Zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide un kokzāģētavas modernizācija ļauj AS Stora Enso Latvija kāpināt produkcijas ražošanas apjomus ar augstu pievienoto vērtību, audzēt konkurētspēju

Investīcijas

Pašlaik no pērn sāktā 20 milj. eiro vērtā investīciju projekta trijām daļām divas ir īstenotas, ieguldīti vairāk nekā 10 milj. eiro, tapšanas stadijā ir trešā – kokskaidu granulu ražotne. «Viss notiek, kā iecerēts, un pēdējā kārta tiks pabeigta 2020. gadā,» teic AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Uzņēmums ir sācis savu transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības produkcijas un konkurētspējas līmeni. «Jaunās iekārtas vēl tiek testētas un regulētas, bet tuvākajos mēnešos tās tiks palaistas ražošanas režīmā,» viņš informē. Īstenojot visu iecerēto investīciju projektu, produkcijas īpatsvars ar augstu pievienoto vērtību no pašreizējiem 5,2% vairāku gadu gaitā pieaugtu līdz 30%.

Cita pieeja

«Kokzāģētavā ir veikta zāģēšanas tehnoloģiju modernizācija, kas ļauj palielināt pārstrādājamās apaļkoksnes diametru no 26 cm līdz 46 cm, iegūt maksimāli augstāko lietderīgo iznākumu no izejmateriāla, vienlaikus ievērojami uzlabot ražošanas efektivitāti,» teic U. Deisons. Pamatā iepriekš pārstrādāti tievkoksnes baļķi, bet tagad var pārstrādāt visu diametru priedes un egles zāģbaļķus. Kopumā pērn tika pārstrādāti aptuveni 384 tūkst. m3 zāģbaļķu un saražoti 182,5 tūkst. m3 zāģētās produkcijas; pēc investīciju projekta pabeigšanas jau varēs pārstrādāt līdz 550 tūkst. m3 apaļkoksnes un saražot par aptuveni 80 tūkst. m3 vairāk. Lai ieceri īstenotu, bija vajadzīgas arī investīcijas koksnes žāvētavu jaudu palielināšanā. Tādējādi otrs virziens bija zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide. Iepriekš uzņēmuma jauda ir bijusi aptuveni 5000 m3 ēvelētās produkcijas saražošana gadā, bet tagad, pēc investīciju projekta īstenošanas, šis apjoms būs 10 reizes lielāks un sasniegs 50 tūkst. m3 ik gadu. Divu pieminēto iecirkņu modernizācija ir palielinājusi arī darba vietu skaitu par 24 (īstenojot visu iecerēto, – 40) un kopumā Launkalnes rūpnīcā strādā 159 cilvēki.

Top granulu rūpnīca

Trešais virziens, kura iedarbināšana tiek gaidīta 2020. gadā, ir kokskaidu granulu rūpnīcas izveide ar jaudu 50 tūkst. t gadā. «Granulās pārtaps Launkalnes ražotnē koksnes pārstrādes procesā radušās zāģ- skaidas un ēveļskaidas, būs iespēja gūt lielākus ienākums no gatava produkta, nevis izejvielas – skaidu – realizācijas,» skaidro U. Deisons. Ražotnes projekts ir būvniecības sākumstadijā. Tas ir apjomīgākais no lielā investīciju projekta.

«Stora Enso uzņēmumu grupai ir arī granulu ražotnes, kā arī noieta tirgus, tāpēc šī projekta īstenošanā tiks izmantotas labākās tehnoloģijas un arī pieeja tirgum,» tā uz jautājumu par iekļūšanu pavisam citā tirgū atbild U. Deisons.

Lielākais tirgus – Baltija

Uzņēmuma lielākais zāģētās produkcijas noieta tirgus uzņēmumam ir Baltija. «Jau sen tas strādā ar Latvijas patērētājiem, lielākais vairums ir mēbeļu, koka māju, dārza produktu un koksnes iepakojuma izstrādājumu ražotāji, kuri pērk zāģēto produkciju un to izmanto savu izstrādājumu izgatavošanai, kas lielākoties tiek realizēti ārzemēs,» stāsta U. Deisons. Produkcijas realizāciju nodrošina Stora Enso grupas tirdzniecības tīkls, un Launkalnē ražotie produkti tiek piegādāti gan uz Eiropas valstīm, gan arī uz tālākiem galamērķiem. «Iecerētā investīciju projekta veiksmīga realizācija var kalpot kā tramplīns tam, lai Stora Enso grupa izvērtētu iespējas par citu potenciālu tālākās apstrādes jaudu izvietošanu Latvijā,» uzsver U. Deisons. Viņš nešaubās, ka perspektīvā Launkalnē var tikt īstenoti arī citi vērienīgi investīciju projekti. Vienlaikus uzņēmuma vadītājs atzīst, ka tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanai. Tiesa, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Pērnā gada augustā valdība nolēma piešķirt AS Stora Enso Latvija UIN atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā. Uzņēmums šo atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida atbalsta mehānisma, uzņēmuma īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» uz jautājumu, vai šāda peļņas nodokļa atlaide ir palīdzējusi investīciju projekta tapšanā, atbild U. Deisons.

Tirdzniecības ietekme

Tā kā Stora Enso Latvija jau pašlaik ir divi (zāģētās produkcijas ražošana un kokmateriālu tirdzniecība) paralēli biznesa virzieni, tieši celulozes izejvielu tirdzniecības rezultātu ietekmē arī strauji mainās uzņēmuma kopējais neto apgrozījums. «Līdz ar celulozes pieprasījuma un tam nepieciešamo izejvielu un to cenu kritumu un pērn sekojošo pieaugumu arī kopējais uzņēmuma neto apgrozījums mainījās. Koksnes pārstrādes produktu realizācijas ieņēmumi visus šos gadus ir pieauguši,» skaidro U. Deisons. Pērn atkal ir bijusi laba cena celulozes izejmateriāliem, tāpēc arī kopējais neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 24,3%. Uzņēmums pērn darbaspēka nodokļos samaksāja 1,49 milj. eiro.