Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā

Nozares regulējums

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Lai iegūtu papildu labumu pilsētas budžeta maciņā, Rīgas pašvaldība nolēmusi no 2021. gada galvaspilsētā ieviest tūrisma nodevu. To paredz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts. Saistošie noteikumi Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā vēl būs jāpieņem domes sēdē. Pēc tam tos vērtēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Atgriezīs nozarei

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam jeb naktsmītnes pakalpojuma sniedzējam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaite par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldību informēt par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām. Kopumā pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti trīs miljonu eiro apmērā. Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs norāda, ka Rīgas pilsētas ieviestais tūrisma nodevas mērķis ir veicināt, lai tūrisma nozare pilsētā būtu efektīva un Rīga kā tūrisma galamērķis kļūtu vēl populārāka. Šiem mērķiem ir nepieciešams finansējums. Nodevas ieviešana arī veicināšot sadarbību starp tūrisma un viesmīlības uzņēmumiem un nevalstiskajām institūcijām, kurām arī ir jāveicina tūrisma nozares attīstība pilsētā. Plānots, ka ar iegūtajiem papildu līdzekļiem pašvaldības nodibinājums Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) varēs vēl vairāk popularizēt un veicināt tūrisma attīstīšanu Rīgā. Pašvaldība norāda, ka, ieviešot tūrisma nodevu, kopumā uzņēmējdarbība pilsētā tiks ietekmēta pozitīvi, jo, izmantojot iekasēto nodevu, tiks veicināts tūristu skaita palielinājums.

Runājot par pagājušo gadu, jānorāda, ka pērn Latvijas galvaspilsētu apmeklēja 3,5 milj. ārvalstu viesu. Vislielākais viesu skaits Rīgā bija no Vācijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un Lielbritānijas. Kopumā Rīgā pērn bija 133 tūristu mītnes, kur tika apkalpoti 1,72 milj. viesu, kas kopumā pavadīja Rīgā 3,28 milj. nakšu. RTAB uzsver, ka pēdējos gados ir pieaudzis viesu skaits tieši no prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas esot viens no mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu. Savukārt tūristu uzturēšanās ilgums Rīgā palielinājies par 10%.

RTAB pieaugumu skaidro gan ar aktuālu piedāvājumu, gan ar starppilsētu sadarbību. Pieaug arī vietējo tūristu skaits. Pērn Latvijas iedzīvotāju skaits viesnīcās un citās tūristu mītnēs sasniedza 232,64 tūkst. eiro, kas ir 13,5% no visiem apkalpotajiem viesiem. Tūristu iecienītākais mēnesis Rīgas apmeklēšanai ir augusts. 2018. gadā noslogojums viesnīcās augustā bija 80,6%, kas ir par 10% vairāk nekā šajā pašā mēnesī 2017. gadā. Vienlaikus RTAB mērķis ir kāpināt tūristu skaitu par 10% arī nesezonas mēnešos.

Kaimiņos un citur

Tūrisma nodeva vai nodoklis nav nekas jauns, jo līdzīga nodeva vai nodoklis tiek piemērots arī citās Eiropas pilsētās. Nodeva ieviesta, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā, Milānā u.c. Tās apmērs dažādās valstīs un pilsētās ir atšķirīgs, un ir vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu. Pirms trīs gadiem tūrisma nodeva tika ieviesta Kauņā un pagājušajā gadā – arī Viļņā. Šobrīd abās pilsētās nodevas apjoms ir viens eiro diennaktī. Arī Igaunijā tiek plānots ieviest tūrisma nodevu, bet, lai to izdarītu, ir jāveic grozījumi likumdošanā.

Jāmin, ka arī citas Latvijas pilsētas ir domājušas vai mēģinājušas ieviest tūrisma nodokli. Piemēram, Jūrmalā atpūtnieku un tūristu uzņemšanas nodeva bija spēkā no 2000. līdz 2013. gadam, kad šī nodeva tika atcelta, lai atbalstītu tūrisma un kūrorta nozares attīstību pilsētā. «Atceļot nodevu, tika mazināts finansiālais slogs pilsētas uzņēmējiem, kā arī pašvaldībai un uzņēmējiem nav jāpatērē resursi nodevas administrēšanai,» skaidro Jūrmalas pašvaldības pārstāve Elita Cepurīte. Viņa arī piebilst, ka atpūtnieku un tūristu uzņemšanas nodeva un nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā – Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā –nebija saistītas, to mērķis bija atšķirīgs. Iebraukšanas maksa Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ir spēkā kopš 1996. gada, un tās mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi cauri pilsētai un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.

Arī Cēsu pašvaldība ir apsvērusi domu par tūrisma nodevas ieviešanu, tomēr no šīs ieceres galu galā atteicās. «No ieceres atteicāmies galvenokārt tāpēc, ka nav skaidrs, kas un kā šo nodokli administrētu un kontrolētu tā ievērošanu. Tas jo īpaši ir aktuāli, pieaugot nosacīti pelēkajam apartamentu biznesam, piemēram, Airbnb u.c. tiešsaistes platformās, kas gandrīz nekad netiek skaitīti nekādās oficiālajās tūrisma statistikās, kur nu vēl papildu vai jebkādu nodokļu iekasēšanā. Būtu interesanti uzzināt, kā ar to plāno tikt galā Rīga,» norāda Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots.

Ja, piemēram, Rīga nosaka viena eiro nodevu, kāds būtu samērīgs nodokļa apmērs Cēsīm, viņš jautā. Tad rodas jautājums, vai 50 centu nodokļa administrēšana ir lietderīga. «Šobrīd kā galveno uzdevumu redzam tieši nakšņojošo viesu skaita palielināšanu, kas kopumā caur vietējiem uzņēmumiem rada lielāku pienesumu novada ekonomikai, jo apmeklētāju Cēsīm un tuvējai apkārtnei ir daudz vairāk nekā 400 tūkst. gadā, taču vēl arvien ļoti maz no viņiem izvēlas Cēsīs nakšņot. Tāpēc tagad primāri strādājam pie tā, kā identificēt, izveidot un reklamēt tādu piedāvājumu, kas tiešām palielinātu nakšņojošo viesu plūsmu. Ja nu kādā brīdī jutīsim, ka tūristu skaits Cēsīs tuvojas maksimumam un nozares regulējums no valsts puses ir absolūti sakārtots, tad varēsim atgriezties pie šīs domas par nodokli. Un tad jau tās būs drīzāk patīkamas rūpes. Taču pagaidām šāds brīdis nav pienācis,» piebilst K. Pots.

Savukārt Liepājas pašvaldība neplāno ieviest šādu nodokli, tūrisma joma Liepājā vispirms vēl ir attīstāma un pilnveidojama, skaidro pašvaldības pārstāve Dace Freidenfelde. Šobrīd Liepājā ir liels apartamentu skaits, kas zināmā mērā kropļo viesmīlības tirgu, nemaksājot pilnu nodokļu apjomu un dempingojot. Ieviešot nodokli, būtu papildu slogs jau esošajiem godīgajiem nozares dalībniekiem, kamēr pelēkais sektors turpinātu darboties tāpat kā līdz šim. Viesmīlības sektorā arī darbojas un atdevi no pilsētas mārketinga gūst ēdināšanas un aktīvās atpūtas uzņēmumi, kas netiktu aplikti ar tūrisma nodokli. Mazākā teritorijā, kur pārējie uzņēmēji veido gana lielu proporciju, tas nebūtu samērīgi pret šīm atsevišķām viesnīcām, atzīmē D. Freidenfelde. Jāmin, ka Liepājā kopumā darbojas 13 viesnīcas, trīs viesu mājas, astoņas apartamentu viesnīcas, trīs hosteļi, divi kempingi, bet vairāk nekā 300 apartamentu nav reģistrēti.

Nedaudz piesardzības

«To, vai un kādus ieguvumus dos tūrisma nodeva Rīgā, varēsim secināt atkarībā no tā, cik caurspīdīgi tiks izlietoti šādi gūtie ieņēmumi, vai būs vērojams tūristu skaita pieaugums vai samazinājums. Šobrīd sarunas ar Rīgas domi ļauj cerēt, ka ieņēmumi no tūrisma nodevas tiks novirzīti tiem mērķiem un tādā apmērā, ko noteiks nozare, proti, pilsētas mārketingam, infrastruktūrai, lielu pasākumu piesaistei utt. Nozare ir akcentējusi, ka atbalsta šādu nodevu tikai gadījumā, ja pašvaldība aktīvi iesaistās apartamentu segmenta sakārtošanā, tai skaitā ne tikai, lai panāktu nodevas iekasēšanu no, piemēram, Airbnb, bet arī sektora apzināšanā un nodokļu un nodevu nomaksas veicināšanā,» skaidro Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis. Tai pašā laikā viņš norāda, ka vienlaikus nozari dara piesardzīgus vairākas iespējamās, plānotās izmaiņas naktsmītņu izmaksu pozīcijās, tostarp, piemēram, apkure, atkritumu apsaimniekošana u.c., kas automātiski var ietekmēt pakalpojuma cenu. Līdz ar to ir svarīgi, lai rezultātā Rīgas viesnīcas nezaudē konkurētspēju Baltijas reģionā.