni gads, un tas noteikti maksā mazāk nekā miljonu eiro,» saka I. Ladans.

Izmanto datorredzi

Uzņēmums izstrādā arī noliktavas vadības sistēmu. Tā ir saistīta ar datorredzi. Vidējām ostām, kurās gada laikā tiek pārkrauti vairāk nekā pieci miljoni tonnu, ir svarīga IT integrācija.

«Mums ir noliktavas 3D modelis, kur labāk redzēt, kur novietot kravu agrākai vai vēlākai izkraušanai, atbilstoši laika apstākļiem u.tml.,» saka I. Ladans.

Tipiski personāls pavada daudz laika, mēģinot atrast vietu kravai. Termināļi ir lieli, vajag zvanīt kādam, lai noskaidrotu, kur ir brīva vieta. Dažreiz, kad krava ir liela, vajag nopietnāku plānošanu. Līdzīgi uz kuģa – vajag pareizo vietu, lai krava būtu līdzsvarā un to būtu ērti nocelt. I. Ladans spriež, ka neefektīvas darba organizācijas dēļ vidēja izmēra termināļi gadā varot zaudēt līdz pat 10% no apgrozījuma. «Ja ostā tiek pārkrauti pieci miljoni tonnu, tas ir tiešām daudz,» viņš spriež.

Ceļā uz caurspīdību

«Pēdējā pusotra gada laikā esmu daudz ticies ar ostu darbiniekiem daudzās valstīs. Jūrniecības speciālistu kopiena ir cieša, visi cits citu pazīst. Šis sektors ilgu laiku nav bijis automatizēts. Daudzi vidēja izmēra spēlētāji nozarē arvien strādā tāpat kā pirms daudziem gadiem. Nav viegli strādāt jomā, kas nav digitalizēta, ir dažādas barjeras, bet esam atraduši vajadzīgu produktu,» uzskata I. Ladans.

Viņaprāt, nozarē vēl ir daudz darāmā, lai palielinātu caurspīdību, kas vienlaikus palīdzēs samazināt izmaksas. Piemēram, šodien ir diezgan sarežģīti izsekot, vai kuģa kanalizācija ir izlaista jūrā vai ostā tam paredzētajā vietā. Tāpat arī, piemēram, lieli kuģi nelietderīgi iztērē daudz degvielas, tikai gaidot savu kārtu ieiešanai ostā.

Iegūt vārdu

I. Ladans teic, ka šajā nozarē ir svarīgi nostiprināt savu vārdu un iegūt uzticamību. «Jūrniecības sektors ir joma, kur viss ir balstīts uz uzticamību. Partneri sadarbojas tikai tāpēc, ka cits citam uzticas. Tāpēc ir vajadzīgs nostiprināt savu vārdu, lai veiktu lielus, ambiciozus projektus, piemēram, ostas automatizāciju. Mēs neesam ne IBM, ne SAP un nevaram iet uz Hamburgas ostu un piedāvāt satikties. Tāpēc izlēmām vispirms izveidot noliktavas vadības sistēmu, jo tā ir vienkāršāka. Tas nav ļoti liels projekts, bet domāju, ka ir vērts darīt vienkāršas lietas, kas pelna naudu, lai vēlāk sasniegtu savu potenciālu. 12 mēnešu laikā varēsim piedāvāt daudz sarežģītākus risinājumus,» viņš spriež.