Tūrisms draud kļūt par lamuvārdu
Ir pagājuši tie laiki, kad par tūristu pieplūdumu pilsētas un valstis priecājās, jo tie deva nozīmīgu ekonomisku pienesumu
Tendence
Pēdējos trīs gados vairākās Eiropas pilsētās notikušas protesta akcijas pret masu tūrismu, un pērn vairākas starptautiskas vārdnīcas, piemēram, Oksfordas vārdnīca, terminu «overtourism» pasludinājušas par Gada vārdu. Pēdējos trīs gados aizvien vairāk tādās tūristu iecienītās pilsētās kā Amsterdama, Barselona, Venēcija, Parīze pieaug vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar masu tūrismu. Tiek pausts gluži pamatots uzskats, ka tas nogalina pilsētas, tās pārvēršot par atrakciju parkiem.
Lētums vairo pieprasījumu
Pasaules Tūrisma organizācija prognozē, ka līdz 2030. gadam starptautiskais tūrisms katru gadu pieaugs par 3,3% un 2030. gadā būs divi miljardi cilvēku, kas ceļošanas nolūkos šķērsos robežas. Visstraujākais tūristu skaita pieaugums ir tieši Eiropā, pērn tas pieaudzis par 6%. Eiropas Parlamenta 2018. gada ziņojumā par masu tūrismu termins «overtourism» skaidrots kā situācija, kad tūrisma ietekme noteiktās vietās un noteiktos laikos pārsniedz fiziskās, ekoloģiskās, sociālās, ekonomiskās, psiholoģiskās un politiskās kapacitātes sliekšņus. Visievainojamākās vietas ir ne tikai pilsētas, bet arī jūras piekrastes, salas un lauku apvidu mantojuma vietas. Eiropas Parlaments ir identificējis šādus «pārtūrisma» riska reģionus: Andalūzija un Kanāriju salas Spānijā, Langedoka–Rusijona un Burgundija Francijā, Trento province Itālijā, Madeira un Algarve Portugālē, Jonijas salas un Peloponesa Grieķijā. Lielbritānijā identificēti pieci reģioni ar šādu risku. Savukārt no Eiropas pilsētām vislielākais tūrisma slogs pēc pavadīto nakšu skaita gulstas uz Londonu, Parīzi un Berlīni. Taču lielākais risks ir Venēcijā, kur katru gadu ierodas 25 miljoni tūristu un, saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas aplēsēm, 2025. gadā to skaits sasniegs 38 miljonus.
Iemesli, kādēļ šī problēma kļuvusi tik aktuāla, ir vairāki: pieaugusi pasaules iedzīvotāju pirktspēja, līdz ar to vairāk naudas iespējams atvēlēt ceļošanai; lētāks un pieejamāks ir kļuvis gaisa transports; strauji attīstījušās dzīvokļu izīrēšanas platformas tūristiem, no kurām zināmākā ir Airbnb, kur piedāvā lētas naktsmītnes. Rezumējot – ceļot kļuvis lētāk, līdz ar to starptautiskais tūrisms strauji kļuvis pieejams milzīgam skaitam cilvēku.
Jānorāda, ka par pārtūrismu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta ziņojumu, runā, vadoties pēc šādiem kritērijiem: blīvums (gultasvietas uz vienu kvadrātkilometru), intensitāte (gultasvietas uz vienu iedzīvotāju), Airbnb gultasvietu īpatsvars, tūrisma īpatsvars reģionālajā IKP, gaisa satiksmes intensitāte un vietas tuvums lidostai, ostai un UNESCO kultūras mantojuma vietām.
Atrakciju parka draudi
Kādas tad ir pārtūrisma negatīvās sekas, kādēļ par to satraucas ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī pašvaldības?
Eiropas Parlaments piemin šādas negatīvās blaknes: pieaugoši satiksmes sastrēgumi, spiediens uz apdzīvotās vietas fizisko infrastruktūru, pieaugošs elektroenerģijas un ūdens patēriņš, piesārņojums, vides degradācija, pieaugošas dzīves izmaksas (īpaši par mitekli) vietējiem iedzīvotājiem, ģentrifikācija jeb mazāk turīgo iedzīvotāju izspiešana no lielpilsētu centriem, bojājumi vēsturiskiem pieminekļiem, pilsētu un citu apdzīvoto vietu autentiskuma un identitātes zaudējums.
Lai tas neskanētu tik teorētiski, var pieminēt ārzemju presē lasītos Barselonas un citu pilsētu iedzīvotāju stāstus, ka tūristu dēļ ir grūti un neērti ar sabiedrisko transportu nokļūt no un uz darbu, gadiem iemīļotās kafejnīcas ir tūristu pārpildītas, un vietējiem tur vairs nav vietas, Airbnb dēļ aizvien vairāk tūristu parādās ārpus vēsturiskā centra, neļaujot vietējiem justies kā savās mājās. Tāpat vērojams cenu pieaugums veikalos un restorānos, nemaz nerunājot par mājokļiem.
Īpaši vietējos iedzīvotājus satrauc Airbnb izplatība, jo dzīvokļu īpašnieki aizvien vairāk dzīvokļu nodod īslaicīgai īrei tūristiem, tādējādi būtiski samazinot to piedāvājumu vietējiem iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka Airbnb dēļ vietējiem būtiski pieaugusi arī īres maksa, kas daudziem nav pa kabatai, līdz ar to tie tiek izspiesti no pilsētas centra uz nomalēm. Pērnajā gadā Barselonas iedzīvotāju protestos par īslaicīgās izīrēšanas platformu bija redzami plakāti ar uzrakstu – «jūsu brīvdienu luksuss ir mūsu ikdienas posts». Tādēļ vairākas pilsētas ir noteikušas maksimālo dienu skaitu, cik dzīvokļa īpašnieks savu īpašumu var nodot īslaicīgai īrei Airbnb platformā. Piemēram, Amsterdamā tās ir 30 naktis gadā. Vairākas pilsētas arī uzsver, ka tūristu pūļi par velti izmanto pilsētas ārtelpu, piemēram, parkus un laukumus, taču to uzturēšanas izmaksas pilnībā gulstas tikai uz vietējo iedzīvotāju pleciem.
Neapmierinātība ar kuģiem
Tādās ostas pilsētās kā Venēcija un Dubrovniki lielākā neapmierinātība ir ar milzīgajiem kruīza kuģiem, kuri, piedodiet, bet «izvemj» milzīgus tūristu pūļus, kas rada lielu slodzi pilsētām, taču pāris stundās, ko tie tajās pavada, nekādu jūtamu ekonomisku pienesumu nedod. Laikraksts The Guardian raksta, ka nelielā Melnkalnes pilsētiņa Kotora šogad prognozējami uzņems 500 kruīza kuģu, kas atvedīs pusmiljonu tūristu. Salīdzinājumam – 2003. gadā tie bija 50 kuģi un 50 tūkst. tūristu. Kotoras Jūras bioloģijas institūta direktore Vesna Mačiča laikrakstam norādījusi, ka «tas rada milzīgu fizisku kaitējumu organismiem – sūkļiem (bezmugurkaula dzīvnieki), koraļļiem, jūras zvaigznēm un citiem –, kas apdzīvo dubļaino jūras dzelmi. Turklāt ir pastāvīga enkuru pacelšana un nolaišana, kā arī kuģu kustība, kas ietekmē gaismas izplatību un līdz ar to augu spēju veikt fotosintēzi, apdraudot dažāda veida aļģes un jūraszāles». Lieli iedzīvotāju protesti bija vērojami Venēcijā pēc tam, kad kruīza kuģis ietriecās tūristu laivā. Daudzi protestētāji turēja rokās plakātus: aizvāciet lielos kruīza kuģus no lagūnas.
Amsterdamu vairs nereklamēs
Eiropas Parlaments savā ziņojumā ir uzsvēris, ka tā sauktais overtourism ir jauns un maz pētīts fenomens, tomēr jau ir izstrādāti vairāki virzieni, kā to ierobežot un tūrismu padarīt ilgtspējīgu un vietējiem draudzīgāku. Viens no virzieniem ir valstīm reklamēt mazāk populāras apdzīvotas vietas. Tā, piemēram, Nīderlandes tūrisma birojs jau ir paziņojis, ka vairs starptautiski nereklamēs Amsterdamu, tā vietā piedāvājot citas valsts vietas. Tūrisma birojiem ieteikts vairāk reklamēt iespējas ārpus aktīvās sezonas, lai tūristu plūsma sadalītos vienmērīgāk pa visu gadu. Tie ir jau pieminētie Airbnb ierobežojumi, kā arī pilsētas nodokļu paaugstināšana. Jau pašlaik vairumā pilsētu tūristiem tiek piedāvātas lētākas dienas transporta biļetes, kas darbojas pa dienas vidu, ārpus laika, kad vietējie dodas uz un no darba. Jautājums par aizliegumu pilsētās piestāt kruīza kuģiem pagaidām gan nav nevienas pilsētas vadības aktuālajā dienaskārtībā. Jānorāda, ka ne Latvijai, ne Rīgai pārtūrisma problēmas vēl nav aktuālas, gluži pretēji, kā izteikušies tūrisma eksperti, Rīga vēl joprojām piesaista pārāk maz tūristu.