Konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietu uzvarējusī Santa Purgaile gatava veidot finanšu vidi, kura darbosies pēc būtības, ne formas, uzlabot Latvijas finanšu sistēmas starptautisko reputāciju, atzīstot, ka ABLV bakas pašlikvidācija ir diskutabla

Finanses

S. Purgailes kandidatūra 24. septembrī tiks virzīta apstiprināšanai valdībā, bet pēc tam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs jāapstiprina Saeimai. Deputātu neseno ieceri FKTK tuvākajā nākotnē apvienot ar Latvijas Banku S. Purgaile par šķērsli darbam neuzskata, drīzāk par pozitīvu ideju.

Interešu konflikta nebūs

«Tieši pirms 25 gadiem es uzsāku savas darba gaitas toreizējā Latvijas Unibankā. Man patika darbs bankā, virzījos uz priekšu, paplašinot savu redzesloku. Kļuvu par filiāles vadītāju, tad par reģiona vadītāju jau SEB bankā. 2012. gadā tiku uzaicināta pievienoties Citadele bankas vadības komandai kā valdes locekle tieši tajā brīdī, kad bija svarīgi šai bankai veidot ilgtspējīgu biznesa modeli. Šo septiņu gadu laikā kopā ar kolēģiem esmu darbojusies, lai Citadeli izveidotu par vienu no nopietniem tirgus spēlētājiem. Šo ilgo laiku esot bankās un nozarē kopumā, es redzu tās primārās lietas, kas jādara, lai šo jomu sakārtotu,» iepazīstinot ar sevi 19. septembra preses konferencē Ministru kabinetā, sacīja S. Purgaile.

Viens no pirmajiem jautājumiem bija tieši par iespējamo interešu konfliktu, jo S. Purgaile vadījusi vienu no lielākajām Latvijas komercbankām. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš vadīja konkursa komisiju, izskaidroja, ka šis jautājums rūpīgi izsvērts un interešu konflikta situācijas neesot, jo FKTK padome ir spējīga lemt jautājumu bez vadītājas. Savukārt S. Purgaile Dienas Biznesam uzsvēra: «Esmu strādājusi korporatīvā vidē un vienmēr esmu pieturējusies pie augstiem standartiem, un varu šeit apliecināt, ka atturēšos no jebkādu lēmumu pieņemšanas attiecībā uz manu iepriekšējo darba devēju.»

Reputācija – pirmais mērķis

Pirmais S. Purgailes uzsvars iecerētajā darbā ir Latvijas finanšu sistēmas reputācija starptautiskajā arēnā, kuras pasliktināšanās var nozīmīgi ietekmēt Latvijas ekonomiku.

«Mums ir jādara viss iespējamais, lai īsā laikā panāktu Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanu. Nevar pieļaut Latvijas iekļaušanu ne pelēkajos, ne melnajos sarakstos. Ir jāstrādā pie šiem salīdzinoši īstermiņa, tomēr svarīgajiem uzdevumiem,» uzsvēra S. Purgaile.

Tieši jautāta, kas tad būtu jādara, S. Purgaile teica: «Pirmkārt ir jānodzēš ugunsgrēks, kas ir saistīts ar Moneyval. Valdības un Finanšu izlūkošanas dienesta paveiktais ir jānoved līdz galam.»

Potenciālā iestādes vadītāja piebilda, ka ir jāpārliecinās, vai ikviena finanšu institūcija valstī ir jaunajam likumam atbilstoša. Viņa solīja raudzīties, lai bankās pēc būtības patiešām ir izpratne par nelegāli iegūtu naudas līdzekļu atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas riskiem. «Noteicošais nav, vai papīri ir kārtībā, bet gan vai cilvēki pēc būtības saprot, kas ir riski, un spēj tos novērtēt,» tā S. Purgaile.

Viņa pauda uzskatu, ka daudz kas valstī jau tīri labi darbojas, bet starptautiskajiem partneriem nav izskaidrots, un tādēļ priekšā gaidāms skaidrošanas un mārketinga darbs, kura mērķis ir panākt, lai paveiktais Latvijā tiktu ieraudzīts un saprasts.

Banku transformācijas turpināsies

«Jau šobrīd ir jāiezīmē skaidra un saprotama vīzija, kā ir redzama Latvijas finanšu sistēmas attīstība nākotnē. Priekšā noteikti ir nopietnas pārmaiņas,» sacīja S. Purgaile. Lai arī Latvijas finanšu sistēmā no nerezidentu noguldījumiem palikusi vien neliela daļa no tā, kas bija vēl pirms pāris gadiem, S. Purgaile uzsvēra, ka banku pārveides process turpinās.

«Pārmaiņas joprojām ir gaidāmas. Ir jāizvērtē un jāizprot, kas ir vēl darāms visās bankās, un ir jāpastiprina uzraudzības mehānisms! Svarīga ir sadarbība ar finanšu izlūkošanas dienestu un citām iesaistītajām pusēm, lai bankas pašas skaidri saprastu, kas ir tie kritēriji, kas ir tā vide, kurā visi strādā, un kāds ir vienotais mehānisms. Pārmaiņas būs!» solīja amata pretendente, piebilstot, ka daudzas bankas veiksmīgi pārorientāciju uzsākušas un tā norit, bet vēl dažām šis process ir tikai priekšā.

ABLV pašlikvidācija - diskutabla

Preses konferencē bija vairāki jautājumi par FKTK iepriekšējās vadības darbu un kas ir tās lietas, kas tieši būtu jāmaina, tomēr skaidru pārmetumu par Pētera Putniņa darbu žurnālisti tā arī nesadzirdēja. Tad sekoja jutīgākais jautājums Latvijas finanšu sistēmā par ABLV bankas pašlikvidācijas procesu un to, vai pieņemts pareizs lēmums.

«Šis lēmums joprojām ir diskutabls, un es negribētu šobrīd neko vairāk komentēt, kamēr neesmu iedziļinājusies, konsultējoties ar speciālistiem, tostarp starptautiskajiem partneriem,» sacīja S. Purgaile, skaidri liekot saprast, ka tēma var būt atklāta jebkurā mirklī, ja vien starptautiskie partneri konsultētu.

Gatava veidot komandu

S. Purgaile visai skaidri norādīja arī par to, ka FKTK komandu sagaida gan kadru, gan domāšanas izmaiņas.

«Es uzskatu, ka ir jāveido profesionālu un talantīgu cilvēku komanda, ir jāizvērtē esošo cilvēku kompetences. Es gribu iepazīt pašreizējo komandu. Uzskatu, ka svarīgi komandai ir iemācīties domāt un strādāt pēc būtības, nevis pēc formas. Ilgtermiņā Latvijai ir jākļūst par vietu, kas ir atvērta, stabila un sadarboties spējīga gan ar vietējiem tirgus spēlētājiem, gan ir spējīga atvērt durvis kapitāla investoriem no ārvalstīm,» komandas izmaiņas paredzēja un pamatoja S. Purgaile.

Daudzpakāpju konkurss

Uz FKTK vadītāja vietu organizētais konkurss bijis patiešām vērienīgs. Tas notika atbilstoši šā gada 13. jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus likumā, kas noteica atklāta konkursa vajadzību. Iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju amatam virzīja Latvijas Bankas prezidents kopā ar finanšu ministru. To organizēja Valsts kanceleja, un konkursa komisijas vadītājs bija VK direktors Jānis Citskovskis. Konkursa mērķis bija dot iespēju pietiekami plašam pretendentu lokam pieteikties amatam, kā arī nodrošināt profesionālu atlasi un pretendentu vērtēšanu. Pirmajā kārtā piedalījās 25 pretendenti, otrajā vērtēja 16 pretendentus, savukārt trešajā kārtā bija 4 pretendenti. Pirmajā kārtā izskatīja formālās prasības – izglītību, pieredzi, valodas zināšanas. Otrajā kārtā notika intervijas ar pretendentiem, bet trešajā kārtā VK nolīgtais personāla atlases uzņēmums veica pretendentu kompetenču novērtēšanu un sniedza pretendentu novērtējumu VK.

«Atlases komisijā bez manis kā komisijas priekšsēdētāja piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs, Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Valsts drošības dienesta vadītājs Normunds Mežviets un Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Komisijas lēmums bija vienbalsīgs, un tā vienbalsīgi nolēma virzīt FKTK vadītāja amatam Santu Purgaili un ieteikt apstiprināšanai amatam. Kandidatūru 24. septembrī varētu virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Atgādināšu, ka galalēmums par FKTK vadītāja apstiprināšanu ir Saeimas kompetencē,» stāstīja VK direktors Jānis Citskovskis.