Gan Latvijas Bankas pētījumi, gan OECD informācija, gan Dienas Biznesa apkopotā informācija liecina vienu – mazie novadi, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 cilvēku, ir nerentabli, nespēj investēt un turpina zaudēt iedzīvotājus

Administratīvi teritoriālā reforma

36 pašvaldības 119 pašreizējo vietā - tā nosaka valdībā akceptētais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) konceptuālais ziņojums šā gada 17. septembrī. Kāds ir reformas pamatojums, un kādus rezultātus tā dos, kāds ir ieguvums, pašvaldības matemātiski apvienojot lielākās, vai tiks sasniegts mērķis un pašvaldības kļūs dzīvotspējīgas, un kas notiks ar teritorijām, kuras zaudēs administratīvā centra statusu – tādi bija Dienas Biznesa jautājumi, pētot pieejamos datus par reformu.

Lejupslīdošā demogrāfija

Latvijas Banka veikusi pētījumu Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?, ko 28. augustā diskusijā Par nākotnes pašvaldībām prezentēja Latvijas Bankas makroekonomists Uldis Rutkaste.

Latvijas Banka ir pētījusi Latvijas novadu demogrāfiskās tendences un to ietekmi uz pašvaldību administratīvajiem izdevumiem, un galvenais secinājums neatšķiras no Dienas Biznesa neatkarīgi iegūtajiem faktiem, pētot mazo pašvaldību budžetus. Proti, mazajās pašvaldībās praktiski nav paredzēti izdevumi attīstībai. Visi līdzekļi tiek iztērēti pārvaldei, turklāt ir novērojams kapacitātes trūkums Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistē. U. Rutkaste arī norādīja, ka mazās pašvaldības nespēj piesaistīt investīcijas, kas rada tālākas sekas. Mazajos novados trūkst darbavietu, cilvēki pārceļas uz lielākām pašvaldībām, un mazo novadu demogrāfiskā aina perspektīvā atbaida. Proti, Latvija nākotnē iegūst pensionāru novadus, kuros faktiski nav ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un katastrofāli pieaug sociālās aprūpes izdevumi. Šādu mazo pašvaldību skaits pēc pesimistiskiem Eurostat datiem 2040. gadā Latvijā sasniegs 45% no visu pašvaldību skaita, bet pēc teritorijas iznāk, ka lielākā daļa valsts nespēs domāt par attīstību, iedzīvotāju piesaisti, darbavietām.

Atgādina vecu karti

Nav noslēpums, ka pašreizējās administratīvi teritoriālās reformas karte stipri atgādina veco administratīvo dalījumu, kad Latvijā vēl bija rajoni, ar to atšķirību, ka šobrīd daudzos rajonos tiek iekļauti arī centri.

Visnotaļ populāri šo nepieciešamību un kartes izskatu jau pieminētajā diskusijā aprakstīja SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors Jānis Turlais. Proti, publisko pakalpojumu tīkls nav veidojies vienā dienā, un tā efektivitāte ir saistīta ar centriem. Tīkla optimizācija un salāgošana dod iespēju plānot valsts budžeta izdevumus daudz efektīvāk, tostarp iegūstot iespēju investēt pareizi un mērķtiecīgi, sasniedzot labākus rezultātus un tērējot mazāk naudas. J. Turlais savā pētījumā pierādīja, kā iespējams skolotājiem maksāt vairāk, optimizējot skolu tīklu, ja novads ir lielāks. Viņš arī sniedza analīzi, kāda būs centru sasniedzamība, un te pavērās dažas nepatīkamas ainas. Grūti aizsniedzamās teritorijās, kas no centra atrodas vairāk nekā 40 minūšu attālumā, kā, piemēram, Kolka vai Lietuvas pierobeža Liepājas pusē, vai arī Igaunijas pierobeža Vidzemē, dzīvojot tikai 2% Latvijas iedzīvotāju.

J. Turlais noslēgumā norādīja, ka arī uzņēmēji uz lielākiem novadiem skatīsies citādi, jo investīciju izvietošanai izmanto tos datus, kas ir pieejami. Saprotams, ka novads ar milzīgu teritoriju un ierobežotu darbinieku skaitu nerosina vēlmi investēt, bet vai, izvēloties investēt lielākā novadā, kāds investors sāks skatīties uz nelielu ciemu pierobežā, ir jautājums, kas tiks atbildēts pēc 2021. gada, kad Latvijā būs jaunā pašvaldību karte.

Arī Latvijas Universitātes ekonomista Gundara Bērziņa veiktais pētījums, izmantojot kompānijas LMT mobilos datus, parāda, ka iedzīvotāju kustība notiek valsts ekonomiskajos centros, bet tur, kur iedzīvotāju nav, arī kustības nav vai tā ir minimāla.

Īsāk runājot, pašreizējā administratīvi teritoriālā reforma ar visiem tās pamatojumiem savā secinājumu daļā pasaka, ka attīstīties nespējīgās pašvaldības tiek pievienotas centriem, kur kustība notiek un kas vēl spēj kaut ko mainīt un operēt ar līdzekļiem. Uz jautājumu, vai centriem būs kāda motivācija veidot spēcīgas perifērijas un investēt attālinātos un, pēc aprēķiniem, grūti sasniedzamos punktos, atbilde pēc būtības netiek sniegta, lai arī ir skaidra. Bez īpašas iejaukšanās tas nenotiks.

Savā veidā VARAM ministrs Juris Pūce 28. augusta diskusijā uz šo jautājumu atbild tieši reformas sakarā: «Mēs izmantojam visus datus, kas ir mūsu rīcībā. Atbilstoši datiem varam veikt korekcijas, ja tādas ir nepieciešamas.»

Nepielūdzamā matemātika

Tātad secinājums kopumā ir ārkārtīgi vienkāršs – neder pašvaldības, kurās ir nepietiekams iedzīvotāju skaits, un veidojam tādas, kurās iedzīvotāju pietiek. Pašvaldības pakalpojumi vismaz teorētiski kļūst rentabli, valsts tērē mazāk naudas medicīnas, izglītības, transporta, kārtības un drošības tīklu uzturēšanai. Tāda ir nepielūdzamā matemātika, kurai šobrīd seko VARAM un Latvijas valdība kopumā, atbalstot informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālo reformu Latvijā, kurai spēkā jāstājas pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Ar ko fakta sapratne maina realitāti, kāda tā ir līdz šim? Lauku iedzīvotāji turpina doties uz pilsētām, laukos ciemi izzūd, mājas nojauc, skolas slēdz, ceļi tiek aizmirsti un veidojas teritorijas, līdz kurām jau patlaban nevar nokļūt vai kurās vairs nav iespējams atrast praktiski nevienu zemes īpašnieku, kas būtu Latvijas valsts pilsonis. Šāda situācija atsevišķās valsts daļās jau ir. Piemēram, Nidas un Papes ciemu teritorijās Latvijas pilsoņiem piederošie zemes īpašumi ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Līdztekus šī teritorija ir grūti aizsniedzama arī jaunajā pašvaldību kartējumā, tur laikus nevar nokļūt Latvijas ugunsdzēsēji, ātrā medicīniskā palīdzība, skolēnu autobusi nav vajadzīgi, jo turienes iedzīvotāju bērni mācās Lietuvas skolās un viņu darba dienās nemaz nav. Jautājums pēc būtības ir - vai reforma ko mainīs apstāklī, ka Latvijai nav vajadzīga kāda daļa no valsts teritorijas? Atbildes uz šo jautājumu nav, jo tādu neviens neuzdod. Ir vien dati par to, kur iedzīvotāju kustība ir, bet tur, kur kustības nav, valsts pārstāj būt.

Viss norāda uz to, ka pašreizējās reformas rezultāts būs vēl plašāka mēroga urbanizācija, t.i., iedzīvotāji turpinās pārcelties uz attīstības centriem, bet pašvaldību statistikā šis fakts vairs neparādīsies, jo iedzīvotāju skaits vienas lielas pašvaldības mērogā mainīsies daudz lēnāk un neparādīs atsevišķu ciemu pārvēršanos aramzemē.

Lauki – ekonomikas mugurkauls

Dienas Biznesā rakstījām par jaunu Eiropas Savienības tendenci kopējā valstu budžeta plānošanā ar mērķi visā Eiropā stabilizēt iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās. Gribas atgādināt Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Jāņa Vitenberga šīs vasaras sākumā teikto, ka «lauki ir valsts mugurkauls» un jādara viss iespējamais, lai iedzīvotāji tur tomēr vēlētos palikt. Vēlāk noskaidrojām, kādas lauku atbalsta programmas tiek plānotas, ka no valsts finanšu instrumenta Altum varētu atbalstīt mājokļu iegādi laukos, ka LEADER programmās būs līdzekļi mazās uzņēmējdarbības atbalstam, bet Zemkopības ministrija kopumā cīnīsies par atbalsta palielināšanu tieši mazajām saimniecībām.

Jāteic, ka pašreizējā reforma visām šīm iecerēm netraucēs, tomēr jau fundamentāli pasaka, ka būs valstī teritorijas, kur attīstība vienkārši nebūs iespējama, jo tās atradīsies par tālu no attīstības centriem. Tas nozīmē, ka piedāvātais nelielais atbalsts, lai pārceltos uz dzīvi laukos no pilsētas vai atgrieztos no ārzemēm savā dzimtajā ciemā, jau tiek noteikts kā nederīgs plāns virknē Latvijas teritoriju un to šobrīd nosaka reformas plānojums. Atliek aplūkot pētījumos piedāvātās SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta kartes, lai redzētu, kuras būs tās vietas, kas no mazattīstītiem novadiem pārvērtīsies par attīstības centru aizmirstām perifērijām, kurām nepalīdzēs neviena ES jaunā atbalsta programma, lai kādas tās arī netiktu radītas.

Demisija nelīdzēs

16. septembrī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vienojās rosināt VARAM ministra Jura Pūces demisiju, jo LPS nav apmierināta ar reformas gaitu. Pašvaldību vadītāji ir pret reformu, atsevišķas pašvaldības reformu neatzīst vispār un sauc par antikonstitucionālu, citas prasa mainīt robežas. Piemēram, Rūjiena un Naukšēnu novads nevēlas pievienoties Valkas novadam, bet labprātāk skatās uz Valmieras pusi.

LPS jurists Jānis Pūķis līdztekus citiem LPS iebildumiem valdības sēdē vērsa ministru uzmanību uz to, ka Igaunijā, ko Latvijā nereti izmanto kā piemēru, lauku lietu ministrs plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai atbalstītu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos, apgalvojot, ka Latvijā notiek pretējais.

Vai un kāda būs šī summa Latvijā, nav zināms, lai gan kaut kam vajadzētu būt, ievērojot Eiropas kopējo tendenci. Zemkopības ministrija pagaidām ir atturīga lielu summu nosaukšanā, vien sniedz informāciju par konkrētiem darbības virzieniem nākotnē. Tieši, ievērojot reformas straujo gaitu un plašo ietekmi, būtu laiks nosaukt valsts investīciju plānus laukos, apsteidzot ES budžeta plānošanu, pat Nacionālā attīstības plāna līdz 2027. gadam apstiprināšanu šā gada decembrī. Ja J. Pūķim ir taisnība un lauku demogrāfijas stabilizēšanai un teritoriju attīstībai nauda tiks dota par maz, tad LPS prasība demisionēt J. Pūcem ir pārāk šaura. Atsevišķu teritoriju plānveida depopulācija ir tieši saistīta ar valsts teritoriālās vienotības jautājumu, jo sevišķi pierobežā. Proti, tas ir valsts drošības jautājums, bet par valsts drošību nevar atbildēt tikai viens ministrs.

Pārējie LPS pārmetumi pēc būtības ir vien tehniska aizstāvēšanās stratēģija. Laika līdz 2021. gadam nav daudz, un saprotams, ka jebkura lēmuma novilcināšana būtu ar pietiekamām sekām, lai jauno pašvaldību vēlēšanas nevarētu notikt laikā.

Kā viens no šādiem paņēmieniem ir piedāvājums par otrā līmeņa pašvaldību veidošanu, kas bija kā LPS ieteikumu īpašā sadaļa. Pamatmērķis bija uz laiku apturēt reformu. J. Pūce, reaģējot uz LPS aicinājumu, norādīja, ka sarunas par otrā līmeņa pašvaldībām var turpināties, neapturot reformas gaitu.

Skar visu valsti

Viena no būtiskākajām problēmām visā reformas gaitā patiesībā ir ne tās sliktais pamatojums, bet gan spēja parādīt kopsakarību ar pārējām reformām valstī un to, ka viss ir saistīts, ka mainās gan tieslietu sistēma, medicīnas pakalpojumu un izglītības sistēmas tīklojums. Trūkst šīs kopbildes pāri visam, kas dotu pārliecību, ka reforma patiešām strādās. To netieši vedina secināt arī OECD 2019. gada pārskats par Latviju, norādot gan uz demogrāfijas, gan darbaspēka problēmām, gan augstu ienākumu nevienlīdzību valstī, kas ir tiešs iekšējās un ārējās migrācijas veicinātājs. Pārskatā skaidri pateikts, ka, piemēram, veselības finansējums ir pieaudzis, bet nesenās reformas saistītas ar nopietniem riskiem, izglītības sistēma jāpilnveido utt.

Pašreizējā reforma fundamentāli skars visas apdzīvotās vietas, kas atrodas ārpus attīstības centriem, tādēļ galvenais jautājums nākotnes pašvaldību vadītājiem ir – kā tās turpinās dzīvi? Vai viņi šobrīd var uz šo jautājumu atbildēt? Vai pašvaldību vadītājiem, kas vada attīstības centrus, šobrīd ir skaidrs reformas ekonomiskais pamatojums? Vai nav bažas par to, ka reforma līdztekus citām, tieši otrādi, var veicināt iedzīvotāju emigrāciju uz ārzemēm vai migrāciju uz lielajām pilsētām valsts iekšienē?

Tās kopsakarības, kas veidojas izglītības, medicīnas, tieslietu, transporta sistēmu izmaiņās, – vai tās darbosies jaunajā pašvaldību modelī? Jau 10. oktobrī taps zināmi uzvarētāji Autotransporta direkcijas sabiedriskā transporta konkursā turpmākajiem desmit gadiem, bet pārvadātāji jau šobrīd sola grūtības un paredz sasniedzamības mazināšanos kā iespējamu slikti organizēta konkursa risku. Top jauna specializēta Ekonomisko lietu tiesa, kas darbu sāks 2020. gada janvārī, un uzņēmēju strīdi no Liepājas, Daugavpils, Valmieras un citām pilsētām ģeogrāfiski pārcelsies uz Rīgu. Jauno pašvaldību rīcībā nonāks neskaitāmas tukšas skolu ēkas, daudzos gadījumos - kultūrvēsturiski objekti. Vai būs vēlme tās uzturēt arī turpmāk? Daļēji problēma ir jau šodien, bet kopēja stratēģiska risinājuma valstī kopumā nav.

Viena no cerībām ir Nacionālā attīstības plāna apstiprināšana, kurā it kā varētu sagaidīt vismaz daļu no stratēģiskiem risinājumiem, tomēr jau pirmajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē septembrī deputāti uz jautājumu, vai ir kaut kāda metodika, kas ļautu pateikt, ka iecerētais plānā ir sasniedzams, saņēma atbildi, ka šāda rīka nav. Proti, neesot pārresoru koordinācijas centrā kristāla lodes precīzām prognozēm. Tādēļ patlaban ir neziņa un šaubas, jo mēs izvirzām skaistus mērķus, plānojam plašas reformas, bet, līdzībās runājot, braucam pa vecajām sliedēm, gaidot jaunu staciju nosaukumus.