Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro

Finanses

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

Dažādas NVO

Pētījums parāda, ka nevalstiskās organizācijas pagājušajā gadā biedru naudās, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās saņēmušas 59,40 milj.eiro, ziedojumos un dāvinājumos – 65,95 milj.eiro, bet dotācijās – 86,35 milj.eiro. Aprēķini rāda, ka NVO sektora kopējie ieņēmumi aizvadītajā gadā pieauguši līdz 463,47 milj.eiro, bet izdevumu daļa veidojusi 454,62 milj.eiro. Visbiežāk nevalstisko organizāciju darbības virzieni saistīti ar sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību (42,83% no visām organizācijām), 17,57% to darbība saistīta ar sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību, bet vēl 12,04% organizāciju saistītas ar nekustamo īpašumu operācijām, aptverot Latvijā reģistrētās dzīvokļu īpašnieku biedrības. Interesanti, ka 138 organizācijas iekļautas arī VID īstenotajā Padziļinātās sadarbības programmā. Piemēram, to vidū ir Latvijas Olimpiskā komiteja, Vītolu fonds, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c. organizācijas.

Biedru naudu miljoni

Lursoft pētnieki secina, ka lielākos ieņēmumus no biedru naudas, iestāšanās naudas un citām gadskārtējām iemaksām pagājušajā gadā saņēmusi biedrība Latvijas Starptautiskā skola. Biedrība nodrošina starptautisku izglītību angļu valodā bērniem no pirmsskolas līmeņa līdz pat 12.klasei. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā publicētā informācija rāda, ka Latvijas Starptautiskā skola biedru, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās 2018.gadā saņēmusi 5,74 milj. eiro. Tās kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā sasnieguši 6,70 milj.eiro, savukārt izdevumi – 4,92 milj.eiro.

Lursoft dati rāda, ka pagājušajā gadā kopumā bijušas septiņas organizācijas, kuras biedru naudās saņēmušas vairāk nekā 1 milj. eiro, no tām trīs ir arodbiedrības. Biedru naudu ieņēmumu ziņā lielākā no tām ir Arodbiedrības LAKTRS Jēkabpils reģionālais centrs, kas izveidots vien pagājušajā gadā, taču pirmajā darbības gadā biedru un iestāšanās maksās iekasējis 2,78 milj. eiro. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības, kas apvieno tirdzniecības, kabotāžas, pasažieru, tehniskās flotes jūrniekus, kā arī jūrniecības mācību iestāžu studentus, ieņēmumi no biedru naudām pērn bija 1,54 milj.eiro. No visām organizācijām, kuras 2018.gadā guvušas ieņēmumus, 16,64% organizāciju vienīgais ieņēmumu avots bijušas biedru naudas, iestāšanās naudas un citas gadskārtējās iemaksas.

Dzīvo no dotācijām

Pētnieki secina, ka 200 organizācijām vienīgie ieņēmumi pērn bijuši no dotācijām. Vairumā gadījumu, t.i., 78,5%, dotāciju apjoms 2018.gadā bijis mazāks par 10 000 eiro. Priekšgalā citām organizācijām šeit atrodas nodibinājums Rīgas Tūrisma attīstības birojs, ko 2009.gadā dibinājusi Rīgas pilsētas pašvaldība, AS airBaltic Corporation un biedrības Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Tūrisma aģentu asociācija. Lursoft apkopotie dati rāda, ka nodibinājums Rīgas Tūrisma attīstības biedrība aizvadītajā gadā dotācijās saņēmis 5,99 milj.eiro, savukārt 2017.gadā tie bijuši pat 6,7 milj.eiro. Straujš dotāciju apjoma pieaugums nodibinājumam bijis 2016.gadā, kad saņemtās dotācijas, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušās par 44,76%. Ja trīs iepriekšējos gados Rīgas Tūrisma attīstības biedrības izdevumi pārsniedza ieņēmumus (2017.gadā par 385,79 tūkst. eiro, 2016.gadā par 19,20 tūkst. eiro, 2015.gadā par 279,91 tūkst. eiro), tad pagājušajā gadā nodibinājumam ar ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu veicies daudz labāk – gads noslēgts ar 606,97 tūkst. eiro atlikumu. Jāatgādina, ka Valsts kontrole revīzijā  secinājusi - Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 milj. eiro. Revīzijā Valsts kontrole galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības nodibinājumiem – Rīgas Tūrisma attīstības biedrībai un Riga.lv. Starp visām Latvijā reģistrētajām nevalstiskajām organizācijām nodibinājums Riga.lv pēc saņemto dotāciju apjoma 2018.gadā ierindojies 7.vietā, pēdējos divos gados nodibinājumam dotācijās ik gadu saņemot vairāk nekā 1 milj. eiro, secināts Lursoft pētījumā. Tāpat kā Rīgas Tūrisma attīstības biroja, arī Riga.lv ieņēmumi gan 2017., gan 2016.gadā bijuši mazāki nekā izdevumi, savukārt pagājušais gads noslēgts ar 697,11 tūkst.eiro ieņēmumu atlikumu. Jānorāda, ka Riga.lv gadījumā dotācijas ir vienīgās, kas nodibinājumam nodrošina ieņēmumus. Algās nodibinājums pagājušajā gadā samaksājis 16,63% no gūtajiem ieņēmumiem, bet 43,37% veidojuši citi izdevumi, kas pēdējos divos gados nodibinājumam strauji palielinājušies. Kopš š.g. 20.augusta nodibinājumam uzsākts likvidācijas process.

Izdevumi lielāki par ieņēmumiem

Raugoties, kāda ir nevalstisko organizāciju ieņēmumu un izdevumu attiecība, redzams, ka 2018.gadā nedaudz vairāk nekā pusei (53,54%) no visām organizācijām ieņēmumi bijuši lielāki nekā izdevumi, bet 39,81% gadījumu izdevumi tomēr pārsnieguši organizācijas ieņēmumus. Lursoft pētījums rāda, ka lielākie mīnusi to vidū 2018.gadā bijuši Latvijas Futbola federācijai, kuras izdevumi pērn sasniedza 9,31 milj. eiro, kamēr ieņēmumi bijuši vien 6,68 milj.eiro. Šeit gan jāpiebilst, ka gadu iepriekš, 2017.gadā, federācijas ieņēmumi bija par 2,60 milj. eiro lielāki nekā zaudējumi Līdz ar Latvijas Futbola federāciju pērn bijušas vēl divas organizācijas, kuru izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par vairāk nekā 1 milj.eiro, – Rietumu Bankas labdarības fonds (1,03 tūkst. eiro ieņēmumi un 1,16 milj. eiro izdevumi) un Riga Football Club (338,34 tūkst. eiro ieņēmumi un 1,47 milj. eiro izdevumi). Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, futbola kluba Rīga (Riga Football Club) ieņēmumi kopš biedrības izveidošanas 2014.gadā tikai tās dibināšanas gadā pārsnieguši izdevumus, un ar katru gadu negatīvā starpība kļuvusi tikai lielāka – 2015.gadā izdevumi ieņēmumus pārsnieguši par 25,84 tūkst.eiro, 2016.gadā – par 448,59 tūkst. eiro, bet 2017.gadā – par 988,09 tūkst.eiro. Lursoft pētījums rāda, ka starp organizācijām, kuru izdevumi visievērojamāk pārsnieguši ieņēmumus, biežāk nonākušas tieši dažādas ar sportu saistītas organizācijas. Bez Latvijas Futbola federācijas un Riga Football Club to vidū ir arī Basketbola klubs VEF Rīga (izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par 400,59 tūkst. eiro), Latvijas Hokeja federācija (-369,06 tūkst.eiro), Rīgas Futbola skola (-352,61 tūkst. eiro), Latvijas Volejbola federācija (-302,73 tūkst. eiro), basketbola klubs Ventspils (-178,96 tūkst. eiro) u.c. Tiesa, ne visām sporta organizācijām 2018.gads nesis mīnusus. Starp tām piecām organizācijām, kuru ieņēmumi pērn pārsnieguši izdevumus par vairāk nekā 1 milj. eiro, ir arī Latvijas Olimpiskā komiteja (+3,28 milj.eiro). Pozitīva bilance bijusi Latvijas Kamaniņu sporta federācijai (+152,28 tūkst.eiro), Latvijas Tenisa savienībai (+141,38 tūkst.eiro), Latvijas Basketbola savienībai (+123,92 tūkst.eiro) u.c.

Ir ēnas

Interesanti, ka Latvijā NVO nav uzskatāmas par augsta riska, vienlaikus kompetentās iestādēs pamanīts, ka nereti NVO dibināšanas mērķis ir viens, taču šo organizāciju pārskaitījumu analīze liek secināt, ka to saņemtā nauda tiek pārskaitīta citam mērķim. Tāpēc nav pārsteigums, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās vadlīnijās par klientu izpēti mudina rūpīgi izvērtēt sadarbību ar NVO. VID norāda: «Jāņem vērā fakts, ka personas, kas cenšas legalizēt noziedzīgā veidā iegūtus līdzekļus, mēģina to darīt dažādu juridisku veidojumu aizsegā, piemēram, izveidojot labdarības fondus, biedrības un nodibinājumus, kas negūst peļņu, bet var tikt izmantoti līdzekļu akumulēšanai un pārvešanai pāri robežām. Biedrībām, kas nav sabiedriskā labuma organizācijas, piemīt augstāks korupcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, jo sevišķi, ja biedrības saņem vai veic pārrobežu maksājumus.» Ņemot vērā VID vadlīnijas, par augsta riska klientiem tik uzskatīti arī tie klienti, kuru juridiskās formas izvēle neatbilst to darbības veidam, piemēram, ja reģistrēta biedrība, bet tās darbībai ir komerciāls raksturs, norāda Lursoft pētnieki.