Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Enerģētika

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību. Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Mainās sadalījums

Runājot par sektora attīstību, statistika liecina, ka šobrīd Latvijā patērētāju siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālo siltumapgādi un individuālo siltumapgādi, skaidro EM pārstāvji. Latvijā siltumenerģiju ražo katlumājās un koģenerācijas stacijās, vienlaicīgi ražojot elektroenerģiju, un pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mainījies sadalījums starp saražoto siltumenerģiju katlumājās un koģenerācijas stacijās. 2007. gadā koģenerācijas stacijās tika saražoti 56% no kopējās saražotās siltumenerģijas, katlumājās – 44%, savukārt 2017. gadā saražotās siltumenerģijas īpatsvars koģenerācijas stacijās palielinājies, sasniedzot 75,7%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvades (CSP) dati, 2018. gadā siltum- enerģiju ražoja 633 katlumājas ar uzstādīto siltumenerģijas jaudu 2360,2 MW un 175 koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 1269,7 MW. Lielākā daļa no centralizētās siltumapgādes sistēmās saražotās siltumenerģijas apjomiem tiek saražota Rīgas reģionā. 2018. gadā Rīgas reģionā tika saražoti 3412 GWh siltumenerģijas jeb 41,4% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma, Pierīgas reģionā – 1267 GWh (15,4%), Latgales reģionā – 996 GWh (12,1%), Kurzemes reģionā – 897 GWh (10,9%), Zemgales reģionā – 844 GWh (10,2%), Vidzemes reģionā – 831 GWh (10,1%).

Mainās tarifi

2019. gadā spēkā stājās jauni dabasgāzes sadales tarifi, runājot par tarifu izmaiņām pēdējā laikā, stāsta AS Gaso valdes loceklis Joahims Hokerts. Viņš skaidro, ka gāzes sadales tarifi tiek aprēķināti, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu metodiku, un tiek noteikti uz diviem gadiem – no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa. «Tomēr mēs prognozējam, ka apjomi būs virs šī līmeņa, kas nozīmē, ka pašreizējie tarifi paliks spēkā līdz 2020. gada beigām,» viņš piebilda. «Jāatzīmē, ka sadales tarifi nav mainīti desmit gadus – no 2008. līdz 2018. gadam, kaut arī gāzes patēriņa apjoms šajā laika periodā ir samazinājies par aptuveni 30%. Jaunie tarifi, kas ir spēkā no 2019. gada 1. janvāra, vidēji rēķinot, ir līdzīgi iepriekšējiem tarifiem, neskatoties, ka daļa patērētāju maksā vairāk, bet daļa –mazāk. Gaso turpina uzlabot efektivitāti, nodrošinot sistēmas lietotājiem saprātīgu tarifu līmeni,» komentē Gaso pārstāvis.

Vērojams progress

Virzība notiek arī uz reģionālā gāzes tirgus izveidi. Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja arī grozījumus Enerģētikas likumā, kuru mērķis ir izveidot vienotu reģionālo gāzes tirgu kopā ar Igauniju un Somiju. Likumprojektu izstrādājusi EM sadarbībā ar SPRK un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru AS Conexus Baltic Grid, un tā mērķis ir panākt, lai reģionālais gāzes tirgus ar vienotu Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēmu sāktu funkcionēt jau no 2020. gada 1. janvāra. Kā skaidro grozījumu iniciatori, vienota reģionālā gāzes tirgus izveide padarīs to likvīdāku, sekmēs konkurenci starp dabasgāzes tirgotājiem, pozitīvi ietekmējot gāzes cenu un tautsaimniecību.

Paredzēts, ka SPRK saskaņos vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumus veiksmīgai vienota un funkcionējoša reģionālā gāzes tirgus izveidei. Kā skaidro SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, pašlaik Baltijā, kā arī citur Eiropā, piemērojamā ieejas-izejas pārvades tarifu sistēma rada barjeras dabasgāzes tirdzniecībai starp dalībvalstīm un bieži rezultējas neefektīvā infrastruktūras izmantošanā. Proti, notiek «tarifu uzkrāšanās», ja dabasgāzes transportēšana tiek veikta caur vairākām zonu robežām, tādējādi sadārdzinot un bremzējot gāzes tirdzniecību. Tāpēc esošo pārvades tarifu struktūru varot uzskatīt par vienu no galvenajiem šķēršļiem visu Eiropas Savienību aptveroša, integrēta dabasgāzes tirgus attīstībā.

Īstenojot vienotās tarifu zonas modeli, dabasgāzei starp Latviju, Igauniju un Somiju netiks piemēroti pārvades tarifi. Tas nozīmē, ka tarifs tiks piemērots tikai vienu reizi, kad dabasgāze tiks importēta vienotajā zonā.