«Viņi meklē melnu kaķi tumšā istabā, kura tur nav,» Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20. septembrī, uzsākot runu par savu noraidījumu Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā, sacīja prokurors Uldis Cinkmanis

Tiesvedība

Dienas Bizness jau rakstīja, ka 6. septembrī lietā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pieteica U. Cinkmaņa noraidījumu, to pamatojot ar interešu konfliktu, kas izveidojies, jo M. Sprūds augstāk stāvošam prokuroram iesniedzis sūdzību, pēc kuras uzsākta disciplinārlieta pret U. Cinkmani. Viņa tiesas zālē nebija. 13. septembrī prokurors uz tiesu neieradās aizņemtības dēļ.

Datu jezgas vēsture

Jau iepriekš rakstījām, ka vērienīgajā lietā, kurā ir 11 apsūdzētie, par vienu no galvenajiem tiek dēvēts M. Sprūds, jo prokuratūra viņam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro lielas summas piesavināšanos. Krimināllieta faktiski sastāv no vairākām lietām, kurās teju vienīgais vienojošais elements ir apsūdzētais M. Sprūds. Tiesai šā gada sākumā tika iesniegti 166 sējumi lietas materiālu papīra formātā, kā arī lietiskie pierādījumi datoru un mobilo tālruņu atmiņu disku veidā. Elektronisko atmiņu apjoms datu izteiksmē 100 reižu pārsniedz uz papīra rakstīto daudzumu, turklāt daļa no materiāliem vēl līdz šodienai ne tiesai, ne apsūdzētajiem, ne viņu aizstāvjiem nav pieejami. Tie ir šifrēti un sagādājuši problēmas tiesas speciālistiem. Daļa datu nesēju bija apskatāmi, un tajos tiesas dalībnieki – aizstāvji un apsūdzētie – atrada privāta rakstura fotogrāfijas, saraksti un citus sensitīvus personu datus gan par procesa dalībniekiem, gan citiem. Par šo faktu arī sākās datu izpaušanas jezga, un faktiskais pamats pārmetumiem U. Cinkmanim ir šaubas par to, vai viņš kā procesa virzītājs ir labi sagatavojis lietu, vai ir rīkojies kā labs prokurors un godprātīgi pildījis savus pienākumus, kā to nosaka gan Latvijas prokuroru ētikas kodekss, gan starptautiskas hartas par prokuroru darbību. Tiesnesis Imants Dzenis iepriekš atteicās lietu nosūtīt atpakaļ prokuratūrai, lai tā tiktu sakārtota, kā arī uzņēmās pienākumu ierobežot sensitīvu datu tālāku izplatīšanos par apsūdzētajiem un aizstāvjiem, kuri tiesai devuši solījumu neko neizpaust. Nelaime visā ir tā, ka arī tiesas dalībnieku starpā sensitīvas informācijas izplatīšana rada likumpārkāpuma ainu, jo lietā ir 11 apsūdzētie, kuri var izteikt neapmierinātību, ka kāds cits apskatījis viņa privāto saraksti ar sievu vai privātas bildes, kas nekādi neattiecas uz lietu.

Gatavs turpināt darbu

Apsūdzības uzturētājs, prokurors, kurš iesniedzis lietu tiesai, U. Cinkmanis aizstāvības iesniegto noraidījumu nosauca par nepamatotu, norādot, ka apsūdzētie un advokāti meklējot melnu kaķi tumšā istabā, kura tur nav. Viņš uzsvēra, ka ir gatavs arī turpmāk būt apsūdzības uzturētājs, turklāt – ka prokuratūrā ierosinātā disciplinārlieta pret viņu nerada šķēršļus lietas tālākai izskatīšanai. U. Cinkmanis norādīja, ka vēl nesen līdzīgā lietā, kurā jau bijis lēmums disciplinārlietā prokuroram, tiesa atļāvusi turpināt darbu. Šo piemēru gan aizstāvība vēlāk veiksmīgi kritizēja.

Prokurors arī norādīja tiesai un aizstāvībai, ka nav izpaudis nekādas sensitīvas ziņas vai fotogrāfijas procesa dalībniekiem, savukārt, komentējot noraidījuma pamatojumu, ka viņam varētu veidoties nepatika pret M. Sprūdu disciplinārlietas dēļ, uzsvēra, ka skaidri ir redzama paša M. Sprūda nepatika pret viņu kā prokuroru, kas gan netraucējot turpināt lietas izskatīšanu ar viņu kā apsūdzības uzturētāju. Kopumā U. Cinkmanis noraidīja visus pārmetumus par neizdarībām vai likumpārkāpumiem, kurus viņš kā prokurors varētu būt pieļāvis procesa gaitā.

Uztur noraidījumu

Praktiski visi apsūdzēto advokāti atbalstīja M. Sprūda advokātes Sandras Slejas teikto, ka noraidījums ir pamatots un izskatāms. S. Sleja, skaidrojot noraidījuma motivāciju, uzsvēra, ka runa nav par kādu rīcību kriminālprocesa laikā, bet gan par notikumiem ārpus tā. Proti, augstāk stāvoši prokurori jau rakstiski atzinuši, ka U. Cinkmanis kaut ko ir pārkāpis, un tieši tādēļ disciplinārlieta pret viņu šovasar ierosināta. Tas, ka Prokuroru atestācijas komisija lietu vēl nav izskatījusi un noteikusi sodu, principiāli nespēlējot lomu, jo skaidrs, ka pārkāpumi ir un rīcība sekos, tādēļ nepatika pret M. Sprūdu varot veidoties.

S. Sleja arī pārmeta prokuroriem I. Cinkmanim un Zanei Pavārei par to, ka viņi vēl līdz šim nav sapratuši savu pārkāpumu būtiskumu un nav atvainojušies procesa dalībniekiem. «Tās fotogrāfijas ir tiesas rīcībā. Nav šaubu, ka pārkāpums ir noticis,» norādīja S. Sleja, piebilstot, ka iepriekš apsūdzība solījusi visus materiālus izmantot vainas pierādīšanai, bet pašus dokumentus prokurori esot apskatījuši. Gan S. Sleja, gan citi aizstāvji norādīja uz prokuratūras mēģinājumu novelt savu neizdarību uz tiesas pleciem, kas seko no U. Cinkmaņa apgalvojuma, ka nekādus sensitīvus datus vai fotogrāfijas viņš nav izplatījis. Tā kā tie ir izplatīti, tad no prokurora teiktā seko, ka viņš vaino tiesu.

Pats M. Sprūds izteica pieņēmumu, ka U. Cinkmanis ir tiktāl diskreditējis kriminālprocesu, ka būtu uzskatāms par labāko no viņa advokātiem, tajā pašā laikā norādot, ka tālāk tā vairs nevarot turpināties un nav prognozējams, ko prokurors iecerējis sajaukt nākotnē.

Zapte tiesā, kaķis maisā

Lai arī vēl nav zināms, ko par prokurora noraidījumu lems tiesa, ir skaidrs, ka lēmums nav ikdienišķs un prasa pamatīgu motivāciju. «Paldies par jaukām brīvdienām, kolēģi. Lēmumu nolasīšu 24. septembrī,» norādot uz lietas sarežģītību, kas prasīs no tiesneša gan sestdienu, gan svētdienu, slēdzot tiesas sēdi sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Par strīda patieso būtību cilvēciskā un skaidrā valodā izteicās divi advokāti – Diāna Krūmiņa-Vildava un Kaspars Novicāns.

«Cilvēciski es gribētu, lai Uldis Cinkmanis turpina darbu. Ja ir ievārīta tāda zapte, tad viņam tā arī būtu jāizsmeļ, bet man ir jārunā no juridiskā viedokļa. Tas ir fakts, ka lietā ir ar to nesaistītu personu sensitīvie dati, kuri noteikti negribētu, lai 10 gadu garumā 30 tantes un onkuļi tos datus aplūko un analizē!» tiesai sacīja D. Krūmiņa-Vildava, pie viena piebilstot, ka uztver prokuroru kā «cilvēcisku būtni», kas spēj atzīt, ka «zapte ir ievārīta».

«Runājot līdzībās, kā prokurors iesāka ar tiem melnajiem kaķiem, ir skaidrs, ka mums šeit, godātā tiesa, ir kaķis maisā, jo daudzi tiesai iesniegtie materiāli tā arī vēl nav apskatāmi,» sacīja zvērināts advokāts Kaspars Novicāns, aicinot tiesu paraudzīties uz apsūdzības uzturētāju ar neatkarīga vērotāja acīm. Stāsta būtība principā ir, ka apsūdzība ar savām darbībām var diskreditēt tiesu sabiedrības acīs. Tieši uz nepieciešamību novērst šaubas par vienu no procesa dalībniekiem aicināja domāt arī advokāts Armands Smans.

«U. Cinkmanis jau sacīja, ka nav izpaudis privātos faktus, bet tādi materiāli, kuriem lietas materiālos nevajadzētu būt, tur ir,» sacīja A. Smans, liekot saprast, ka tiesai rūpīgi jāizsver izteiktais noraidījums, jo aizstāvībai otro reizi ar identisku argumentāciju nebūs iespējas tādu izteikt, bet problēma paliks.

To pašu norādīja zvērināta advokāte Guna Kaminska, sakot, ka līdzīgas pretenzijas kā M. Sprūdam pret prokuroru par privātu datu izplatīšanu ir arī viņas klientam. «Arī Jorena Raituma aizstāvība ir vērsusies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Cinkmaņa kunga rīcību par tiem pašiem apstākļiem, proti, ka ir pārkāpts likums, nesniedzot visus lietas materiālus un izsniedzot sensitīvus materiālus,» teica G. Kaminska.

Visbeidzot viens no apsūdzētajiem Oskars Ercens izteica šaubas tiesai par izdalītajiem materiāliem: «Es gaidu to brīdi, kad uzzināšu, kā mana privātā sarakste ar bijušo sievu palīdzēs prokuroram pierādīt manu vainu.»