Patlaban vairāki miljardi eiro brīvas naudas glabājas bankās, kuras varētu šo naudu izmantot ekonomikas finansēšanai, taču tā vietā kredītiestādes pat piemaksā, lai šī nauda glabātos centrālajā bankā

Finansējums

Tā centrālās bankas regulārās preses konferences laikā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nesekojam virzienam

Kreditēšana notiek kūtri, un bankas ne tikai neizsniedz aizdevumus pat šķietami drošiem projektiem, bet arī atsakās palielināt kredītus jau esošiem klientiem, DB atzīst nozares eksperti. Neapmierinošo situāciju Latvijas aizdevumu tirgū iezīmēja arī I. Rimšēvičs. Viņš uzsvēra, ka gan norises Latvijai būtiskos ārējos tirgos, gan Latvijas tautsaimniecības attīstības dinamika iezīmē būtisku izaugsmes bremzēšanās risku tuvākajā nākotnē. Līdz ar to pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes veiktie monetārās stimulēšanas pasākumi potenciāli varētu labvēlīgi ietekmēt arī Latvijas ekonomisko attīstību. Tomēr, runājot par kreditēšanu, pēc I. Rimšēviča teiktā, ECB lēmumi lielā mērā ir vērsti uz turpmāku kreditēšanas aktivizēšanu, taču tam svarīgs priekšnoteikums ir, lai zemākas centrālās bankas un naudas tirgus likmes laika gaitā atspoguļotos arī zemākās kredītu likmēs uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Eirozonā kopumā vērojams, ka pēdējo 3-4 gadu laikā likmes gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām tik tiešām ir būtiski samazinājušās.

Neizmanto līdzekļus

Taču, ja analizē situāciju Latvijā, tā nav tik pozitīva, un tās rezultātā kopējais monetārās politikas tā saucamais kredītu kanāls Latvijā nav tik spēcīgs kā citās valstīs, uzsvēra LB vadītājs. «Fakts, ko vērts atgādināt, – Latvijas komercbankās pašlaik atrodas tuvu pie 5 miljardiem eiro brīvu naudas līdzekļu, kurus tās tur centrālajā bankā un pat ir gatavas piemaksāt tā vietā, lai laistu apgrozībā un kreditētu Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to šis ir tas brīdis, kad atbildīgajiem cilvēkiem būtu jāsēžas kopā ar komercbanku vadošajiem speciālistiem un jāanalizē, kas ir tie faktori, kāpēc šie naudas līdzekļi neatrod ceļu uz Latvijas tautsaimniecību un investīcijām,» viņš piebilda.

«Šā brīža apstākļos pie vēsturiski tik zemām procentu likmēm gribētos redzēt debates par valsts ilgtermiņa attīstības virzieniem un tos atbalstošām valsts investīcijām. Reformas veselībā, izglītībā, publiskajā pārvaldē – tās ir atslēga Latvijas konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes stiprināšanai,» uzsvēra I. Rimšēvičs.

Tempi neaugs

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, šā gada pirmajā pusgadā kopējais banku izsniegto kredītu apjoms sasniedza 13,8 miljardus eiro. 2019. gada 2. ceturksnī banku kredītportfelis palielinājās par 1% jeb 0,1 miljardu eiro. Savukārt pēdējo 12 mēnešu periodā kredītu portfelis ir samazinājies par 2% jeb 0,3 miljardiem eiro.

Arī nākotnes perspektīvas neizskatās spīdošas, un LB ekonomists Vilnis Purviņš prognozē, ka kreditēšanā portfeļa kāpums būs lēns – lai gan eiro zonas banku kreditēšanas aptaujas jaunākie rezultāti liecina, ka bankas sagaida nelielu pieprasījuma kāpumu gan pēc kredītiem uzņēmumiem, gan arī mājokļa un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām, taču vienlaikus attīstības perspektīva bankām liek domāt par kredītu standartu un procentu likmju paaugstināšanu.

Ekonomika bremzējas

Arī, vērtējot turpmāko potenciālo ekonomikas virzību, LB vadītājs uzsvēra - arvien skaidrāk iezīmējas, ka Latvija ir jau pāri ekonomiskā cikla virsotnei un tautsaimniecības izaugsme pamazām sāk bremzēties. Turklāt šī bremzēšanās pastiprinās – ja vēl decembrī LB prognozēja Latvijas IKP pieaugumu 2019. gadā 3,5% līmenī, tad jūnijā šī prognoze tika samazināta līdz 2,9%, bet aktuālais centrālās bankas ekspertu novērtējums liecina, ka tautsaimniecības izaugsme šogad būs 2,5% līmenī.

«Bremzējoties globālajai un eirozonas ekonomikai, pakāpeniski lēnāka kļūst arī Latvijas izaugsme. Vājinoties pieprasījumam Latvijas būtiskākajās tirdzniecības partnervalstīs, bremzējas eksports, samazinās investīciju apjoms un IKP izaugsmes noturēšanā galvenā loma nu ir iekšzemes patēriņš, kas pēdējo mēnešu laikā nedaudz mazinājies,» norāda I. Rimšēvičs. Dziļāk analizējot eksporta tendences, bremzēšanās novērojama galvenajā eksportējošajā nozarē – apstrādes rūpniecībā. Kokapstrādes izlaide sarūk, ko nosaka vairāki faktori, bet viens no galvenajiem ir ārējā pieprasījuma sarukums, jo īpaši Skandināvijas valstīs un Brexit iespaidā – Lielbritānijā.